Kurzemes Vārds

05:46 Otrdiena, 25. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sports

BŪT VAI NEBŪT – SKRIET VAI NESKRIET?

Edgars Džiguns

Jau izsenis liepājnieki bijuši nevien mūziķi un mākslinieki, bet arī sportot griboši un varoši ļaudis. Saprotams, ka ne katrs kļūst par izcilu sportistu, tomēr ir svarīgi panākt, lai cilvēkiem nevien patiktu sports, bet viņi arī skrietu, lektu un mestu, tādējādi atzīstot aktīvu dzīvesveidu par labu esam.

Ir cilvēki, kuri nenoguruši gādā par to, lai liepājniekiem būtu iespēja nevien skatīties un priecāties par profesionāļiem, bet arī pašiem mēroties spēkiem savā starpā. Šovasar sagaidāmi turnīri gan futbolā, gan pludmales volejbolā, gan ielu basketbolā, paredzēti arī vairāki vienas dienas sarīkojumi – triatlons, minigolfa turnīrs, ir doma par interesantas stafetes rīkošanu pilsētas mērogā, izmantojot dažādus pārvietošanās paņēmienus. Ir sākušies un līdz septembra beigām risināsies vienas stundas skrējieni sporta un atpūtas parkā "Beberliņi".

Kas ir šie ļaudis, kuri to visu organizē, un cik populāra ir nodarbošanās ar sportu Liepājā? Tie ir cilvēki, kuri no maizes darba brīvajos brīžos ziedo savu laiku un pūles, lai stiprinātu tautas sporta tradīcijas. "Hobijs. Visam pamatā ir entuziasms, tā ir vēlēšanās radīt svētkus sev un citiem," tā vai līdzīgi savu darbību raksturo atbildīgie par šiem pasākumiem.

Futbola kluba "Varavīksne" prezidents Leons Novads ir cilvēks, kurš šovasar organizē pludmales futbola sacensības Liepājā. Futbols jūras krastā tikšot spēlēts visas vasaras garumā, apgalvo L.Novads, piebilstot, ka pēdējos gados tas ir aizvien iecienītāks visā Latvijā un cilvēki kļūst atsaucīgāki pret šo sporta veidu. Esot arī vairākas idejas par dažādu turnīru un balvu izcīņu rīkošanu tuvākā un tālākā nākotnē, pat starptautiskā līmenī. "Diez vai es būtu spējīgs no tā atteikties, kaut arī tas prasa pievērst uzmanību ik dienas, atstājot iespaidu uz tiešo darbu," atzīst Novads. Savu saistību ar sportu viņš skaidro drīzāk kā dzīvesveidu un aizraušanos, nevis vēlmi sasniegt labus rezultātus un izcīnīt pēc iespējas vairāk balvu. "Galvenais ir gribēt spēlēt futbolu, tad tas var balstīties tikai uz entuziasmu," pārliecināts ir Novads, kurš sevi raksturo kā nelabojamu optimistu.

Dainis Eversons ir cilvēks, kurš vainojams par fiziskām aktivitātēm sporta un atpūtas parkā "Beberliņi". "Atsaucība ir pieticīga," atzīst D.Eversons, kurš uzskata, ka apgalvojums par sportu kā dārgu atpūtu ir tikai attaisnojums neko nedarīt. Pavisam drīz "Beberliņos" notiks sacensības triatlonā. "Tas ir tautas sports. Distance hobija klasē ir pa spēkam ikvienam, kurš vēlas to izdarīt. Šo distanci esot veikušas pat divas kundzes piecdesmit gadu vecumā," skaidro D.Eversons. "Beberliņu" sporta dzīves veidotājs tautas sporta attīstību redz kā klubus, kuri katrs apvienotu tā vai cita sporta veida atbalstītājus. "Nebūtu nekas neparasts, ja Liepājā darbotos pat simts šāda veida klubi, kuros piedalītos gan atsevišķi cilvēki, gan ģimenes, aicinot brāļus, māsas, mātes un tēvus pavadīt brīvo laiku, aktīvi sportojot," pārliecināts ir Eversons.

Basketbola skolas direktors Mariss Bernāts un LPA students Ainars Deksnis ir domubiedri, kuri atbildēs par vismaz četriem ielu basketbola posmiem. "Liepāja nevar būt bez basketbola," nepārprotami pauž Bernāts. "Cilvēki vēlas spēlēt un katru gadu to arī dara." Esot bijis laiks, kad ielu basketbolu pilsētā rīkojuši cilvēki no galvaspilsētas, tomēr viņi izvirzījuši baisus noteikumus un pilsēta atteikusies no rīdzinieku pakalpojumiem. "Ir pierādījies, ka varam paši noorganizēt sacensības, tomēr jūtama ir nepieciešamība meklēt jaunus horizontus, jo ar laiku kļūst neinteresanti spēlēt tikai savā starpā," skaidro Deksnis, kurš atbildīgs par turnīru saimniecību.

Pludmales volejbola aizbildnis Liepājā ir Salvis Kurtišs. Pludmales volejbola attīstīšanu Kurtišs kopā ar domubiedriem ir uzsācis visā Kurzemes novadā. "Mēģinājām rīkot sacensības tikai liepājniekiem, tomēr atsaucību neguvām," saka Kurtišs. "Cilvēki labprāt iet uz pludmali un spēlē volejbolu, bet, kad tiek piedāvātas organizētas sacensības – nav kas piedalās." Liepājā šovasar paredzēts rīkot Kurzemes čempionāta vienu posmu un finālspēles. Runājot par perspektīvām, Kurtišs stāsta par idejām veidot jaunus laukumus pludmalē, no kuriem viens, pēc skaita sestais, tapšot pavisam drīz. Par sadarbību ar pašvaldību Kurtišs izsakās pozitīvi: "Dome un Sporta pārvalde mūs atbalsta, vienīgi retāk gribētos cīnīties ar birokrātisku jautājumu risināšanu."

Liepājas minigolfa kluba prezidents Verners Kiršs, organizē un attīsta līdz šim Latvijā par eksotisku uzskatītu sporta spēli. "Ir idejas gan par otru laukumu būvēšanu, gan par minigolfa skolas izveidi, gan nopietnu starptautisku sacensību rīkošanu Liepājā," stāsta Kiršs. Šogad liepājniekiem tiks piedāvāts vietēja mēroga turnīrs, kurā ikviens interesents varēs izmēģināt veiksmi, mēģinot ievilināt bumbiņu astoņpadsmit bedrītēs.

Vismaz līdz šodienai neprofesionālais sports nav kļuvis par kapitālisma upuri, tam pamatā ir cilvēku vēlēšanās nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, nevis veidot komerciāli izdevīgus kultūrproduktus. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šie pasākumi ir spējīgi rasties no svaiga gaisa un mīlestības. Finansējums ir nepieciešams tiesnešu apmaksai, inventāram, reklāmai, kas piesaista jaunus dalībniekus, galu galā balvām, kuras cer iegūt jebkuru sacensību dalībnieki.

Pamatā šī nauda tiek rasta dalības maksas izskatā, kas savukārt nesaista daļu potenciālo dalībnieku ekonomisku apsvērumu dēļ. Lai arī šīs maksas nav milzīgas, tautas sports nevar pretendēt uz popularitāti kā prioritāra dzīves sastāvdaļa. Šobrīd situācija ir tāda, ka pašvaldība atbalsta vienkāršo sportu, katru gadu no pilsētas budžeta atvēlot naudu dažādu ideju īstenošanai. Kā informēja pilsētas Sporta pārvaldes priekšnieks Pēteris Tervits, reizi ceturksnī pārvalde pieņem un izskata iesniegtos projektus, kuriem pašvaldība piešķir līdzfinansējumu, bez tam sacensībām, kuru statuss ir oficiāls pilsētas čempionāts, kā atbalsts ir arī medaļas un diplomi. Šogad projektu finansējuma kopējais apjoms ir 3000 latu, un, kā piebilda Tervits, tas ik gadu pieaug.

Visa gada garumā pilsētā bez profesionālā sporta notiek ļoti daudz dažādas sacensības gan skolēniem, gan citu paaudžu cilvēkiem. Piemēram, oficiāli pilsētas čempionāti, kuros iespēja piedalīties ir ikvienam, norisinās 17 dažādos sporta veidos, skolēniem katru gadu tiek nodrošināta iespēja startēt gandrīz trīsdesmit pasākumos, bez iespējas sportot nepaliek arī citi, kuri var piedalīties atsevišķās akcijās, tādās kā "Sporta nedēļa".

Sarunās ar vairākiem sacensību organizatoriem "Kurzemes Vārds" pārliecinājās, ka viedokļi par sportošanas popularitāti ir atšķirīgi. Vieni apgalvo, ka nevienu nevar piespiest nodarboties ar sportu un to arī nevajag darīt, citi domā, ka vajadzīga lielāka tautas sporta publicitāte, veicot dažādas akcijas un reklāmas kampaņas.

Katrs pats novērtēs to, cik liela nozīme ir sportam viņa dzīvē. Jautājums par tā popularizēšanu pilsētnieku vidū ir politiskas dabas – ja pašvaldība ir pasludinājusi par uzdevumu sekmēt sporta pieejamību un izvēles iespējas un konstatē nepieciešamību to darīt, tad attiecīgajām institūcijām arī jāorganizē un jārealizē publicitāti idejai par veselo garu, veselā miesā.

Gan cilvēks, kurš pirmo reizi uzvelk sporta čības, lai rīta agrumā noskrietu dažus simtus metru gar jūras krastu, gan sportists, kurš kļuvis par olimpisko čempionu, ir paveikuši neiespējamo – pārvarējuši paši sevi, tad nu kļūsim par olimpiskajiem čempioniem, lai pierādītu vispirms sev, ka mēs to varam.