Kurzemes Vārds

02:29 Trešdiena, 27. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Rāmo baltgalvīšu ganāmpulka saimnieki

Pēteris Jaunzems

Jaunie zemnieki Gatis un Anita Ozoli valstī pieder pie nedaudzajiem, bet mūsu rajonā pagaidām ir vienīgie, kas nodarbojas ar Herefordas šķirnes gaļas lopu audzēšanu. Šos rāmos, bet augumā visai prāvos kustoņus, aizņemoties naudu no radiniekiem, viņi iegādājušies no kāda Aizkraukles rajona kolēģa, kuram Daugavas krastos pietrūcis ganību neparasti ēdelīgo mājdzīvnieku uzturēšanai.

Izvēle nāca pēc neveiksmēm

Ar Gata un Anitas Ozolu lauku saimniecību iepazīties "Kurzemes Vārds" plānoja jau pavasarī, tomēr aizņemtības dēļ saimnieks lūdza to uz kādām nedēļām atlikt. Bez ganāmpulka aprūpes viņam esot vesela kaudze citu pienākumu. Vienbrīd pa mobilo telefonu Gati sazvanīju pat tālajā Balvu pusē. Tur viņš tobrīd bija aizbraucis, lai padarbotos kādā nelielā zāģētavā, kurai skaitoties līdzīpašnieks. Tad norunājām, ka tiksimies vasaras viducī, kad arī dzīvnieki izskatās daudz sakoptāki, jo ir pilnībā nomainījuši garos un pinkainos ziemas kažokus un ietērpušies vasaras apģērbos.

Pavisam, skaitot ar visiem teliņiem, simpātiskā un darboties ļoti noskaņotā Ozolu pāra ganāmpulkā šobrīd ir ap 30 lopiem. Tas nozīmē, ka neparasto dzīvnieku skaits, kopš tos savā ziņā pārņēmuši Anita ar Gati, ir gandrīz trīskāršojies. Kaut gan pašiem īpašniekiem šķietot, ka pieaugums norit gausi. Lai nerastos tuvradniecība, kas var pazudināt ganāmpulku, bez sākumā iegādātā Fridolina viņiem vajadzējis nopirkt vēl vienu vaislas bullēnu. Līdz ar to var uzskatīt, ka ar sev izvirzīto uzdevumu abi ir pratuši tikt galā. Kaut gan, lai tā notiktu, bijis daudz zināšanu jāapgūst pašizglītošanās ceļā, un arī šobrīd viņi joprojām mācoties. Tāpēc, ka lopkopību neviens no abiem nebija studējis. Anita par dzīvnieku kopšanu zinājusi vienīgi tik daudz, cik, laukos augot, pati ielāgojusi. Tagad viņa apguvusi un uzņēmusies kārtot saimniecības grāmatvedību.

Bet saimnieks, kas ir skolojies kā agronoms un trīs kursus augstskolā pabeidzis klātienē, bet vienu neklātienē, pastāstīja, ka kādus gadus, līdzīgi citiem lauksaimniekiem, izmēģinājis Vaiņodes pusē visdažādākos saimniekošanas virzienus. Vienubrīd piemājas saimniecībā "Ceplinieki" pēc Atmodas esot nodarbojies ar zemkopību – audzējis labību un centies pārdot graudus. Tomēr nekas prātīgs no tā Ozoliem nav iznācis. Pievīlusi gan pieticīgā raža, gan cenas, kas togad nokritušās zemas.

Drīzāk vaļasprieks, nevis bizness

Arī ar Herefordas lopiem darbojoties, līdz peļņai vēl neesot tikuši. Abi teica, ka lopkopība viņiem pagaidām esot tikai hobijs. Kaut arī aizvadītajā rudenī pārstrādātājiem jau nogādājuši pirmo produkciju. Tie bijuši četri bullēni un viena izbrāķēta gotele. Šie dzīvnieki, kā paskaidroja Gatis Ozols, vēl būtu varējuši saimniecībā kādus mēnešus pieņemties svarā, taču viņi pasteigušies tos aizvest, jo nejutušies droši par gaļas lopiem atvēlētajām valsts subsīdijām. Baidījušies, ka tās kārtējo reizi var pārskatīt, atsacīties maksāt, un tad zaudējumi zemniekiem būtu vēl lielāki. Nedrošība un neskaidrība par rītdienu ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas mūsu valsts lauku apsaimniekotājiem traucē strādāt un kaldināt nākotnes plānus.

Ozolu pāris savu pirkumu no Aizkraukles pārveduši uz Vaiņodes pagasta "Cepliniekiem", kur pieticīgo un salcietīgo lopu izmitināšanai ziemas mēnešos pielāgojuši šķūni. Toreiz viņiem piederošajās pļavās zāles desmit lopiņiem pieticis, kā saka, ar atliektiem galiem. Taču vēlāk, kad baltgalvaino mājdzīvnieku pulciņš ievērojami sakuplojis, vajadzējis domāt par paplašināšanos. Zemi tam atvēlējusi pašvaldība.

Pie paveiktā neapstāsies

Gatis pastāstīja, ka iespēja izvērsties arī turpmāk viņiem esot, jo pie Bunkas un Priekules pagasta robežām īpašumā ir zemnieku saimniecība "Nodegas". Tai piederot gan prāva zeme, gan meži, kur iegūt vajadzīgos būvmateriālus. Kaut gan pirms daudziem gadiem tur saimniekojuši attāli Gata tēva radinieki, īpašumus viņiem bijis vieglāk izpirkt par sertifikātiem, nekā meklēt arhīvos dokumentus un pierādīt, lai tos saņemtu mantojumā. Jaunais saimnieks rēķina, ka, visas zemes platības saskaitot un noformējot par tām dokumentus, īpašumā viņiem varētu sanākt kādi 400 hektāru. Tad ēdelīgos lopus, kaut arī to būs vairāk, ar barību nodrošināt vairs nebūs problēmu.

Taču tas nenozīmē, ka līdz ar to atrisināsies visi sarežģījumi. Lai nākotnē no "Cepliniekiem" pārceltos uz "Nodegām", vajag uzbūvēt gan māju, kurā dzīvot, gan saimniecības ēkas. Lai izvēlētos projektu lopu mītnei, pirms dažām dienām braukuši skatīties, kā strādā Dzintra Dunaiska Dunikā, kura nodarbojas ar Šarolē šķirnes gaļas lopu audzēšanu.

Pagaidām jaunie zemnieki dzīvojot gandrīz vai, kā varot teikt, uz riteņiem. Brīžiem viņus iespējams satapt Elkuzemē pie Anitas vecākiem, brīžiem Liepājā, kur mīt Gata piederīgie, un brīžiem pat Latgalē, kurp jādodas uzņēmējdarbības lietās. Saimnieks pastāstīja, ka Balvu pusē apstrādājot arī savā mežā cirstos baļķus, no turienes droši vien ar saimniecībai piederošo transportu vedīšot būvmateriālus, kas būs vajadzīgi celtniecībai "Nodegās". Kokmateriālus no sava meža, kur nekas prātīgāks par apsi neaug, viņš piegādājot arī sērkociņu ražotājiem Liepājā.

Tomēr neraugoties uz problēmām, kas jāpārvar, abi ir diezgan optimistiski noskaņoti un uzskata, ka izvēle iegādāties Herefordas šķirnes lopus bijusi pareiza. Brīžiem varot ilgi stāvēt ganībās un vērot, kā rāmie kustoņi uzvedas. Anita pat teica, ka viņu tas uzjautrinot, bet Gatis piebilda, ka nākotnē domājot krustošanas nolūkiem iegādāties arī kādas Šarolē šķirnes govis.