Kurzemes Vārds

10:13 Ceturtdiena, 14. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

PRIVĀTI

Manas Frizūras

Ar griešanu vēl jāpagaida...

Sarmīte Pujēna

Friziermeistare INESE POLOVJANOVA pret savu darbu izturas nopietni. Vislabāk to var apstiprināt viņas klienti. Taču frizieriem bez ikdienas mēdz būt arī svētku reizes, kad meistari rāda īstus meistarstiķus. Maija sākumā atkal bija viena no tādām reizēm - "Frizieru parāde", tā to bija nosaukuši rīkotāji, un gan Inese, gan citi frizieri tajā varēja demonstrēt, ko nu katrs spēj.

Pirmo reizi tādā skatē Inese esot piedalījusies jau pirms gadiem desmit, kad viņa vēl tikai mācījās augstāko friziermākslu Rīgā. Bieži jau tādi svētki nenotiek, ar nožēlu saka Inese, iepriekšējā reize, kad Liepājā notika kas līdzīgs, bija 1993.gadā. Taču nav ko brīnīties, jo jāapzinās, ka tas ir dārgs prieks, jo no frieziera, kas nolēmis sevi tādā reizē parādīt, prasa ne tikai darbu, laiku, pacietību, bet arī ievērojamus līdzekļus, jo putas, želejas, krāsas un kas tik viss vēl ne maksā bargu naudu. Un frizieru sponsori parasti ir viņas pašas.

Tāpēc Inese izmanto jebkuru iespēju, lai vismaz vērotu, kā strādā citi, ja arī skatē nepiedalās pati. Tā viņa ir braukusi līdzi Rīgas frizieru komandām un palīdzējusi meistarēm, kas strādāja skatēs Parīzē, Berlīnē, skatījusies un mācījusies no pasaules klases meistariem festivālā Itālijā. Pašai visbiežāk iznācis piedalīties dažādos aerobikas festivālos, modes un stila skatēs tepat, Rīgā.

Inese saka: vienmēr dodot priekšroku profesionālām modelēm, nevis amatieriem, jo frizūras demonstrēšana ir arī prasme staigāt pa mēli, tērps, mūzika, režija utt.

Inese arī pati ļaujas frizieru rokām. Ja vajag frizūru, tad viņa to uztic sava salona meitenēm. Kad pati vēl mācījusies Rīgā, arī bijusi modele citām frizierēm. Tagad Inesei ir gari skaisti mati, bet interesanti, ka audzēt tos viņa esot sākusi tikai 16 gadu vecumā, kad apnikuši mūžīgie ezīši un zēngalviņas. Pagaidām viņa negrasās griezt nost savu matu rotu, pārmaiņas izskatā jau var panākt arī krāsojot matus, reiz viņai esot bijuši pat melni mati.

Manas Meitenes

Viņas bija kā spožas pērlītes pie izrādes krāšņā tērpa

Sarmīte Pujēna

Vai jūs varat iedomāties, cik sver Liepājas mākslas vingrošanas vēsture? Vismaz piecus kilogramus, ja ne vairāk! Šī vēsture ir apkopota milzīgā sarkanā samta albumā, kas pagaidām glabājas pie Liepājas visu laiku labākās, slavenākās un titulētāko meiteņu izaudzinātājas AUSMAS LĒMANES, kas savā jaunībā bija pazīstama kā Ausma Dzintare.

Lai izstāstītu visu šo vēsturi, vajadzētu uzrakstīt biezu grāmatu, kuras pagaidām nav. Šis būs mēģinājums ieskicēt vienu mazu (17 gadus gara!) lappusīti no vēl neuzrakstītās vēstures.

Tā ir lappusīte, kas cieši saistīta ar pašas Ausmas Lēmanes biogrāfiju, ar viņas pirmajām skolotājām - primabalerīnu Valēriju Riekstiņu (kvīts, datēta ar 1943.gada 26.oktobri, apliecina, ka Ausma Dzintare patiešām maksājusi par nodarbībām Riekstiņas kundzes studijā) un Martu Alberingu. Visvairāk tieši ar Martu Alberingu, kas Ausmu ieveda Liepājas teātrī. 1944.gadā Marta Alberinga tur iestudēja dejas Bizē operai "Karmena", un uzaicināja kordebaletā dejot arī savu audzēkni. Tā Ausma nokļuva teātrī. Pēc tam nāca laiks, kad viņa iestājās Liepājas ekonomiskajā tehnikumā, un dejas palika otrajā vietā. Taču dejošana atmesta netika. Dažkārt nācās atkal kāpt uz Liepājas teātra skatuves, piemēram, kad tehnikuma audzēkņi rādīja "Vakars zilā kalnā", kurā Ausma aizkustināja publiku ar savu labā velna tēlu. Vēlāk katru gadu maijā uz teātra skatuves sevi rādīja arī Ausmas Lēmanes mākslas vingrotājas.

Sešdesmitajos gados saistība ar teātri kļuva pavisam cieša, varētu pat sacīt, ka vēsture atkārtojās - Ausma Lēmane, tāpat kā viņas skolotāja Marta Alberinga, tika uzaicināta iestudēt dejas Liepājas teātrī. Viņa savukārt ievilka teātrī savas meitenes - gluži tāpat kā to savā laikā bija izdarījusi Marta Alberinga.

Pirmo reizi uz teātri Ausma tika uzaicināta 1961.gadā, pēc tam vēl vairākkārt. Kad Ausma Lēmane pati vairs neiestudēja dejas teātrī, viņas meitenes turpināja dejot. Lielākā daļa uz Liepājas teātra skatuves nodejoja 17 gadu, dažas - vēl ilgāk.

1961.gadā Liepājas teātris iestudēja opereti "Mīla un vasarnīca", tā bija pirmā izrāde, kurā Ausmu Lēmani uzaicināja par baletmeistari, bet 1965.gadā, kad sāka iestudēt opereti "Zilā maska", Ausma ieveda teātrī arī savas meitenes, tagad Liepājā visnotaļ pazīstamas dāmas: fotomākslinieci Irinu Tīri, 15.vidusskolas direktores vietnieci Aliju Uzuliņu, žurnālisti Indru Imbovici, joprojām teātrī strādājošo Benitu Borgu, farmaceiti Viju Ludviku un citas. 1976.gadā kā viena no pēdējām dejotāju pulkam pievienojās arī Ausmas Lēmanes audzēkne Ilga Erba, kas tagad ir Liepājas teātra direktores labā roka.

Ausma Lēmane atceras, cik grūti gāja, bet cik labi iznāca ar izrādi "Zilā maska", ko Liepājā iestudēja jaunais režisors Andrejs Migla. Labāku iestudējumu pat Rīgā neesmu redzējusi, vēl šodien ir pārliecināta Ausma Lēmane. Kad liepājnieki viesojušies Rīgā, rīdzinieki cauras naktis stāvējuši rindā pēc biļetēm. Par brīnumu toreizējie varas pārstāvji tikai pēc laba laika apķērušies, ka šis iestudējums slavina buržuāzisko dzīvesveidu.

Ausma iesaistījusi izrādē gan bijušās, gan esošās vingrotājas, par ko pat saņēmusi rājienu no sporta skolas direktora. Divi numuri šajā iestudējumā bijuši tādi, kas vienmēr gājuši uz bis! un ko skatīties skrējušas arī pašas dejotājas: tango, ko dejoja viena no Ausmas Lēmanes audzēknēm - Tamāra Kerve, un tā sauktais bāra skats, kurā jaunais aktieris Aivars Kalnarājs taisījis lieliskus lēcienus pusšpagatā, izpildot Ausmas Lēmanes iestudēto deju ar lenti (laso). Vienā izrādē Ausmai nācies ielēkt dejotājas lomā, ko parasti izpildīja viņas audzēkne Tamāra Kerve kopā ar aktieri Gunāru Kugrēnu - vienu no labākajiem dejotājiem teātrī, un nodejot slaveno tango. Kā Kugrēns ar mani tika galā, nezinu, smejas Ausma Lēmane, tāpat jau esot bijusi satraukusies, jo deju atcerējusies tikai apmēram līdz pusei, bet pirms izrādes vēl iegriezusies kafejnīcā, ko teātra ļaudis sauca par "Sasperto zirgu", un izdzērusi dubulto kafiju. Kā savā dejā tikusi līdz beigām, nemaz neatceras, bet tie, kas skatījušies, apgalvojuši, ka priekšnesums bijis lielisks.

Meitenēm darbs teātrī sākumā esot bijis grūts - būt uz vienas skatuves ar lielajiem māksliniekiem nemaz nav tik vienkārši, taču tas bija arī skaists piedzīvojums, atceras vecākā no dejotājām - Irina Tīre. Viņa arī bijusi tā, kas sūtīta runāt ar direktoru. Sākumā ārštata dejotājas saņēmušas vienu rubli par piedalīšanos izrādē. Par to nevarēja pat zeķu pāri nopirkt! - saka Ausma Lēmane. Izlūgušās teātra direktoram lielāku samaksu - rubli piecdesmit. Vēlāk honorārs pat sasniedzis trīs rubļus lielu summu.

Dejot pie Ausmas nāca arī aktieri, meiteņu partneri uz skatuves. Visu elks tolaik bijis Ivars Kauliņš. Irina Tīre nenoliedz, ka izrādē "Pērs Gints" savu Anitras deju, ko Ausma Lēmane uzteic kā izcilu numuru, patiešām dejojusi viņam vienīgajam. Dejojušas arī aktrises, jaunā zvaigzne Dzidra Ritenberga arī gribējusi, bet slimās sirds dēļ nodarbības vajadzējis pārtraukt. Ausma Lēmane smejas, ka izrādē "Mīla un vasarnīca" viņai vajadzējis diezgan ilgi dresēt divus jaukus puišus, kuriem nu nekādi nav izdevies ritmā pietupties un arī izpildīt pievilciena soli - tie bijuši mākslas zinātnieks Alberts Eglītis un dzejnieks Olafs Gūtmanis.

Tas ir arī laiks, kad Ausmai Lēmanei sākās cieša draudzība ar aktrisi Helgu Dandzbergu un viņas vēlāko dzīvesbiedru Imantu Kalniņu. Skaistāku un dziļāku dvēseli, kāda toreiz bija Imantam Kalniņam, neesmu dzīvē sastapusi, saka Ausma Lēmane. Imants rakstījis mūziku viņas meiteņu solo numuriem, uzrakstījis notis arī, lai meitenes var izpildīt tolaik moderno deju letkisu. Komponists varbūt to jau aizmirsis, bet Ausma Lēmane notis rūpīgi glabā.

"Zilā maska", "Pūļa elks", "Preilenīte", "Melis", "Pērs Gints", "Vīnes valsis", "Zaļā pļava", "Mīla, džezs un velns", "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši", "Mūžam dzīvā operete", "Ķiršu garša", "Nakts serenāde", "Pelnrušķīte" un citas Liepājas teātra izrādes daudzus gadus ir krāšņojušas Ausmas Lēmanes audzēknes, par ko šodien daudzi varbūt pat nenojauš.