Kurzemes Vārds

03:25 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Visa pamatā - cilvēciskas attiecības

Astrīda Stūre,

Pilsonības un migrācijas pārvaldes Liepājas nodaļas vadītāja vietniece

Aizvadītajā ceturtdienā Saeima pieņēma "Personu apliecinošu dokumentu likumu". Tas nozīmē, ka no 1.septembra mūsu valsts pilsoņi varēs sākt saņemt jaunā parauga pases. Līdzās citām novitātēm tajās nebūs pieraksta, ziņu par laulībām - jauno pasu saņēmējiem būs arī iespēja pašiem izlemt, vai ailītē tautība ierakstīt savu tautību, vai ne.

Manā pasē tāds ieraksts noteikti būs, jo "latviet's, esmu, latviet's būšu, latviet's mūžam palikšu!". Tāda ir mana personīgā pārliecība. Bet man var arī jautāt, vai savs latviskums obligāti afišējams pasē, vai jāizrāda savā būtībā, dzīvesveidā. Nē, nav obligāti afišējams. Taču, ja es redzēšu pasi, kurā būs ieraksts par tautību, vienalga, kāda tā būtu - tatārs, ebrejs, krievs, ukrainis - es sapratīšu, ka šis cilvēks domā tāpat kā es. Ka viņam ir būtiski godināt savas saknes.

Taču savā ziņā es gribētu piekrist Jānim Lagzdiņam. Polis, lietuvietis, baltkrievs, kura senči te ienākuši Latvijas brīvvalsts laikā, ir pilnībā asimilējušies. Latvija viņus pieņēma. Un viņi te ir ieauguši dziļi jo dziļi. Bet viņiem nav tiesību savā pasē rakstīt : latvietis. Mēs visi atceramies Atmodas laiku, to lielo pacilātību, ko tautā radīja rokopera "Lāčplēsis". Lāčplēsi dziedāja Igo. Mēs visi viņu pieņēmām kā vislatviskāko latvisko sāpju un brīvības alku paudēju. Un tikai pēc tam kādā intervijā Igo atzinās, ka neviens viņam, pirms piedāvāta šī loma, nav pajautājis, kāda viņa tautība, nevienam nav ienācis prātā, ka viņa pasē šajā ailītē rakstīts krievs. Mums ir jānodala divas lietas: Latvijas sajūta sevī, Latvijas, kuras pamatnācija tomēr ir latvieši, un formālais tautības nosaukums. Ja cilvēks sevi izjūt šai zemei piederošu un attiecīgi dzīvo, un rīkojas, man nav svarīgi, kas rakstīts viņa pasē.

Mums ir daudz jaukto ģimeņu. Bērni, sasniedzot 16 gadu vecumu, izvēlas tēva vai mātes tautību. Bieži tas notiek aiz cieņas pret savu tēvu vai māti, kaut bērna mentalitāte un pasaules izjūta varbūt ir cita, apkārtējās sabiedrības radīta. Kāpēc lai es viņu necienītu? Un vai tāpēc viņš būtu mazāk latvisks nekā es?

Liela nozīme ir tam, ko katrs cilvēks saprot ar vārdu tautība. Un kā viņš savu tautību saista ar Latviju. Tā ir intīma, būtībā sirds lieta. Taču vislielākā nozīme ir nevis tam, kas rakstīts pasē, bet tas, kāds tu esi cilvēks.