Kurzemes Vārds

05:51 Otrdiena, 14. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Cūkkopība vairs nenes peļņu

Pēteris Jaunzems

Lai gan gada sākumā Zemkopības ministrijas atbildīgie darbinieki solīja, ka apstākļus cūkkopības nozarē palīdzēs sakārtot un no subsīdiju fonda pat atvēlēja 100 tūkstošus latu, lai situāciju stabilizētu, uz labo pusi vēl nekas nav pavirzījies.

"Gluži otrādi, ar katru nedēļu iepirkuma cenas turpina kristies," teica Rucavas pagasta zemnieku saimniecības "Dūdas" īpašnieks Ainars Dambenieks. Par bekona dzīvsvara kilogramu viņam aizvadītajā nedēļā pārstrādātāji samaksājuši 57 santīmus, bet par atdotajām cūkumātēm rucavnieks esot saņēmis tikai 40 santīmus par kilogramu. Tas nozīmējot, ka dzīvnieku novietnē par attīstību un labturības prasību ieviešanu nevarot būt ne runas. "Varu priecāties tamdēļ vien, ka līdz šim ir izdevies iztikt bez tiešiem zaudējumiem," viņš pukojās un piebilda, ka pērn, kā paredzēdams lejupslīdi nozarē, esot pārdevis vairākas sivēnmātes. Tāpēc šopavasar spējis iztirgot nedaudzos sivēnus, pēc kuriem vairs nav bijis pieprasījuma. Lauku ļaudis tos esot iegādājušies tikai audzēšanai savas ģimenes vajadzībām. Tā, redz, kā sēnes pēc lietus veidojoties pie mums naturālās saimniecības.

Cēloni savām neveiksmēm zemnieks saskata faktā, ka turpinās cūkgaļas ievešana no ārvalstīm. Neviens nevarot pat pasacīt, cik lielos daudzumos tas notiek, jo kontrole esot nepietiekama. Īpaši aktīvi mūsu valsts apgādē ar lauksaimniecības produkciju nule ir kļuvuši lietuvieši, kuru dienas Latvijā šobrīd atzīmējam ar skaļām gavilēm. Tanī pašā laikā kaimiņi pret mūsu preču importu izturoties ievērojami kritiskāk. Tur pārmetumus izpelnījušies pat mūsu sērkociņu ražotāji. "Man šogad vēl nav izdevies ar kaimiņvalsts kolēģiem aci pret aci satikties, tāpēc nevaru komentēt viņu nostāju, taču domāju, ka pienu viņi šeit tirgo par dempinga cenām," sprieda Ainars Dambenieks.

Situāciju par ļoti bēdīgu cūkkopības nozarē nosauca arī Kazdangas pagasta paju sabiedrības "Alokste" valdes priekšsēdētāja Eleonora Tolstikova. Gaļas pārstrādātāji par audzējumu solot ne tikai smieklīgi zemu samaksu, bet bieži vien vispār atsakoties nobarotās cūkas pieņemt. "Pašreiz esam spiesti atdot tās par 46 santīmiem dzīvsvara kilogramā. Tas nozīmē, ka ciešam zaudējumus," viņa paskaidroja un pastāstīja, ka pērn lietavu dēļ saimniecība nav nokūlusi labību, tādēļ ar pašu graudiem ganāmpulku izbarot neesot izdevies. Nācies pirkt sauso barību un minerālvielas, kas tūdaļ sadārdzinājis lauksaimniecisko ražošanu. Zemkopības ministrijas solīto atbalstu par sivēnmāšu turēšanu paju sabiedrībi "Alokste" aizgājusi secen, jo tai bijis sociālā nodokļa parāds. Tas iekrājies jau iepriekšējās cūkaudzēšanas krīzes laikā, un atbrīvoties no šī pinekļa neesot izdevies.

Arī piena lopkopība, ar kuru paju sabiedrība nodarbojas paralēli, nespējot līdzsvarot neveiksmes cūkkopībā. "Centāmies, tā centāmies, lai saimniecība pastāvētu. Tās tomēr ir darba vietas un iztikšana cilvēkiem. Tomēr tagad redzam, ka būs jāpadodas. Nervi arī vairs netur," viņa atzinās, jo nodokļi esot jāmaksā, tos neviens netaisās atlaist, un, ja kaut kas nav laikā nokārtots, tūdaļ summām augot tikai procenti klāt. Paju sabiedrības vadītāja pauda nožēlu, ka nav izdevies izveidot kādu ienesīgāku palīgnozari. Ja tas būtu noticis, varbūt izdotos vēl kādu laiku pastāvēt.

"Tam, ka cenas kaut kad uzlabosies, es vairs neticu. Viss rāda, ka valdībai mēs esam gluži vienaldzīgi. Tādēļ cenšamies izturēt un strādāt apstākļos, kādi ir. Ceru vienīgi, ka samaksa nebūs zemāka par 45 santīmiem kilogramā," spītīgi bilda Gaviezes pagasta cūkaudzētāja Elza Bērtule. Protams, bez naudas ar barterdarījumiem vien saimniecība pastāvēt nespējot. Degviela esot jāpērk, par elektrību rēķini jāapmaksā, par minerālo mēslojumu jānorēķinās. Gaviezniece sprieda, ka noturēties plānojot, vēl tālāk paplašinot ražošanu. Tomēr, lai tas notiktu, vispirms vīriešiem būšot jāpabeidz būvēt stalli. Arī piena dzesētāju vajadzēšot iegādāties, jo bez tā kvalitāti slaukumam nodrošināt esot grūti. Ļoti līdzīgi Gaviezes kolēģei darbojas Embūtes pagasta zemnieku saimniecības "Jaunšķieri" īpašnieks Oskars Ozoliņš. Viņš teica, ka izturēt ar cūkkopību līdz šim varējis, tikai pateicoties tam, ka klētī pieticis paša izaudzēto graudu. Taču ar to, ko viņš saņemot par audzējumu, iznākot tikai dzīvības izvilkšanai. Nekādai celtniecībai līdzekļus atlicināt neesot iespējams. Taču vajadzību esot dikti daudz, jo būves nav nekādas jaunās.