Kurzemes Vārds

11:43 Sestdiena, 15. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktierim Valdemāram Zandbergam 75

Tikai ne remdens. Tikai ne sīks

Sarmīte Pujēna

Liepājas kalendārā, ko jau vairākus gadus regulāri izdod sabiedrība "Kurzemes Vārds", šā gada marta lappusē iepretī ciparam 5 ir skops ieraksts: "Pirms 75 gadiem (1927) dzimis aktieris Valdemārs Zandbergs. Liepājas teātrī darbojies no 1950. līdz 1994. gadam." Un viss. Maz, bet reizē arī pietiekami daudz.

Par Valdemāru Zandbergu ir sarakstīta monogrāfija, neskaitāmi jubilejas raksti, atmiņās par viņu dalījušies Latvijā pazīstami teātra un kino aktieri, režisori, rakstnieki, dzejnieki, par viņa draugiem sevi sauca arī mākslinieki, mūziķi, fotogrāfi, žurnālisti, mediķi. Latvijā viņu pazina visi. Skatoties filmu "Kā gulbji balti padebeši iet", asaras lēja un jaunajā Zandbergā iemīlējās neskaitāmas sievietes. Dabūja viņu tikai dažas. Vieni par Dieva doto talantu ("talantīgākais no talantīgākajiem," reiz teica Olafs Gūtmanis) un balsi, kas varēja sacensties pat ar trakojošas jūras vareno spēku, aktieri Zandbergu apskauda, citi nīda, bet ļoti daudzi sajūsminājās. Starp citu, nīda Zandbergu arī par viņa lepnību, par to, ka viņš bija latvietis tad, kad to uzsvērt nebija vēlams.

Zināja ne tikai par viņa virsotnēm, arī par bezdibeņiem. Visi. Jo lai kāds bija Valdemārs Zandbergs, tikai ne remdens - tā vismaz saka tie, kuri viņu labi pazina. Un nav nepieciešamas nekādas mudītes šneideres, nekādas grāmatas par to, cik bagāts vai nabags viņš vecumdienās bija, kādas odekolona markas aktieris cienīja (šķidrums, ar kuru viņš, protams, nesmaržojās...) vai kā viņš kails un iededzis mīlēja pastaigātais pa savu dārzu Cieceres ielā. Jo ne tas ir svarīgi, kaut arī savā ziņā tas pat ir skaisti, tikpat skaisti kā Valdemāra Zandberga mīlestība uz zemi, grāmatām un zvaigznēm. Bet ne tāpēc viņu atcerēsies vismaz tik ilgi, kamēr dzīvs būs kaut viens latvietis, kas redzējis Valdemāru Zandbergu uz skatuves. Un atcerēsies ne jau tikai Marmeladovu izrādē "Noziegums un sods" - lomu, kas aktierim pašam bija ļoti būtiska. Atcerēsies pat viņa mednieku Krodera izrādē "Sarkangalvīte un vilks". Tāpat atcerēsies "Skroderdienas Silmačos", jo Valdemārs Zandbergs šo to paveica arī režijas laukā.

Un, ja pēc tam vairs nebūs, kas atceras, tad paliks vēl filmas, kurās Valdemārs Zandbergs vienmēr būs jauns un talantīgs, un droši vien kaut kad tālā nākotnē tās vēl kļūs par interesantu atklājumu nākamajām paaudzēm. Jo ne velti krievu režisors Eldars Rjazanovs par Zandbergu esot teicis: Ričards Bartons un Garijs Kupers vienā personā! Bet Valdemārs Zandbergs nebija dzimis brīvajā pasaulē, viņš bija Liepājas Žurku ciema iemītnieks, un te arī palika viņa talants. Žurku ciemā Zandbergs arī nomira. Tagad aktieris droši vien mīt kādā labākā vietā, bet kur dzīvojam mēs? Vai tikai ne tajā pašā Žurku ciemā?... Zandberga atraitne Zoja nesen ieminējās: "Ko gan Valdis teiktu, redzot visu, kas šodien notiek Latvijā?" Varbūt jāsaka: paldies Dievam, ka viņš piedzīvoja tikai Atmodu, nevis to, kas notiek desmit gadu pēc tās!

Jā, paša Valdemāra Zandberga mums vairs nav, bet mūsu teātrim, Liepājai, visiem, kas viņu pazina, paliek Valdemāra Zandberga kaps tepat Centrālkapos. Latvijai paliek viņa bērni un mazdēls Jānis.

Šovakar Liepājas teātrī pulcēsies aktiera vecie draugi un domubiedri, ģimenes locekļi, viņa talanta cienītāji, lai nosvinētu Valdemāra Zandberga 75.gadu jubileju. Šoreiz ir tāds neparasts gadījums, ka Liepājas teātra durvis ir atvērtas katram, kas gribēs būs klāt šajā vakarā, un pie durvīm nestāvēs biļešu kontrolieri. Atnāciet!