Kurzemes Vārds

04:05 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

CILVĒKS NEDĒĻAS CENTRĀ

Markuss Lukss - pozitīvās enerģijas cilvēks

Indra Imbovica

Šā nedēļa Pedagoģijas akadēmijā bija bagāta ar vairākām starptautiskām konferencēm un semināriem, ar lielu pulku viesdalībnieku un lektoru no citu valstu augstākajām mācību iestādēm. Viens no centrālajiem notikumiem bija "Vācijas studiju dienas" ar konferencēm, tandēmlasījumiem, informatīviem sarīkojumiem utt. Šīs dienas bija kulminācija Vācu un latviešu kultūras un izglītības dienām Liepājā, kuru pasākumi sākās jau februārī un vēl ar dažiem kultūras notikumiem turpināsies līdz jūlija vidum. Šo centrālo pasākumu ģenerators un organizators bija Pedagoģijas akadēmijas viesdocētājs Markuss LUKSS.

Markuss Lukss šovasar pēc Pedagoģijas akadēmijā aizvadītajiem četriem gadiem atvadās no Liepājas. Bet, šķiet, ne uz visiem laikiem. Vismaz tā ļoti cer viņa kolēģi un arī studenti, kas Markusu ļoti augstu vērtē gan kā pasniedzēju, gan kā ideju ģeneratoru, gan kā daudzu vērtīgu pasākumu iniciatoru un realizētāju, gan kā cilvēku kopumā. Pedagoģijas akadēmijas rektore Gunta Smiltniece uzskata, ka augstskola ir daudz ieguvusi un var būt gandarīta par tādu kolēģi kā Markuss Lukss, kurš pats jau sevi uzskata par savējo - liepājnieku. Jebkurā sarunā viņš saka - mūsu akadēmija. "Mēs noteikti izjutīsim Markusa trūkumu," apgalvo Ģermāņu un romāņu valodu katedras vadītāja Irēna Muižniece, Humanitārās fakultātes dekāne Inta Genese, Pedagoģijas fakultātes dekāne Vineta Trumsiņa un daudzi citi.

Markuss Lukss savukārt strikti uzsver, ka viņš izjutīs Liepājas un akadēmijas kolēģu trūkumu. "Es Latvijā strādāju jau sesto gadu. Šajā laikā esmu strādājis sešās Latvijas augstskolās - Rīgā un arī Ventspilī. Bet pārliecinājos, ka Liepājas akadēmija ir ne tā bagātākā, bet tā atvērtākā un sirsnīgākā, ar lielām potencēm un iespējām attīstīties," saka Luksa kungs. Četros Liepājā pavadītajos gados Markuss Lukss akdēmijā īstenojis daudzus projektus, bet viens no ietilpīgākajiem ir tieši šīs Vācu un latviešu kultūras un izglītības dienas. Viesdocētājs gan negrib piekrist, ka tā ir viņa ideja. Tā piederot Vācijas vēstniecībai Latvijā, kam pievienojās gan Gētes institūts Rīgā, gan Roberta Boša fonds Štutgartē, gan citas valsts, sabiedriskās vai privātstruktūras. Viņš esot tikai tāds kā izpilddirektors. Pie tam bez akadēmijas atbalsta un palīdzības viņš nebūtu to visu varējis paveikt.

"Tas ir pārlieku pieticīgi teikts," apgalvo Inta Genese. "Markuss nepārprotami ir pozitīvas enerģijas cilvēks, kurš lielā mērā ir akumulējis arī mūs - viņa kolēģus un studentus. Raksturojot viņu, man nāk prātā Imanta Ziedoņa kādas grāmatiņas nosaukums - "Garainis, kas veicina vārīšanos". Markuss ir tāds spēcīgs ideju ierosinātājs, ļoti ieinteresēts cilvēks akadēmijas dzīvē. Viņā ir izveidojusies piederības izjūta Liepājai, latviešu kultūrai. Pateicoties viņam, mēs esam akadēmijā īstenojuši daudzus interesantus, nozīmīgus starptautiskus projektus. Viņš ir veicinājis mācību spēku un studentu apmaiņas programmas un daudzas, daudzas citas lietas, kurām ir turpinājums."

Markuss Lukss ir dzimis Visbādenē, netālu no Darmštates, pēc izglītības ir vēsturnieks un politologs. Jau 1994.gadā ierodoties Latvijā kā apmaiņas students, viņš izstrādāja maģistra darbu par Liepājas ostas celtniecību, tās attīstību 17. un 18.gadsimta mijā. No tā laika viņam mūsu pilsētā ir daudz draugu. Tagad viņš raksta disertāciju par Kurzemes hercogistes pilsētu tiesībām. Markuss šajā laikā labi iemācījies arī latviešu valodu. Uz jautājumu, kāpēc viņš izvēlējās šādu skaitliski mazas tautas valodu, Markuss Lukss atbild: "Ja es te dzīvoju, tad tas ir dabiski. Pirms astoņiem gadiem, kad pirmo reizi ierados Latvijā, mana izvēle bija skaidra - es to gribu. Bez valodas zināšanām svešā zemē nav iespējams uzzināt par tās tautu, kultūru, izprast tās mentalitāti, es nevarētu lasīt avīzes, klausīties radio un TV. Informāciju iegūtu pastarpināti. Tāpēc esmu šeit, lai studenti iegūtu informāciju par vācu zemēm bez starpniekiem."

Bet kā Markuss Lukss domā tālāk pielietot un uzturēt latviešu valodas zināšanas, atgriežoties Vācijā? "Es tagad, jau no jūnija strādāšu Roberta Boša fondā, kur būšu atbildīgs par Austrumeiropas valstīm, tātad arī Latviju. Un mana nākamā sieva, vācu valodas skolotāja, ir latviete, mums kāzas būs 8.jūnijā Rīgā. Kā teikts jūsu tautas dziesmās - lepnā kurzemniece," smaida Markuss. "Tā ka nākotnē mums nav izslēgta doma atgriezties Latvijā. Bet vēl es atgriezīšos akadēmijā jūlijā, kad maniem studentiem ir eksāmeni un izlaidums. Mūsu 5.kurss ir izcili talantīgs."

Šobrīd atvadoties no Latvijas, Markuss Lukss nespēja noslēpt savas emocionālās izjūtas: "Par Pedagoģijas akadēmiju varu teikt ļoti daudz pozitīva. Bet man liekas, ka pilsēta īsti nenovērtē savu augstskolu. Esmu šajos gados strādājis sešās Latvijas augstskolās un varu teikt, ka citu negribu. Nav jautājums, cik daudz es šeit esmu darījis, bet cik daudz ir darījuši akadēmijas pasniedzēji, cik daudz viņi ir nākuši man pretī un palīdzējuši to visu paveikt kopīgiem spēkiem. Kultūras un izglītības dienas nebūtu bijis iespējams noorganizēt šādā līmenī bez akadēmijas atbalsta. Te es saņēmu tādu pretimnākšanu, kādu pirms trijiem gadien nevarēju iedomāties. Nesaprotu, kāpēc, bet akadēmijai nav īsti labs tēls Liepājā. To joprojām sauc par institūtu, un sabiedrībā jūtami pagātnes rēgi - padomju mantojums. Tā ir problēma. Mēs neesam tāda smuka, jauna, bagāta augstskola, kā savu imidžu prot veidot Valmiera un Ventspils. Liepājniekiem tomēr ir jāsaprot un jāsaredz, ka mūsu akadēmija bija viena no pirmajām augstskolām Latvijā, kas tika akreditēta. Tas nav tik viegli un vienkārši. Mūsu akadēmija nav tāda, kas skaļi iet uz ārpusi. Bet, ja labi pavērotu un nāktu paskatīties, tad daudzi būtu pārsteigti, kas šeit notiek un kas šeit ir paveikts."