Kurzemes Vārds

05:07 Otrdiena, 25. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Mediķu streiks Liepājā: jā un nē

Līvija Leine

Šodien jānotiek pirmajam Latvijas medicīnas darbinieku streikam. To pieteikušas divas arodbiedrības – Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrība. Rīgas un citu pilsētu mediķi, kas strādā valsts un pašvaldību finansētās ārstniecības iestādēs, sola šodien darbā būt, taču medicīnisko palīdzību sniegt tikai akūtas nepieciešamības gadījumā.

Kā streiks notiks un vai notiks arī Liepājā?

Liepājas Arodbiedrību centra priekšsēdētājs Jānis Neimanis uzskata, ka situācija ir duāla. Sakarā ar to, ka Liepājā praktiski nav mediķu arodbiedrības un streiku pieteikušas arodbiedrības, streiks it kā nav iespējams. No otras puses – likumdevējs nav paredzējis, kā būt tādā gadījumā, ja streiko visa nozare. Nekur nav teikts, ka tādā gadījumā tie nozares darbinieki, kuri nav arodbiedrībā, streikot nedrīkst. Runāt par solidaritātes streiku varot tikai tad, ja streiko vienas nozares darbinieki un viņus atbalsta citas nozares darbinieki, šajā gadījumā, ja mediķus, piemēram, atbalstītu tramvajnieki. Liepājā arodbiedrību nodibinājuši tikai ātrās palīdzības šoferi. Taču neatliekamās un steidzamās palīdzības dienestu darbiniekiem streikot aizliegts ar likumu.

Līdz vakardienai streika organizēšanā Liepājas Centrālajā slimnīcā aktīvi iesaistījās Uroloģijas nodaļas vadītāja Dzintra Auzniece. Slimnīcā tika izveidota arī streika komiteja. Tās izveidošanas sapulcē atbalstu streikam ar savu parakstu apliecinājuši 283 cilvēki. Attiecīgie dokumenti, kas saistīti ar streika pieteikšanu, iesniegti gan galvenajam ārstam, gan Valsts darba inspekcijai. Liepājas mediķi bijuši pārliecināti, ka viņiem ir visas tiesības pievienoties streikam. Taču citādi domā Valsts darba inspekcijas Kurzemes reģionālās nodaļas vadītājs Ilmārs Buks. Viņš dakterei Auzniecei mutiski paskaidrojis, ka Liepājas Centrālās slimnīcas darbinieku streiks ir nelikumīgs, jo šajā darba kolektīvā nav arodbiedrības. Taču viņš nav izpildījis dakteres lūgumu šo aizliegumu arī iesniegt mediķiem rakstiski. Dzintra Auzniece uzskata, ka, neskatoties uz to, ka nav šī rakstiskā aizlieguma, Valsts darba inspekcijai ir uzraudzības tiesības un šajā gadījumā slimnīcas mediķi viņa norādījumam pakļausies un nestreikos. Visi strādās. Taču sanāks kopā uz vienu mazu brīdi, lai ar parakstu paustu atbalstu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības prasībām, jo tās ir aktuālas arī Liepājas mediķiem. Prasības vēstulē tiks nosūtītas valdībai. Dzintra Auzniece un citi viņas kolēģi uzskata, ka valdība līdz šim nav rūpējusies, lai sakārtotu medicīnas nozari. Mediķi, viņa sacīja, neprasa palielināt tikai darba algas, bet vispirms to, lai valstī medicīna būtu noteikta par prioritāti tāpat kā tagad izglītība, lai tiktu uzlaboti mediķu darba apstākļi, būtu pietiekami līdzekļu slimnieku ārstēšanai un jaunās ārstniecības tehnoloģijas iegādei. Mediķu arodbiedrību Streika komiteja prasa palielināt veselības aprūpes budžeta īpatsvaru vismaz līdz 7 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Liepājas Ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētājs Igors Stoma atzina, ka arī ģimenes ārstiem nav tiesību streikot, jo arī viņi nav iesaistījušies arodbiedrībā, taču viņi piekrīt mediķu arodbiedrības Streika komitejas prasībām valdībai un gatavi zem tām parakstīties. Viņaprāt, pats pirmais, kas mūsu valstī šajā ziņā jāmaina, ir valdības attieksme pret veselības aprūpi kopumā, veselības aprūpes politika. Ģimenes ārstiem nav pretenziju pret Slimokasi, ar ko viņiem noslēgti līgumi un kuru nosacījumi tiek izpildīti. Šodien ģimenes ārsti veiks pārrunas ar pacientiem, lai ieinteresētu arī sabiedrību iestāties par veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu. Viņaprāt, dramatiski ir tas, ka līdzekļu trūkuma dēļ no slimnīcām pāragri izraksta hroniskus slimniekus, viņi par sevi pietiekami nerūpējas un pēc neilga laika atkal griežas pie ģimenes ārsta.

Šodien nestreikos arī Metalurgu slimnīcas un poliklīnikas ārsti. Kā paskaidroja slimnīcas vadītāja Olita Ševčuka, tāpēc, ka viņiem ir cits, privāts, darba devējs. Taču metalurgu dakteri morāli atbalstīs streika prasības, jo valstī medicīnas joma nav sakārtota. Kā un ko darīs tie pašnodarbinātie ārsti un citi mediķi, kuri darbojas Metalurgu poliklīnikas paspārnē, viņa nezināja sacīt, tas esot katram pašam jāizlemj.

Privātārsts neirologs Jānis Vīksna apgalvoja, ka viņš mediķu streiku vērtē kā ļoti pozitīvu parādību. Citādi, viņaprāt, nav iespējams piespiest valdību pievērst uzmanību mediķiem. Arī lauksaimniekiem uzmanību tā pievērsusi pēc tam, kad viņi ar traktoriem nobloķējuši ceļus. Nav normāli, sacīja dakteris Vīksna, ja ārstam noteikta 70 līdz 90 latu liela alga, bet medicīnas māsām vēl mazāka. Viņam pašam valsts neko nedod, un viņš iztiekot ar to, ko pats nopelna. Taču jo tālāk, arī tagadējo valsts un pašvaldību slimnīcu pakalpojumi kļūs arvien dārgāki. Un arvien vairāk būs to slimnieku, kuri gadiem gaidīs rindā uz operāciju un tā arī nesagaidīs.