Kurzemes Vārds

04:38 Ceturtdiena, 21. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kūlējs visu mūžu

Pēteris Jaunzems

Viens no pirmajiem ilggadīgo zālāju kulšanu mūsu rajonā šogad uzsāka Latvijas kombainieru sacensības vairākkārtējais uzvarētājs, Bunkas pagasta zemnieku saimniecības "Saules" īpašnieks Viesturs Niedols. Kad aizbraucām ar viņu satikties, čaklais un zinošais zemkopis, sēžot pie kombaina stūres, pļāva šovasar pēdējo pļavu auzenes vālu.

Birums no mājas neizdzīs

Vaicāts par guvumu, buncenieks tikai notrausa sviedru pilītes no pieres un dziļdomīgi teica, ka zemniekam jau nekad nebūs diezgan, taču šās vasaras birums viņu no mājas tomēr vēl neizdzīšot. Kopumā tas neesot sliktāks, kā bija pērn. Jau nokulti pļavu un sarkanās auzenes lauki, kamolzāles un pļavu skarenes sējumi. Platības ziņā sanākot ap 26 hektāriem. Tas viss paveikts trīs dienās. Rāvies, sevi nežēlojot.

Īpaši raženi pastrādājis svētdien. Taču tikai tāpēc, ka laika apstākļi todien izveidojušies faktiski ideāli, un tādā reizē nevarot kalendārā skatīties. Gaisa mitrums bijis minimāls, un ilggadīgo zālāju ievākšanā tas esot ļoti nozīmīgs un mūspusē reti sagaidāms rādītājs. Aizvakar, kā jau tas jūras tuvumā parasts, mitrums atkal palielinājās, taču viņam tad vairs palicis tikai pats mazumiņš, ko pabeigt. Ļoti iespējams, ka pēc sēklu pirmapstrādes klētī, ievākums sanākšot pat lielāks par pērn iegūto, jo ilggadīgo zālāju pļavas šovasar esot sakārtotākas un tīrākas no nezālēm.

"Saulēs" gluži kā Straumēnos

Tas nozīmē, ka atbirums būs niecīgs. Vēl labu birumu solot ganību airene, kurai ierādītas prāvas platības. Pēc tam būšot jākuļ graudaugi un timotiņš, bet pats pēdējais savu kārtu gaidīs sarkanais āboliņš. "Centīšos strādāt tā, lai augustā visu pabeigtu," apņēmīgi sacīja "Sauļu" saimnieks. Viņa māja dzīvīguma ziņā tagad pat ļoti līdzinoties Edvarda Virzas aprakstītajiem "Straumēniem". Mazbērni sabraukuši, palīdz vectēvam, kur vien spēj, gan pie sētas sakārtošanas, gan pie zālāju sēklas lāpstošanas. "Visi strādā. Katram ir savs pienākums, katram sava vieta. Pirmapstrāde ir ļoti svarīga. Ja tā nav laikā paveikta, viss kūlums var aiziet postā, un vairāku gadu pūliņi tad izrādīsies veltīgi.

"Tas viss ir panākts ar ilgu un pacietīgu darbu," viņš paskaidroja, norādot uz pilno kombaina bunkuru. Ne jau tāpēc, lai padižotos žurnālista priekšā, bet vēlēdamies pievērst uzmanību faktam, ka ilggadīgo zālāju audzēšana prasa sistemātiskus un prāvus ieguldījumus. Pavisam zemnieku saimniecība "Saules" šobrīd aprūpē ap 200 hektāru, taču tikai 56 no tiem esot viņam īpašumā. Visa pārējā ir nomas zeme, par kuru viņš atdodot lielu naudu. "Es maksāju 15 latu par hektāru. Kurš vēl mūsu rajonā tā rīkojas? Nezinu gan," viņš teica, piebilstot, ka nereti tad, kad zemi no aizlaistās papuves sakārtojis un iekopis, īpašnieks to pieprasa atpakaļ. Tādās reizēs Viesturs Niedols gari strīdēties nesākot. "Lai ņem savu zemi! Taču zinu, ka ar šo cilvēku turpmāk vairs nekādās darīšanās neielaidīšos," buncenieks paskaidroja.

Zālājus sēs bez virsauga

Lai no šādiem nepatīkamiem gadījumiem izvairītos un saimniecība neciestu zaudējumus, šovasar viņš esot plānojis apgūt sava brāļa zemes. Brālim pašam neesot laika ar lauksaimniecību nodarboties. Platību iekopšana prasot gan laiku, gan līdzekļus. Vispirms ar raundapu apkaro nezāles, bet pēc tam ar visu augšā. Šoruden domājot zālājus sēt bez virsauga. Tīrsēja esot sen atzīts paņēmiens, kas dod labus rezultātus. Nez kāpēc tā nepamatoti piemirsta.

Turpinot sarunu par zālājiem, kas ir zemnieku saimniecības "Saules" izdzīvošanas pamatu pamats, Viesturs Niedols pastāstīja, ka sēklu audzēt cenšoties daudzi, taču, nepievēršoties šai lietai ar visu jaudu, pie labiem rezultātiem tikt nez vai ir iespējams. Pirmkārt, nekur neder sēklu sajaukums. Tāds veicina tikai sevis un kolēģu krāpšanu. Dažs zemkopis atved uz tirgu pārdot pļavu auzeni, bet maisā piejaukumā auzenei viņam esot vēl divas vai pat trīs citas zālāju kultūras. Nu sakiet, kam tāda sēkla der? Un, otrkārt, svarīga ir pirmapstrādes tehnika. Ja tās pietrūkst, tāpat labus rezultātus nav iespējams sasniegt. Nokultās sēkliņas ar skubu ir jāizžāvē. "Teikšu godīgi, kā ir: es uz Sēklu inspekciju vienmēr eju gluži kā uz eksāmenu," labā nozīmē uzsvēra "Sauļu" saimnieks. Viņam dodot gandarījumu fakts, ka Liepājā šī inspekcija strādā augstā līmenī ,un, ja tur ir paveikta sēklu paraugu analīze, tad šaubām par kvalitāti vairs nav pamata.

Nav skaidrības par nākotni

Ar sēklkopību Viesturs Niedols nodarbojas kopš aizvadītā gadsimteņa septiņdesmito gadu sākuma. "Kopš tā laika viss turpinās," viņš teica. Tas nozīmē, ka pieredzes un zināšanu šajā jomā "Saulēs" netrūkst. "Vienīgā bēda, kas visu to turpinās," nedaudz pieklusis, pasūdzējās Viesturs Niedols. "Līdz mazbērniem es nenovilkšu." Gadu nasta uz pleciem jau esot krietna. No rītiem piecēlies viņš vēl jūtoties možs un spēcīgs, bet līdz vakaram grūti tādam noturēties. Par sēklkopības agronomi izskolojusies viņa meita. Taču pēc tam apprecējusies un tagad dzīvo pie vīra Latgalē. Viņš aicinot, lai pārceļas ar visu ģimeni uz šejieni, bet znots par to negrib pat dzirdēt. "Es viņa vietā arī šīs lietas diemžēl nevaru izlemt," pašūpoja galvu zemkopis un, pirms šķīrāmies, pavēstīja, ka visu mūžu esot kūlējs.

Savas darba gaitas viņš sācis, strādājot uz kuļmašīnām "Imanta". Jaunā paaudze jau nemaz nezina, kādas tās izskatās. Vēlāk kļuvis par kombainieri un vairākus gadus bijis labāko skaitā visā Latvijā. To Vāczemē ražoto kombainu, ar kuru viņš pašlaik strādā, saņēmis pirms 14 gadiem un gan glabājot, gan uzmanot kā acuraugu. Tas esot vienkāršs, bet ražīgs, ar tādu var dienā iekult pat 100 tonnas graudu. Citiem, kas šādu pašu tehniku iegādājušies reizē ar Viesturu Niedolu, tā jau beigusi kalpot, bet viņam vēl ejot kā pulkstenis, jo visi mezgli vienmēr tiek uzturēti kārībā.