Kurzemes Vārds

23:26 Sestdiena, 14. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Vējaini remdenā jūlija izskaņa

EDGARS LŪSĒNS

Gada septītajam mēnesim tuvojoties izskaņai, ne Latvijā, ne arī pasaulē notikumu nebija sevišķi daudz, taču tajā pašā laikā notikušā daudzšķautņainība bija pietiekami spilgta, lai neļautu šo laika posmu dēvēt tikai un vienīgi par spēku uzkrāšanas laiku rudenim. Par būtiskākajām niansēm tad arī runāsim šajā apskatā.

Garaiņi un sodrēji priekšvēlēšanu katlā

Latvijā turpināja burbuļot priekšvēlēšanu katls, un arvien jūtamāks, ka no tā nāk ne tikai garaiņi, bet arī sodrēji. Ja par garaiņiem, tad, nenoliedzami, interesanti ir vērot, kā kurš no politiskajiem spēkiem piesaka savus pretendentus uz lielajām rudens priekšvēlēšanu cīņām, lai gan pagaidām joprojām izpaliek vētraini pārsteigumi. Katrā ziņā par tādu diezin vai var nosaukt politiskās kustības "Līdztiesība" līderes vēlēšanos kandidēt atsevišķi, jo skaidrs, ka troksnis un skaļums ap iedomātajām nepilnībām likumdošanā tāpat kā mūžīgā aizvainotības akcentēšana ir vieni no būtiskākajiem, ja ne paši galvenie trumpji, ar kuriem savus vēlētājus vilinās komunisti, un pārāk aizsēdēties ierakumos viņi nemaz nevar, jo vēlētājs taču laikus jāpieradina. Tāpat nepārsteidz bijušā Ministru prezidenta aiziešana no partijas, kuras lokomotīve viņš bijis, un piesliešanās citiem spēkiem, jo pārāk baltiem diegiem šūta un pārāk skaļi paša ekspremjera daudzināta bija viņa it kā nevēlēšanās atgriezties politikā. Ekspremjera opozicionāri viņa atgriešanos saista ar dažādiem it kā nenolīdzinātiem parādiem ietekmīgajiem ventspilniekiem, bet tikmēr pašā Lemberga impērijā notiek visnotaļ interesantas lietas, jo aizvadītās nedēļas nogalē vadītāju maiņu piedzīvoja gan lielā naudas ādere "Ventspils nafta", gan daudz salūzušu sķēpu prasījušā, bet tagad ventspilnieku kontrolētā "Latvijas kuģniecība". Savukārt par to, ka miera nav pašu "Latvijas ceļa" veco kareivju rindās, lieku reizi norāda fakts, ka pašu partijas pārstāve rosinājusi presi urķēties un meklēt, ir vai nav interešu konfliktā iesaistīts viens no ietekmīgākajiem partijas biedriem. Vairāk nekā skaidrs, ka ne jau nu pēkšņās alkas pēc taisnīguma liek mazgāt publiski veļu partijai, kas visus šos gadus bijusi pie varas un noteikti to alks noturēt arī šoreiz. Katrā ziņā šī veļas mazgāšana izskatās varen amizanta uz aizvadītās nedēļas notikumu fona, kad par skaļāko kļuva turpinājums skandālam ap Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja direktora posteni. Ūdeņi, kurus uzsāka kult 8.Saeimas vēlēšanu galvenie favorīti "Jaunais laiks", izrādījās krietni dziļāki, nekā sākotnēji šķita, jo arī Valsts prezidentes kanceleja pamanījusies sapīties tādos pašos interešu konfliktu tīklos, kuri bija klupšanas akmens direktora krēsla pretendentam, taču visabsurdākais, ka amatpersonas faktiski turpināja ignorēt šā skandāla morālo aspektu, bet tērēja enerģiju, mēģinot juridiskajos līkločos izskaidrot - šķiet, gan visvairāk paši sev, kāpēc ir noticis tā, kā ir noticis. Katrā ziņā šis skandāls lieku reizi norādīja, cik tomēr trauslas ētikas normas ir varas elitei, un tas liek faktiski nešaubīgi prognozēt, ka, ja vien laikus netiks slēgtas kādas aizkulišu vienošanās par savstarpējo korektumu kompromatu neizplatīšanā, tad priekšvēlēšanu turpmākais jampadracis būs karsts un agresīvs. To uzskatāmi norāda masu saziņas līdzekļu visnotaļ sakāpinātā reakcija uz priekšvēlēšanu mutuļiem. Latvijas televīzija lēma tieši aizvadītajā nedēļā sist pie krūtīm, ka slēptajai reklāmai turpmāk teiks pavisam stingru nē, savukārt abi lielākie rīta laikraksti apmētājas visai apjomīgiem principialitātes un savu pozīciju demonstrēšanas lādiņiem, taču faktiski jau tagad var teikt, ka, visticamāk, piepildīsies "Kurzemes Vārda" savulaik izteiktā prognoze, ka arī šajās vēlēšanās Latvijas masu saziņas līdzekļiem neizdosies vienoties par kopīgiem principiem politiķu kontrolē, jo pārāk lielas ir pretrunas pašu mediju vidū. Bet, ja par pašu jezgu ap strīdus objektu Sorosa fondu, kas varētu būt otrs skaļākais notikums aizvadītajā nedēļā, diezgan nešaubīgi var teikt, ka šā filantropa darbībai visā Austrumeiropā, uz kuru vērstas magnāta lielākās aktivitātes, atzinības paudēju ir tikpat daudz, cik skeptiķu. Un, protams, ka pozīcija bieži vien un lielā mērā atkarīga no tā, tiek baudīts šā ietekmīgā vīra finansiālais atbalsts vai arī ne. Savukārt pārmetumi Sorosam un opozicionāru interese par naudas izcelsmi nav nekas jauns vai īpašs. Ja atceramies, tad pirms vairākiem gadiem Krievijā masu saziņas līdzekļos ap Sorosu iedegās krietni karstāks cīniņš, kura laikā virmoja daudz vētrainākas emocijas un galdā tika likti īpaši rūpīgi vākti it kā fakti, taču arī toreiz skandāls beidzās tā, kā šāda spēkošanās parasti beidzas, proti, katra no pusēm palika pie savas taisnības, bet Džordžs Soross turpināja īstenot savus mērķus un tērēt savu naudu tā, kā uzskatīja to par pareizu vai nepieciešamu.

Lielais kaimiņš kļūst tramīgāks

Ja reiz pieminējām Krieviju, tad pagājušās nedēļas laikā Latvijai austrumu lielajam kaimiņam tika veltīts ne mazums uzmanības. Un, ja saistībā ar starptautiskās sabiedrības arvien pieaugošām pretenzijām pret Krievijas bruņoto spēku agresīvo rīcību attiecībā uz Čecenijas civiliedzīvotājiem analītiķi vairāk vienkārši analizē notiekošo, tad daudz nopietnāku interesi raisa kaimiņvalsts prezidenta administrācijas izveidotā struktūrvienība, kuras galvenais pienākums ir darbs ar tautiešiem ārzemēs. Šās vienības principi vēsta, ka lielvalsts prezidenta administrācija gatavojas kārtējai visai divdomīgai interešu aizstāvībai tautiešiem ārzemēs, un, ja PSRS laikos tik populārā krieviskuma sludināšanu un savas nācijas pārākuma uzsvēršanu arvien demokrātijas skrūves pievelkošā Putina administrācija īsteno savas daudznacionālās valsts teritorijā, tad žēl, protams, pārējo Krievijā dzīvojošo nāciju, bet atliktu vien secināt, ka tāda ir šās valsts iekšpolitika. Savukārt, ja šāda koncepcija tiek īstenota citās valstīs, kur dzīvo krievi, tad nu diezin vai gaidāmas vieglas dienas gan šo valstu attiecībās ar lielvalsti, gan sabiedrības integrācijā šajās Krievijas uzmanības apveltītajās valstīs kopumā. Taču, kā attīstīsies šīs jaunizveidotās struktūras darbs, to redzēsim nākotnē, bet tikmēr jau aizvadītajā nedēļā Krievijai zuda kārotais sapnis par bezvīzu koridoru Kaļiņingradas apgabalam, neskatoties uz to, ka atbalstu Krievijai šajā jautājumā bija izteicis Francijas prezidents. Eiropas savienība turpināja demonstrēt rakstura stingrību, un šās stingrības sekas izjuta ne tikai Krievija vien - vairākas Eiropas savienības dalībvalstis atzīstas, ka nespēj izpildīt pašu veidotās organizācijas ekonomiskās prasības, savukārt vairāku kandidātvalstu virzienā Eiropas savienība nosūtījusi draudus, ka piemēros finansiālas soda sankcijas, ja tās nepildīs prasības, kuras uzņēmušās, un vissarežģītākajā situācijā šajā ziņā atrodas Polija. Tas tikai vēlreiz norāda, ka, augot Eiropas savienībai pašai un augot tās ietekmei, arvien grūtāk būs (jau ir) nodrošināt disciplīnu.

Tuvos Austrumos miers nav vajadzīgs nevienam

Bet par nedēļas asiņaināko un skandalozāko notikumu, protams, kļuva Izraēlas bruņoto spēku uzlidojums Gazas pilsētai, kura laikā gan tika nogalināts agresīvā grupējuma "Hamas" komandieris, taču vienlaicīgi cieta arī civiliedzīvotāji, tai skaitā bērni, un starptautiskā sabiedrība šoreiz ignorēja tradicionālo toleranci un visai skaļi nosodīja Izraēlas premjerministra Ariela Šarona divdomīgo sajūsmu par veiksmīgu militārās operācijas galaiznākumu. Maz gan ticams, ka palestīniešu pašpārvaldes solījumi sūdzēt naidnieku premjerministru tiesā gūs reālas aprises, proti, iesūdzēt palestīnieši Šaronu, protams, var, taču maz ticams, ka varētu notikt process, kurā Izraēlas amatpersona tiktu tiesāta par noziegumiem pret cilvēci, kā to vēlētos palestīnieši. Jo pārāk plata ir aizmugure Izraēlai, kura turklāt jau pratusi noreaģēt un caur puķēm nožēlot notikušo, pārāk karstasinīgi un atriebības kāri ir paši palestīnieši, lai konflikta risinājums gūtu tiesisku ceļu. Katrā ziņā notikušais vēlreiz apliecināja, ka miers Tuvos Austrumos nav vajadzīgs nevienam, lai cik saldas frāzes oficiālā līmenī dažkārt izvēlētos politiķi. To, ka mieru nevēlas Izraēla, tā apliecināja pagājušajā nedēļā, kad uzlidojumam izvēlējās brīdi, kad palestīniešu grupējumi bija piekrituši it kā pamieram, savukārt palestīniešu pašpārvalde vienkārši nespēj kontrolēt visus savus grupējumus, lai varētu dot solījumus, par kuru izpildi tā būtu simtprocentīgi pārliecināta.

Uz Gazā lijušo asiņu fona traģikomisks pagājušajā nedēļā šķita Latvijā visnotaļ skandalozu popularitāti guvušā Eirafima Zurofa konflikts ar Igaunijas Drošības policijas vadītājiem, tā laikā kaimiņvalsts drošībnieki ar savai nācijai raksturīgo pašapzinīgumu visnotaļ kategoriskā formā noraidīja nacistu noziedznieku medniekam, ka viņu rīcībā nav ziņu par meklētajiem ebreju iznīcinātājiem, un tāpēc var droši apgalvot, ka Igaunijas vārds tiks nadzīgi locīts dažādos ebreju organizāciju publiskos paziņojumos. Šaubos gan, vai tas patiešām varētu būtiski iedragāt Igaunijas starptautisko prestižu, kā to kārotos kreisajiem preses izdevumiem arī mūsu valstī, lai gan nekas diži patīkams kaimiņus, protams, negaida, kaut arī viņi pēdējā brīdī paguva izvairīties no lielākām nepatikšanām, atsakoties no leģionāru piemiņai veltītā pieminekļa ar SS Waffen uniformā tērptu kareivi bareljefā atklāšanas, kas šajā gadījumā, ņemot vērā jau esošās domstarpības ar Zurofu, varēja izraisīt īstu lavīnas efektu.