Kurzemes Vārds

17:31 Svētdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pagasta skoliņā māca latvisko dzīvesziņu

Anda Pūce

Ar Kalētu pamatskolas skolotāju Guntu Ziemeli satikties rosināja ziņa par Latviešu fonda mazo projektu konkursa ietvaros atbalstīto projektu "Latviešu tautiskā mantojuma mācība pamatskolā". Vēlējāmies uzzināt, vai tā ir kāda jauna iecere, un noskaidrojām, ka skolotāja šādu priekšmetu Kalētos māca jau vairāk nekā 10 gadu.

Savākts iespaidīgs materiālu klāsts

"Tas sākās Atmodas laikā, kad visas šīs lietas bija ļoti modernas," atceras G.Ziemele. Viņa sākusi vākt materiālus par latvisko dzīvesziņu. No ārzemju latviešiem dabūjusi daudz labu un interesantu grāmatu par latviešu ornamentiku un citām lietām. Bet vislabākais un arī vērtīgākais materiāls, kas apkopots, ir autentisks. "Nevienā grāmatā nav rakstīts tas, ko esmu iemācījusies no savas vecmāmiņas," saka G.Ziemele.

Tagad skolotājas 12 gadu darbs ir savākts vairākās materiālu mapītēs. Tās ir ar roku rakstītas un zīmētas darba lapas ar dažādām grūtību pakāpēm - gan pirmklasniekiem, gan ceturtās klasītes audzēkņiem. Uzskates materiāli, stundu apraksti - viss pēc G.Ziemeles ieceres veidots un rūpīgi noformēts. "Tāpēc jau man dators vajadzīgs, lai varu visu sataisīt skaisti un noglabāt disketēs," skaidro skolotāja. Daudzi skolotāji no citām skolām, kas par viņas mācību interesējušies, lūguši, vai materiālus nevar dabūt, bet G.Ziemelei neesot bijis, ko piedāvāt. Tagad, kad Latviešu fonds piešķīris naudu projektam, izdosies gan materiālus apkopot elektroniski, gan padarīt tos kvalitatīvākus. "Tādus jau var arī citiem piedāvāt," domā G.Ziemele.

Arī patriotiskā audzināšana

Visa mācību programma sakārtota, par pamatu ņemot astoņus gadskārtu svētkus. "Gadskārtu ritums nosaka arī visu pārējo cilvēku dzīves ritumu, tas saistās ar norisēm dabā," stāsta G.Ziemele. Rudenī mācības sākas ar sarunām par Māras dienu, rudens darbiem, Miķeļiem. Vēlāk par Veļu laiku runājot, ir arī sarunas par mūža vērtību, dzimtas saknēm utt. Pamazām tiek apgūti visi mūža godi, mitoloģija, dievības, teikas, nacionālā kultūra, tautas māksla un citas lietas. "Protams, svinam visus svētkus, daudz darbojamies paši, piemēram, rīkojam darinājumu izstādes ar cimdiņiem, izšuvumiem, pinumiem," stāsta G.Ziemele.

Ornamentika ir viena no tēmām, ko skolotāja izpētījusi viscītīgāk. "Pirmkārt, man bija pieejamas vairākas interesantas grāmatas, bet, otrkārt, vienkārši vajadzēja visu izpētīt," viņa stāsta. Ja kaut ko sāk darīt, tad agrāk vai vēlāk arī pamatīgi aizraujas, un bez patiesas aizrautības jau vispār neesot jēgas darbu darīt. Vēl interesanta saruna ar skolēniem ir par latviešu tikumības mācību un ētiku. "Mums ir Tikumības rūķītis un Netikumības velniņš, kam bērni uzskaita savus tikumiņus un netikumiņus," stāsta skolotāja. Tā būtībā ir arī sevis un citu izzināšana. Visiem tematiem lielisks papildinājums ir tautas dziesmas - tik trāpīgas un jaukas.

Būtībā stundās notiek arī patriotiskā audzināšana, jo skolotāja stāsta par sabiedrības vērtībām, tautu, zemi. Vēl vesels stundu cikls veltīts vietējai kultūrvidei, un bērni iepazīst savu māju, sētu, pagastu un novadu.

Arī mazpulcēni un folkloras kopa

Deviņdesmito gadu vidū, kad Latvijā galvu pacēlusi kristietība, skolotājai nācies ciest par savu ideju. Viņu lamājuši mācītāji, stundas nolieguši arī vecāki. "Bija smagi. Cilvēki nesaprata, kādēļ Lieldienas mācu svinēt 21.martā, bet tad es to nosaucu vienkārši par saulītes gaidīšanu un turpināju bērniem par to stāstīt, jo nosaukumam taču nav nekādas nozīmes," uzskata G.Ziemele. Tagad nekādas pretestības neesot, jo bērni ir ļoti atvērti un labprāt ņem pretī visu, ko viņiem māca. "Turklāt es nekad neesmu mācījusi šīs lietas, noliedzot un nomelnojot visu citu, kā daudzi ir gribējuši noliegt šo mācību," stāsta G.Ziemele. Turklāt visas zināšanas taču cilvēku ceļ, nevis gremdē. Skolotāja ļoti vēlētos, lai tautiskā mantojuma mācībai būtu atvēlēta vismaz viena stunda nedēļā. Ne jau naudas dēļ, bet gan tādēļ, ka, tiekoties ar bērniem retāk, neiznāk apgūt visu vielu.

G.Ziemele stāsta, ka cenšas visu pastāstīt bērniem saprotami, bet pa retam gadās, ka mazais, piemēram, nezina, kā izskatās kapos, viņš nekad nav bijis apciemot savu senču atdusas vietas. Skolotāja uzskata, ka tas viss ir jāiemāca. Tomēr G.Ziemele daudz nesūrojas, bet dara. Kalētu Novadpētniecības muzejā, kuru viņa uztur kārtībā, ir mājvieta arī Kalētu mazpulkam un folkloras kopai "Vārtāja", ko G.Ziemele vada. "Zināmā mērā tas ir mana darba loģisks turpinājums, jo tepat ir tautas dziesmas, tepat darba tikums un novadpētniecība," stāsta G.Ziemele.

Skolas jubileja kā vēl vieni svētki

Pašlaik G.Ziemeles aktuālākais darbs ir materiālu apkopošana skolas 120 gadu jubilejai. "Šinī jubilejā uzsvaru liksim nevis uz skolotājiem, kā tas bija pirms pieciem gadiem, bet gan uz mūsu absolventiem," par iecerēm stāsta G.Ziemele. Viņa skaidro, ka skola var lepoties ar ļoti daudziem labiem un interesantiem cilvēkiem, kas skolas gaitas vadījuši Kalētos, ir te arī atgriezušies vai aizklīduši plašajā pasaulē. "Saeimas deputāts Dzintars Kudums ir tikai viens no zināmākajiem," stāsta skolotāja, bet tādu vēl esot daudz.

Bildes atmiņu raisīšanai būs sakārtotas stendos, Mūzikas skolas audzēkņi visus sagaidīs ar priekšnesumiem, bet ceļojumu vēsturē vadīs mazais piedzīvojumu meklētājs - zinātkārais Sprīdītis. Būs tradicionālais svētbrīdis pie svētozola un aktīvi - atraktīvs ceļojums pa skolu, piestājot radošajās darbnīcās. "Jubilejas darba grupa kopā pulcējamies jau vairākus mēnešus, un arī Kalētu Pagasta padome, ne tikai skola, aktīvi gatavojas šajai nozīmīgajai dienai," sacīja G.Ziemele. Skolotāja ir pārliecināta, ka 1.jūnija diena būs īsti, gaiši svētki katram, kas ieradīsies Kalētos.