Kurzemes Vārds

04:28 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ezermaļos jau pļauj un atvēzējas daudz lielākiem projektiem

Pēteris Jaunzems

Vēl tikai maija beigas, bet pie konkursa "Sējējs"laureātiem Durbes novada SIA "Ezermaļos" jau sākusies lopbarības ievākšana. Vai tad nav par karstu strēbts? Zālīte vēl pareta un īsa.

Ruļļu barībai aug pieprasījums

"Nē, viss notiek pašā laikā," strikti uzskata sabiedrības izpilddirektors un piensaimnieku kooperatīva "Dzēse" valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics. Kā jau kārtīgam siena pļāvējam pieklājas, viņam mugurā ir balts krekls. "No gada gadā pļaušanu esam sākuši ap 20.maiju." Kaut arī zāle vēl nav nekāda garā un vāls iznākot plāns, pieredze liecina, ka agram ievākumam ir vislabākā kvalitāte. Turklāt ganības esot jāappļauj šā vai tā. Tad attāls augs biezāks. Un arī jaunlopiem vajadzīga barība. Satītos ruļļus tūlīt likšot dzīvniekiem priekšā. Lai ēd veseli!

Māris Petrēvics teica, ka lopbarības sagatavošana ruļļos rajona lauku saimniecībās gūst aizvien lielāku piekrišanu. SIA "Ezermaļi" brigāde tos tin gan savas sabiedrības, gan citu zemnieku ganāmpulku vajadzībām. Pērn skābsiena sagatavotāji esot satinuši 5000 ruļļu. Taču, lai to paveiktu, neraugoties uz tinēja prāvo jaudu, darbs tomēr ievilcies līdz augusta beigām un tad jau zāle kļuvusi cieta, arī kvalitāte tai nav tik augsta. Šogad pēc paziņojuma publicēšanas avīzē pieteikušies vēl vairāk ruļļu barības gribētāju. Daudzi no tiem ir kooperatīvās sabiedrības "Dzēse" dalībnieki, tomēr nekādas privilēģijas viņi tādēļ gan nebaudot. Pakalpojumus nodrošinot pieteikšanās kārtībā. "Ne lops, ne saimnieks neko citu vairs negrib redzēt," saka Māris Petrēvics. Būtībā lopkopējiem šis barības nodrošināšanas paņēmiens arī ir visizdevīgākais, jo apvītinātās zāles mīcīšana bedrēs mazajām saimniecībām nav pa spēkam. Arī to piepildīšana jāpaveic, kā saka, vienā elpas vilcienā.

Grib nodarbināt divas komandas

Klienti viņiem esot galvenokārt Durbes novadā, Aizputes un Dunalkas pagastos. Arī Priekules pusē. Bet rucavnieki, kas agrāk izmantojuši "Ezermaļu" pakalpojumus, tagad paši iegādājušies savu skābsiena sagatavošanas tehniku. "Ņemot vērā lielo pieprasījumu, tagad jau gudrojam arī par otras, paralēlas brigādes izveidošanu," stāsta izpilddirektors. Viņam ir mehāniķa izglītība, tādēļ lietās orientēties spējot. Lauksaimniecībai nopietni pievērsies no 1992.gada. Savu iespaidu atstājuši Baikāla - Amūras maģistrāles celtniecībā aizvadītie gadi. Tur darbiem piemitis vēriens. Viņš turp neesot braucis peļņas dēļ. Māris Petrēvics ir pārliecināts, ka arī lauksaimnieki nedrīkst domāt tikai par naudu. Esot taču kaut kas arī bez tās. Tāpēc, viņaprāt, tie, kas neraugoties uz grūtībām, ir izturējuši desmit gadus, pastāvēs arī turpmāk. Ar noteikumu, ja strādās un domās par rītdienu.

Savulaik, 1998.gadā lopbarības sagatavošanas tehniku iegādājušies pilnīgi jaunu. Tas izmaksājis ap 20 tūkstošiem latu. Tagad iecerēts iegādāties jau lietotu presi, kas maksā ievērojami lētāk. Bet tas savukārt nozīmējot, ka būs vajadzīgi papildspēki. Kur ņemt cilvēkus? Daudzi zemnieki saka, ka sameklēt labus strādniekus laukos šodien nav nemaz tik vienkārši.

Pacietīgākie pie SAPARD naudas tiks

Māris Petrēvics turpretī domā, ka tik nepārvarama šī problēma nav. Organizatoriskā pieredze piecos gados esot uzkrāta, un pret jaunpienācējiem viņš arī sevišķi prasīgs neesot. "Galvenais, lai cilvēkam būtu laba attieksme un vēlēšanās strādāt, tad visu var iemācīties un apgūt," paskaidro lauksaimnieks.Viņa omīte mīlējusi daudzināt, ka tikai zagt un slinkot esot grēks, bet neveiksmes gadoties ikvienam, kas dara, un kļūdas, ja vien ir centība, varot izlabot.

Tāpat kā labot iespējams daudz ko citu. Tikai jādarbojas. Lai arī visur valda rosība, "Ezermaļu" saimniecisko centru par sakārtotu šobrīd vēl grūti nosaukt. Bet ar laiku šeit viss mainīšoties. Māris Petrēvics pavēstīja, ka esot atvēzējies arī uz SAPARD līdzekļiem. "Ja dod, tad ir jāizmanto šī iespēja!" Lai arī ar to paņemšanu neesot tik vienkārši, durbenieks atzīst, ka izturīgākie un pacietīgākie savu dabūšot. "Ļoti daudz ir neloģisku prasību, sienas klāt pie atsevišķiem vārdiem. Nesaprotu, kam tas ir vajadzīgs? Kaut gan, ko tur var pārmest? Katrs saimnieks ar savu naudu izrīkojas pēc saviem ieskatiem: negribi - neņem," tā Māris Petrēvics.

Viņš tomēr ņemšot. Lai sakārtotu vienu vērienīgāku govju novietni. Savulaik brūnaļas tur jau stāvējušas. Esot bijis arī piena vads. "To visu derētu atjaunot," izpilddirektors saka. Viņš iecerējis, ka piena ražošana sabiedrībā jāveido kā ekoloģiska un attiecīgi sertificēta nozare. Plānos gan esot audzēt arī rapsi, taču to tad nodalīšot kā atsevišķu ražotni.