Kurzemes Vārds

04:38 Ceturtdiena, 21. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Plānotāji pārmet Pāvilostas pašvaldībai dabas postīšanu

Anda Pūce

Reģionālo studiju centra arhitekte Brigita Bula "Kurzemes Vārdam" pauda neizpratni un sašutumu par pašvaldības rīcību, atļaujot rīkot jaunsargu jubilejas salidojumu, kurā piedalījās ap 600 cilvēku, saudzējamā piejūras pļavā Kalna ielas galā. Viņa uzskata, ka Pāvilostas Pilsētas dome izturējusies necienīgi pret Reģionālā studiju centra plānotāju darbu un saviem iedzīvotājiem, turklāt netieši atbalstījusi dabas postīšanu.

Pie stāvlaukuma - dabas mikroliegums

Pēc pašas pašvaldības pasūtījuma Reģionālo studiju centrs ar arhitektu Egonu Bērziņu priekšgalā jau aptuveni gadu izstrādā detālplānojumu Pāvilostas ostai un krasta blakusteritorijām un līdz ar to arī izrietošās korekcijas jeb detalizāciju Pāvilostas pilsētas teritorijas plānojumam. "Tas saistīts ar problēmām, ko radījis arvien lielākais cilvēku pieplūdums Pāvilostā, kuru nekādā veidā neregulē, un notiek gan nekoordinēta būvniecība, gan dabas postīšana," skaidro B.Bula. Jūras piekrastes pļavu Kalna ielas galā arhitekte uzskata par būtisku elementu, kas atšķir Pāvilostu no citām vietām Latvijā, kur pie jūras raksturīgas kāpas un priežu mežs. Tāpēc ir svarīgi ieviest dažādus regulējošus pasākumus - norādīt telšu vietas, autostāvvietas, ugunskura vietas, uzstādīt tualetes, lai netiktu postīta daba.

"Tā ir arī iecienīta vējdēlistu atpūtas vieta, kur plašākas nometnes notiek divas reizes gadā," atgādina B.Bula. Tāpēc projektētāji ar lielu pietāti izvēlējās optimālo vietu šāda tipa atpūtas vietai, tika veikti gan rūpīgi mērījumi dabā, gan zinātniska izpēte, notikušas jau astoņas sabiedriskās apspriešanas, lai šī vieta tiktu sakārtota dabu saudzējošā un nepostoša veidā, kā arī apmierinātu iedzīvotāju prasības.

"Dabiski veidotajā ieplakā ir vieta 25 automašīnām, un nelielā teritorijā atļauta telšu būve. Ir arī noteikumi pasākumu rīkošanai. Tajos noteikta gan apbūves buferzona, kas neatļauj nekādu sabiedrisko darbību tuvāk par 30 m no privātmājām, gan maksimālā cilvēku slodze - ne vairāk par 200 cilvēku divas reizes gadā," stāsta B.Bula. Jāatgādina, ka tieši blakus telšu vietām sākas arhitektu ieteiktā dabas mikrolieguma teritorija ar unikālu kāpu zāli un sūnu.

Jaunsargu nometni akceptē pašvaldība

Tā kā pie plānošanas strādāts rūpīgi, Reģionālā studiju centra pārstāve ir sašutusi par pašvaldības attieksmi pret projektētāju darbu un necieņu pret sabiedrisko domu, kas viņu ieceres atbalstījusi. Citādi nevar izskaidrot faktu, ka pašvaldība Kalna ielas galā ierādīja vietu jaunsargu nometnei, kas Pāvilostā notika no 2. līdz 6. jūlijam. "Šim pasākumam pļavā tika izvietotas vairāki simti telšu, novietoti aptuveni 20 autobusu un kravas auto, ierīkotas lauka virtuves un veikti tamlīdzīgi pasākumi," stāsta B.Bula. Viņa atgādina, ka 600 cilvēku ir trīs reizes vairāk, nekā plānotāji paredzējuši noteikumos, bet acīmredzot pašvaldībai pašai nav saistoši savi lēmumi.

Pēc nometnes B.Bula ir konstatējusi, ka pilnīgi izpostīta augsnes virskārta, iebraukti vairāki jauni ceļi. "Nodarīts neatgriezenisks posts dabai. Vienīgā vieta, kur Pāvilostas pilsētā varēja priecāties par jūras piekrastes ainavu, tuvākajā laikā pārvērtīsies smilšainā laukumā, jo vairs nav nostiprinošās zāles virskārtas," stāsta arhitekte. Viņa neizprot arī to, kāpēc pašvaldība jaunsargiem nav ierādījusi nometnei vietu bijušajā armijas bāzē, kur nav ne pilsētas centrs, ne saudzējama teritorija, bet ir atbilstoši iekārtota teritorija, jo tagad pāvilostniekiem vajadzēja piecas dienas tieši pie logiem noskatīties militāros pasākumos ar troksni, bļāvieniem ruporā, tehniku un uz žogiem izkārtu veļu.

"Izpostīta ne tikai vieta - bet arī ideja par Pāvilostas attīstību pozitīvā virzienā. Mūsu mērķis bija šo vietu saudzēt. Cerējām, ka arī domē valdīs sapratne par savas pilsētas patieso vērtību saudzēšanu un tā nezināmu iemeslu dēļ nerīkosies pretēji pašu izvirzītajiem mērķiem un noteikumiem. Manuprāt, ar šo paraugdemonstrējumu tika pausta pilnīga neizpratne par pilsētas labklājību un nākotni un pamatvērtībām," uzskata B.Bula.

Par nometni - 700 latu

"Kurzemes Vārds" uzklausīja arī Pāvilostas Pilsētas domes priekšsēdētāja Ulda Kristapsona viedokli. Viņš atzina, ka pašvaldība tiešām ieteikusi jaunsargu jubilejas nometnes rīkošanai topošo kempinga laukumu Kalna ielas galā. Viņš neslēpa arī to, ka par nometni pilsētas budžetā ieskaitīti 700 latu, kas ir "pietiekami liela nauda mūsu apstākļos", turklāt tūrisms pilsētai esot viena no retajām iespējām pelnīt naudu, un tas arī jāizmanto. "Sākotnēji arī mēs gribējām jaunsargiem ierādīt vietu bijušajā armijas teritorijā, tomēr tur lielākā daļa zemes pieder valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", bet mums ir tikai grausti un zeme ap tiem, tāpēc arī šis variants atkrita, un mēs palikām pie kempinga Kalna ielas galā," paskaidroja U.Kristapsons.

Pašvaldības vadītājs uzskata, ka ir rīkojies pareizi, nometņotājiem ierādot vietu kempingā, lai gan atzīst, ka cilvēku tur tiešām bijis trīs reizes vairāk, nekā paredzēts noteikumos. "Es domāju, ka labāk ir tas, lai šādas aktivitātes notiek tam paredzētā vietā nevis tur, kur pagadās," uzskata U.Kristapsons. Viņš atgādina, ka pašvaldība sākusi kempinga iekārtošanu, un skaidro, ka tur nometnes notiks arī turpmāk, jo tieši tam kempings arī paredzēts.

Priekšsēdētājs noliedz, ka pļava būtu pilnīgi izpostīta, jo faktiski nekādus postījumus nevarot redzēt, arī visi atkritumi savākti, turklāt aizsargājamā teritorija tikusi nožogota. "Nav taisnība arī par iebrauktajiem ceļiem, jo nometnes dalībnieki izmantoja tikai to ceļu, ko jau pēc pāris nedēļām "Aizputes ceļinieks" noklās ar grants segumu un iekārtos par kārtīgu ceļu," sacīja U.Kristapsons. Viņš stāsta, ka tika savākts un no piekrastes aizvests arī viss izmantotais ūdens, nekādas sporta aktivitātes arī pļavā nav notikušas. "Gribu teikt, ka vējdēlisti, kas brauc, kā grib, pie savām teltīm uzvedas daudz sliktāk nekā jaunsargi," uzskata pašvaldības vadītājs.

To, vai dabai ir nodarīts kaitējums, vai nav, izvērtēs Liepājas Reģionālās vides pārvaldes eksperti, kas šodien paredzējuši apskatīt piekrasti. U.Kristapsons mudina tad arī runāt konkrēti, jo pagaidām arhitekte vairāk balstās uz savām emocijām.

Tāpat viņš negrib piekrist viedoklim, ka pašvaldība neciena savus iedzīvotājus, jo jau minētā nometņotāju izvietošana kempingā, kur būvniecību pilsētnieki atbalstījuši sabiedriskajā apspriedē, nevienam neko sliktu nenodara, un no pāvilostniekiem neesot saņemtas arī sūdzības par troksni, ko radījuši jaunsargi, gluži otrādi, cilvēki pauduši prieku, ka pilsētā ir kāda dzīvība, kaut kas notiek. "Rīdziniekiem, kas ierodas šeit dažas reizes gadā un grib tikai būvēt mājas ar skatu uz jūru, jau ir viegli pieprasīt mieru un klusumu, bet pāvilostniekiem šeit jādzīvo cauru gadu," atgādina U.Kristapsons.