Kurzemes Vārds

23:44 Sestdiena, 14. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Pārbaudījums ar darbu un brīvību

Daina Meistere

Šodien "Tavā un manējā" Liepājā ir Bērnu diena. Šodien tiem liepājniekiem, kuri pašā skolas vasaras brīvdienu karstumā bijuši spiesti palikt pilsētā, ir ko darīt un ir kur aiziet, ko apskatīties un kur piedalīties.

Šķiet, ka nu jau pat paši aizņemtākie vecāki sapratuši, ka ir vasara, kas sev līdzi nes skolēnu brīvlaiku, un atjēgušies no šoka, ka tas nozīmē klusumu skolas klasēs un gaiteņos un pilnu atbildību par savu dēlu vai meitu darbību vai bezdarbību. Skaidrs, ka strādājošiem tētiem un mammām nav viegli izdomāt, kā pieskatīt bērnu, ja nav radu, kaimiņu un vecvecāku, kuriem atvasi uzticēt. Tāpēc nemaz nav tik smieklīgs tēva izbrīns, kurš jūnija pirmajās dienās ar vieglām šausmām pēkšņi konstatēja, ka meitiņa, viņam no rīta aizejot, paliek pie ieslēgta televizora un pārnākot ir vēl aizvien turpat. Tad nu ģimenes galva steidzīgi sāka rīkoties un meklēt, kur pilsētā vai rajonā darbojas skolēnu nometnes, kur mazo pieskatītu un nodarbinātu.

Kaut arī tagad aktīvākais nometņu (vismaz pilsētas dienas nometņu, kuras darbojās izglītības iestādēs) laiks ir beidzies, neizskatās, ka ielās būtu kļuvis vairāk bezdarbībā nīkstošu un bezmērķīgi klīstošu bērnu. Acīmredzot ir noticis tā, ka izeju vienmēr var atrast.

Šovasar par nometnēm bija domāts (un ne tikai, bet arī darīts) vairāk nekā iepriekšējos lielajos brīvlaikos. Tā kā katra ģimene, kurā domā par sava dēla vai meitas vasaru, vismaz kaut ko varēja atrast.

Un var vēl joprojām. Kaut arī, dziedi vai raudi, vasaras nometne uz laukiem liek atvērt ģimenes maciņu plašāk. Tad jau var izvēlēties: sūtīt bērnu tepat uz Dzērvi vai Vērgali, vai varbūt uz kādu citu populāru atpūtas vietu mūsu zemē vai varbūt ārvalstī. Informācija vēl aizvien ir iegūstama Izglītības pārvaldē. Bet jārēķinās, ka vairāk nekā sešdesmit latu vai dārgāk maksā apmēram desmit skaistas un neparastas vasaras diennaktis gleznainā Latvijā nostūrī. Taču vecākiem ir jāpazīst savs mazais, jāzina, vai viņu ielīksmos jautras un skaļas nodarbības, vai neiznāks vilties un pēc pāris dienām atprasīties no darba, lai brauktu pakaļ nelaimīgajam bērnelim, kurš nespēj iedzīvoties svešu vienaudžu vidū un nespēj pierast klausīt nepazīstamiem nometnes vadītājiem. Jo sava kārtība ir visur. Pilnīgi iespējams, ka klusai meitenītei labākā atpūta ir nevis skaļš un jautrs ierasto klasesbiedru bariņš jau tāpat pa skolas laiku apnikušajā mācību iestādes gaitenī un pagalmā, bet gan savās mājās, mierīgā gaisotnē pavadīts laiks, kad var pabūt vienatnē ar savām domām, sakārtot savus pierakstus, klades, palasīt.

Vasarā zēni un meitenes grib ne tikai atpūsties, bet arī nopelnīt. Jau trešo gadu ar Pilsētas domes atbalstu skolēniem ir dota iespēja iepazīt sevi strādājot. Arī tā ir viela pārdomām ne tikai bērnam, kuram nu beidzot ir paša nopelnīti lati saujā, bet arī vecākiem. Pilsētas labiekārtotā dzīvokļa šaurībā augušam bērnam ir diezgan problemātiski apgūt darba iemaņas. Jo cik tad dzīvoklī tā darba, ja nu vienīgi savu gultu saklāt, traukus nomazgāt vai iznest atkritumu spaini. Tā meitene, kura iepriekš tik ļoti, ļoti gribēja vasarā strādāt, pēkšņi izbrīnīta satrūkās: " Kā, un man tagad skaidrā dienas laikā visu garāmgājēju acu priekšā būs jāravē nezāles ietves malā? Bet visi taču uz mani skatīsies!"

Tā nu iznāk, ka pilsētas skolēna vasara ir ne tikai jauka atpūta. Tā ir arī pārbaude - vecākiem un pašiem skolēniem, kuriem jāmāk brīvlaikā sevi nodarbināt un izprast.