Kurzemes Vārds

21:56 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Lauku amatniecības brīnumdaru darbnīcas

Pēteris Jaunzems

Jau pirms vairākiem gadiem par jauku tradīciju kļuva ik rudeni rīkotie amatnieku gadatirgi Juglas ezera krastā – Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Jo īpaši tos paguvuši iecienīt ārzemnieki. Tagad līdzīgs, kaut arī jūtami šaurāka mēroga salidojums, amatnieku darbnīcas "Čigučegu" aizvadītajā sestdienā bija pulcējušas vienkopus aroda brīnumdarus Šneidera laukumā Pāvilostā.

Darbnīcas "Čigučegu" vairo mācekļus

Sarīkojums šķita izdevies. Pirmkārt, jau tāpēc, ka ar savu klātbūtni to bija pagodinājuši dažādu arodu meistari gandrīz no visas Kurzemes. Darbnīcu vadītāja Skaidrīte Solovjova pastāstīja, ka dalībnieku sabraucis vairāk nekā divi desmiti, esot pārstāvētas arī sešas zemnieku un vairākas piemājas saimniecības. Otrkārt, amatnieki ne tikai demonstrēja un tirgoja mājas gaisotnē tapušos darinājumus, bet turpat uz vietas grieza podnieku ripas un klabināja stelles, tādējādi izrādot cilvēkiem savus amata noslēpumus un dodot padomus, kā audzēt trusīšus un paipalas, cept gardu lauku maizi vai darināt alutiņu.

Tāda lietu ievirze piesaistīja apmeklētājus gluži vai ar magnētisku spēku. Tāpēc skatītāju netrūka audējiem Inārai un Ziedonim Āboliņiem no Kuldīgas. Abi tekstilnieki turpat aiz kāpas aizvējā rādīja ļaudīm, kā top Lielvārdes jostas un kā grāmatzīmēs iespējams iemūžināt īpašnieka vārdu. Meistari "Kurzemes Vārdam" teica, ka Āķgalā neesot pirmo reizi, jo izmantojot katru iespēju, lai tiktos ar interesentiem. Ziedonis uzskata, ka tikai tā var atrast uzticamus mācekļus, kas turpinās vairot latviešu tautas rakstus un tradīcijas.

Līdzīgās domās bija arī "Elčuku" saimnieks Edmunds Rubenis, kas teica, ka viņa truši, kurus jūras piekrastes pilsētiņā varot saukt arī par jūras zaķiem, īpaši piesaista bērnus. Bet tie savukārt šeit liek apstāties arī vecākiem. Tas viss beidzoties ar to, ka Rīvas Broņislavonkuļa darinātajā grozā ne viens vien apmeklētājs sev aiznesis līdzi arī mazu trusēnu. Skaidrīte Solovjova vēlāk pastāstīja, ka medzenieka audzējums sarīkojuma beigu daļā iepaticies arī kādam niknam buldogam. Tāpēc viņiem iznācis pārdzīvot stresa pilnus brīžus, līdz suni dabūjuši no aplociņa prom.

Labs ar labu saderēja

Sava skolotāja Miķeļa Pumpura doto piekodinājumu katru darbu darināt kā izstādei godā joprojām tur dunalcnieks Juris Ventaskrasts. Neraugoties uz gandrīz divus gadu desmitus ilgo pieredzi, viņš strādā nesteidzīgi, gādājot, lai pinumi būtu līdzeni un stingri. Arī skatītāji varēja pārliecināties, kā tas notiek. Dienas gaitā dunalcnieks turpat Šneidera laukumā skatītāju acu priekšā izgatavoja vairākus greznus sīkpinumus. Viņš bija gandarīts par aizvadīto laiku, kas esot lietderīgi vadīts, un pauda cerību, ka tagad viņa mācekļu simtam pievienošoties vēl kāds jaunpienācējs.

Par to, ka amats ies tautās, nešaubījās arī zīda lakatiņu apgleznotāja Dzintra Rozentāle un rakstaino zeķu meistare pāvilostniece un mākslinieces Guntas Vilnes mamma Ligita Ģēģere, kura esot pieadījusi maisu ar šo ziemas mēnešos lieliem un maziem, veciem un jauniem tik noderīgo mantu.

Kaut gan Pāvilostā ar savu brūvējumu viņš esot ieradies pirmo reizi, par šeit aizvadītajām stundām nesūdzējās arī darbīgais aizputnieks Alberts Dovkants un viņa palīdze Ilze Plamše. Abi piedāvāja tveices izmocītajiem salidojuma apmeklētājiem nogaršot zemnieku saimniecībā tapušo putojošo miezīti, un atsauksmes par dzērienu bija tikai cildinošas. Labs ar labu saderēja. Kopā ar alutiņu lieliski garšoja pāvilostnieces Intas Vīgantes kūpinātās butes, kas bija tik gardas, ka pārdesmit minūtēs izčibēja kā nebijušas. Labi, ka bairītim piemērotu uzkodu vismaz nepietrūka Kuldīgas rajona zemnieku saimniecības "Galenieki" īpašniekiem Olgai un Ivaram Šulciem, kas piedāvāja gaļas kūpinājumus. Gardumu cienītāji uzkavējās arī pie lauku ratiem, no kuriem īstu rudzu maizi un ziedu medu nobaudīt piedāvāja rucavnieki Sandra un Arnolds Aigari.

Ārzemnieki saprot, kur ir manta

Bet gavieznieki Uldis un Daiga Žaimi no zemnieku saimniecības "Dīķmalas" pāvilostniekus un pilsētiņas viesus pārsteidza ar to, ka bija atveduši sev līdzi raibo oliņu dējējas paipaliņas. Līdz ar to interesentiem bija iespēja ne tikai redzēt pelēkiem dzijas kamoliņiem līdzīgos putnus, bet arī nogaršot viņu oliņas, kuru ārstnieciskās īpašības grūti novērtēt.

Tāpat kā tas iegājies Brīvdabas muzejā, arī Pāvilostā apmeklētāju vidū netrūka ciemiņu no aizrobežas. Tie negāja garām amatnieku darbnīcām. Keramiķe Zane Eltermane pastāstīja, ka tūlīt pēc izsaiņošanas, tā sacīt, lielā vairumā esot nopirktas SIA "Pods" mākslinieču darinātās māla bļodas. Bet smalko pinumu meistaram Jurim Ventaskrastam radās sazināšanās problēmas. Kāda sirma un labi kopta kundze ieinteresējās par viņa darinājumiem, un, kā par spīti, tieši tobrīd tuvumā negadījās neviena angļu valodas pratēja. Ir jāatzīst, ka šie cilvēki prot saskatīt, kur ir īstās vērtības, kamēr mūspuses ļaudis vēl joprojām krīt uz šašlikiem un čipsiem.