Kurzemes Vārds

16:11 Pirmdiena, 30. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Eiroaģitatoru argumenti medzeniekus nepārliecina

Pēteris Jaunzems

Kaismīga un visai saturīga diskusija par jautājumu - iestāties vai neiestāties Eiropas savienībā - aizvadītās nedēļas nogalē risinājās Medzes pagastā. Ar vietējiem iedzīvotājiem, kuru pulkā vairākums bija zemnieku, tikās Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks un Saeimas deputāts Aivars Tiesnesis.

Iekšā būšot labāk nekā ārpusē

Atzinuši, ka bez lauksaimniecības attīstības mūsu valsts lauku pastāvēšana nav iedomājama, ciemiņi centās pierādīt, ka Eiropas savienības sastāvā atrasties Latvijai tomēr būs izdevīgi, jo lauki tad saņemšot ievērojami vairāk palīdzības, nekā to bauda pašlaik. Paliekot ārpusē, viņuprāt, situācija katrā ziņā veidotos sliktāka. Turklāt varot būt droši, ka to naudu, kas paredzēta lauksaimniecībai, nebūšot iespējams izmantot tuneļu būvei vai kādiem citiem blakus mērķiem.

Lai atbalsts būtu pēc iespējas lielāks, sarunās, kas šobrīd ar Briseli tiekot risinātas dažādos līmeņos, mūsu amatpersonas cenšoties panākt, lai mājdzīvnieku labturības prasību ieviešanā būtu paredzēts kaut kāds pārejas periods, kā arī notiekot enerģiska cīkstēšanās par ražošanas kvotu palielināšanu. "Esmu pārliecināts, ka nedabūsim tik, cik prasām, taču saņemsim vairāk, nekā mums piedāvāja līdz šim," teica Māris Sprindžuks, piebilstot, ka pašlaik ar valsts finansējumu iestājai Eiropas savienībā tiekot sagatavoti tie lauku ražotāji, kas spēs konkurēt Rietumu tirgū. Spēcīgās saimniecības galvenokārt pretendēšot arī uz SAPARD finansējumu, jo to projektu pieteikumi ir argumentētāki. "Pārējiem tad atbrīvosies iekšzemes tirgus," drošināja Aivars Tiesnesis. "Bet mazajiem un vidējiem zemniekiem, kas brīvprātīgi atteiksies no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas, maksās pabalstus."

Tā nav diskusija, ja neizvillojas

Medzenieki solījumos klausījās rezervēti. Viņi gribot dzirdēt ne tikai par paredzamajiem labumiem, "bet arī sliktumus". Pēc iestāšanās aliansē nākšot klāt atkal jauni nodokļi, robežas būšot vaļā - imports plūdīs netraucēti iekšā, arī migrācijas palielināšanās varot atnest sev līdzi daudz nelaimju. Parlamentārais sekretārs piekrita, ka Eiropā par velti neviens mums neko nedošot, taču Latvija nebūšot pirmā nabadzīgā valsts, kas tur iestāsies. Gan jau tikšot gādāts, lai savienības sastāvā "nebūtu bēdu ieleju". Tomēr oponenti arī nebija uz mutes krituši, viņi zināja sacīt, ka Īrija un Spānija iestājušās pavisam uz citiem noteikumiem, nekā tiek piedāvāts pašreizējām kandidātvalstīm. Kur esot garantija, ka pratīsim piesaistīt tā dēvētos strukturālos fondus, ko mums piedāvā? Vieni gribēs paņemt visu, citiem neatstājot neko. Atkal sākšoties tikai iekšējie ķīviņi un nesaskaņas, kā tas bieži vien ir noticis līdz šim. Arī tagad esot nepārprotami redzams, ka par aliansi aģitē galvenokārt tie, kas paši cer no tās sev iegūt personīgu labumu.

"Nogrims tas, kas vēl pastāv, un ar to viss būs cauri," grūtsirdīgi secināja kāda medzeniece un atsaucās uz "Dienas Biznesa" galvenā redaktora Jura Paidera nesen pausto viedokli. "Paideram neticiet! Viņš laukus nepazīst," iebilda ciemiņi. Tāda neargumentēta atbilde izsauca protestu. Aivaru Tiesnesi tas nesatrauca, viņš izvillošanos laukos piektdienas vakarā uzskatot par itin normālu lietu. Atbildot uz zemnieku jautājumu par pārstrādes uzņēmumu neveiksmīgo darbību Liepājas pusē, parlamentārietis skaidroja, ka pie tā vainīgi negodīgie vadītāji un paši akcionāri, kas viņiem uzticējās. Daudz problēmu mums sagādājot arī iekšējā tirgus nesakārtotība, savstarpējais dempings un spriedze.

Daudz palika neizrunāts

Savukārt zemnieks Ilgonis Ruņģis uzskata, ka valdība un 100 gudro galvu Saeimā jautājumu par iestāju Eiropas savienībā esot iesākušas risināt no nepareizā gala. Vispirms vajadzējis sarīkot referendumu un tikai tad, kad būtu droši zināma iedzīvotāju nostāja, risināt sarunas. Taču notika otrādi, un gadījumā, ja tikšot nobalsots "pret", visi iztērētie līdzekļi būs izkaisīti vējā. Medzenieki nepiekrita arī apgalvojumam, ka Eiropas savienībai Baltijas valstis nav vajadzīgas un, redzot, ka tielējamies, tā varot atsacīties no mums. "Rietumiem mēs izskatāmies pievilcīgi ar to, ka pazīstam Austrumu kaimiņvalstis un zinām, kā ar tām atrast kopīgu valodu," zināja sacīt zemnieki. Te nu arī Māris Sprindžuks nevarēja nepiekrist, ka 150 miljonu iedzīvotāju lielais tirgus Rietumiem nav vienaldzīgs.

Domu apmaiņu Medzē pārtrauca laika limits. Ciemiņiem bija jādodas projām. Tāpēc, kā uzskata lauksaimniecības konsultante Dzidra Cobele, daudzi jautājumi palika neizrunāti. Arī saņemtās atbildes bijušas izstieptas, taču ne vienmēr pietiekami konkrētas. Medzenieki esot secinājuši, ka kaut ko no viņu rosinātā, rīdzinieki būšot likuši aiz auss. Kaut vai par to pašu zemes tirgu, ka nedrīkst pārdot mūsu lauksaimniecībai izmantojamo zemi, ka labākajā gadījumā to var atdot nomā.