Kurzemes Vārds

04:36 Ceturtdiena, 21. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Svari pārdevējai vai svari pircējiem

Daiga Mikuļska

"Es jūtos ļoti pazemota un apkrāpta," satraukta stāstīja zvanītāja. "Palīdziet šo situāciju mainīt. Tas vairs nav izturams! Tur tiek pārkāptas manas pircēja tiesības." Runa ir par svariem, kas, kā zināms, ir ļoti svarīga lieta saiknē pircējs - pārdevējs. Kundze bija satraukta par to, ka Pētertirgus skārņos trijos stendos, kur viņa regulāri iepērkas, svari esot pārāk zemi un novietoti tā, ka pircējs nevar redzēt ne produkta svaru, ne summu. Citos stendos svari ir augstāki, visi to rādījumi skaidri saskatāmi. "Bet mēs, pircēji, tā kā tādas cērpamas aitas stāvam rindā un ļaujam, lai mūs apkrāpj. Skaidrs, ka pārdevējas izmanto situāciju un tos santīmus pieskaita sev, ne jau mums par labu. Es tikai gribu, lai būtu kārtība!" Tāds bija kundzes komentārs.

Uz jautājumu, vai viņa pati kādreiz skaidri ir pārliecinājusies, ka patiesi tikusi apkrāpta, zvanītāja atbildēja: nē. Bet aizdomas, ka tā tomēr notiek, esot ļoti lielas. Pašai gan negribas ar pārdevējiem kašķēties, jo gandrīz vai katru dienu ejot uz tirgu un tā esot iecienīta iepirkšanās vieta. Varbūt redakcija var palīdzēt?

Nē, žurnālists neies uz tirgu un neaudzinās pārdevējus. Skaidrs vienīgi tas, ka katrā jomā, arī tirdzniecībā, pastāv savi konkrēti noteikumi. Tajā skaitā - kādiem jābūt svariem, kad tie jāpārbauda, jāregulē, kad jāved pie meistara labot. Gluži tāpat ir ar kases aparātiem. Pilnīgi iespējams, ka tām pārdevējām, kuru svari novietoti pircējam grūti saskatāmā vietā, kādu brīdi, piemēram, desu sverot, paslīd pirksti un no pircēja maciņa veikli tiek izmānīti daži santīmi. Vēl vienkāršāk viss var notikt tad, ja pie letes stāv rinda un jāstrādā ātri, nedodot pircējam iespēju ne attapties par notiekošo. Tiek nosaukta summa, pasniegta prece, maksā, un ej! Atskan: lūdzu, nākamais!

Vairāk nekā skaidrs, ka svari nav pārdevēja privātīpašums un ne jau tikai viņu vien interesē, kādi skaitļi uz tā parādās. Vislielākā interese ir tieši pircējam, kurš par 100 vai 200 gramiem desas maksās no sava maciņa un kuram katrs santīms ir bijis un būs bezgala svarīgs. Jā, ir cilvēki, kuriem daži nošmauktie santīmi vispār nešķiet uztraukuma vērti, bet vairāk nekā skaidrs, ka pārdevēja negodīga rīcība, ko pircējs pamanījis, vienmēr izraisīs tikpat lielu rezonansi kā sakāmvārdā minētais no maisa izlīdušais īlens. Kuram gan gribas samierināties ar domu: tieši tu esi kļuvis par apšmaukto! Un tad ar pārdevēja pašu lielāko un izjustāko atvainošanos diezin vai būs panākama iepriekšējā uzticība.

Ko tad īsti darīt ar tiem tirgus skārņu neredzamajiem svariem? Varbūt tā vietā, lai mēnešiem ilgi staigātu ar pārestības pilnu sāpi dvēselē, vajadzēja tūliņ pārdevējai palūgt, lai svarus pagriež uz pircēju pusi? Vēl pastāv iespēja uzzināt attiecīgās firmas telefona numuru un pašai parunāties ar kādu no uzņēmuma atbildīgajām personām, ierosinot nomainīt svarus pret ērtākiem, augstākiem. Ja pircēju ierosinājumi netiek ņemti vērā, tad, protams, var rasties pamatotas aizdomas par negodīgi ienesīgu tirgošanos un gudrāk būtu šo nodarbi neatbalstīt. Arī pārdevējiem nav liegts izteikt ierosinājumus saviem darba devējiem, jo diezin vai kāda firma gribētu savu labo slavu un vietu tirgū zaudēt tikai neuzticības pilnas situācijas dēļ. Galu galā varbūt svarus var uzlikt uz vitrīnas, un visas problēmas atrisināsies pašas no sevis.