Kurzemes Vārds

08:25 Ceturtdiena, 14. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors Arnolds Jirgensons

Līvija Leine

Vakar Liepājā bija ieradusies grupa Latvijas zinātnes slavenību – Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, tās ģenerālsekretārs akadēmiķis Raimonds Valters un akadēmiķe Emīlija Gudriniece. Viņi devās pie liepājnieka Arnolda Jirgensona, lai viņam pasniegtu Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora diplomu.

Arnolds Jirgensons ir pasaulē pazīstamās ķīmiķu Jirgensonu dzimtas pārstāvis, kas nu jau trešo gadu, kopš atgriezies no ASV, dzīvo Liepājā.

Pasniegdams Arnoldam Jirgensonam Goda doktora diplomu, Jānis Stradiņš sacīja, ka tas viņam tiek pasniegts par izcilu darbību Latvijas ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un ražošanas veicināšanā divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados. Arnolds Jirgensons bija pirmais, kas Latvijā izveidoja plastmasu rūpniecību, galalīta (sava veida plastmasa) ražošanu no jēlkazeīna, t.i., vājpiena biezpiena. Viņa vadībā Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības fabrikā tas tika ražots no 1934.gada līdz Latvijas neatkarības zaudēšanai, vēlāk arī vācu okupācijas gados. Tolaik to eksportēja uz vairākām pasaules valstīm. Arnolds Jirgensons ir pašlaik arī vecākais Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes mācībspēks, kurš, kā sacīja Jānis Stradiņš, iznesis šīs fakultātes tradīcijas no divdesmitajiem gadiem līdz mūsu dienām.

Jānis Stradiņš gan piebilda, ka īstenībā šis diploms būtu pienācies arī Arnolda Jirgensona vecākajam brālim Bruno, kas savā laikā Latvijā attīstīja gan koloidālo ķīmiju, arī bioorganisko ķīmiju un daudz darīja, lai valstī tiktu popularizēta zinātne. No viņa grāmatām "Ķīmija iekaro pasauli" un "Zinātne iekaro pasauli" arī es esmu mācījies mīlēt zinātni, atzina Jānis Stradiņš. Arī Bruno Jirgensons pēckara gados strādāja ASV un bija tur slavens ķīmiķis.

To, ka Zinātņu akadēmijas senāts izlēmis piešķirt Goda doktora nosaukumu Arnoldam Jirgensonam, ietekmējis arī viņa 1934.gada raksts žurnālā "Burtnieks" – "Zinātne un valsts", kurā norādīts, ka zinātne nedrīkst norobežoties no sabiedrības, ka zinātnei jābūt saistītai ar savu nacionālo valsti, jākalpo šai valstij, turklāt šo izvirzījumu Arnolds Jirgensons pilnībā attaisnojis savā darbībā.

Krāšnu liliju pušķi Latvijas ķīmiķu un Latvijas Universitātes vārdā Arnoldam Jirgensonam pasniedza akadēmiķe Emīlija Gudriniece.

Jaunais Goda doktors pašlaik ir deviņdesmit piecus gadus vecs. Sarunu ar viņu lasiet kādā no laikraksta nākamajiem numuriem.