Kurzemes Vārds

09:50 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Amerikas latvietis labdarības un Latvijas likumu krustcelēs

Kristīne Pastore

Šomēnes Liepājā sava atvaļinājuma laikā bija ieradies Jānis Eglītis no Vašingtonas. Viņš ir informācijas tehnoloģiju speciālists un šurp braucot jau piekto gadu. "Man nav daudz naudas, lai palīdzētu savā dzimtenē dzīvojošajiem, taču varu to darīt ar savām zināšanām," sacīja Eglīša kungs un stāstīja, ka laba sadarbība informāciju tehnoloģiju jomā izveidojusies ar Rīgas Tehniskās universitātes Mācību zinātniski tehnisko kompleksu, arī ar Pedagoģijas akadēmiju un veidojas arī ar Jūrniecības koledžu. Šajā reizē viņš līdzi atvedis arī firmas "Kodak" digitālo kameru un licencētu programmu, ar kuru veikt primāro acu pārbaudi bērniem, lai diagnosticētu novirzes un slimības. Tomēr vismaz pagaidām tas mūsu pilsētā nenotiks.

Piedāvā veikt agrīnu diagnostiku

Kā sarunā ar "Kurzemes Vārdu" sacīja Jānis Eglītis, viņa atvestā iekārta ir pavisam vienkārša digitālā kamera, kurai papildus iemontēta zibspuldze. Ar to izdara acs uzņēmumu, ko pēc tam apstrādā ar speciālu datorprogrammu, un tādējādi iespējams izdarīt primārus secinājumus par iespējamām acu slimībām bērniem vecumā no 4 līdz 6 gadiem. Eglīša kungs atvedis līdzi arī licencētu datorprogrammu uzņēmumu apstrādei - ar to būtu iespējams veikt iegūto datu apstrādi 2 tūkstošiem šejienes bērnu, kā arī viņš bija gatavs tepat uz vietas nopirkt portatīvo datoru programmas apstrādei. Tas viss komplektā viņam izmaksā 30 tūkstošus latu. Kā viņš stāstīja, Amerikā tā esot pavisam jauna metode - ārsti ar to strādā tikai divus gadus, un viņš cerējis, ka tā būtu ieguvums arī šejienes mediķiem. Viņaprāt, tas būtu ieguvums arī vecākiem, jo iespējams diagnosticēt acu slimības jau agrīnā vecumā.

Eglīša kungs jau pirms vairākiem gadiem bija iepazinies ar acu ārsti Rutu Ābelīti, kas strādā optikas salonā "Sanus", un piedāvāja viņai strādāt ar šo metodi. Sarunā ar "Kurzemes Vārdu" daktere sacīja, ka, viņasprāt, šī iekārta un metode būtu pilsētas bērniem ieguvums, jo ar to var veikt agrīnu diagnostiku. Viņa sacīja, ka ir daudz problēmu, kuras, laikus diagnosticētas, var lieliski koriģēt un vēlākajos gados bērniem vairs nebūs redzes problēmu. Lielākoties to jāpaspēj izdarīt līdz skolas vecumam, tātad līdz jau minētajiem 6 gadiem. "Ja šīs problēmas atklāj vēlāk, kad acs vairs neaug, tad arī korekciju izdarīt nereti vairs nav iespējams," stāstīja daktere. "Tas ir līdzīgi kā ar zobiem, kurus var regulēt bērnībā, kad žoklis vēl aug un attīstās."

Daktere Ābelīte stāstīja, ka metode tiešām ir ļoti vienkārša un nekaitīga, turklāt aparatūra ir viegli pārvietojama un ar to var ierasties uz vietas ārstniecības iestādēs vai pirmsskolas bērnu iestādēs. Tomēr problēma ir tāda, ka pagaidām ar šo metodi nav iespējams strādāt, jo tā nav sertificēta mūsu valstī. Eglīša kungs par šādu prasību bija ļoti pārsteigts un sauca to par birokrātiju, bet domes Veselības aprūpes komisijas pārstāvji, pie kuriem viņš griezās ar lūgumu atļaut dakterei Ābelītei ar to strādāt, sacīja: diemžēl tāda ir mūsu valsts likumdošana, un mums tā ir jāievēro.

J.Eglītis gan mēģināja oponēt, ka, strādājot ar šo metodi, nenotiek medicīniska iejaukšanās, ka šī diagnostika ir līdzīga procesam, kad vecāki veic sava bērna fotouzņēmumu. Tomēr pagaidām atļauja nav saņemta.

Likumdošana ir jāievēro

Par to, ka J.Eglītis runājis ar laikraksta pārstāvjiem, izbrīnīts bija pilsētas galvenais ārsts Egils Freidenfelds, sakot, ka Eglīša kungam taču viss izskaidrots ļoti saprotami. Viņš sacīja: komisija nevis noraidīja viņa piedāvāto jaunumu, bet gan izskaidroja ceļu, kādā viņa ieceri iespējams realizēt. Arī viņš nenoliedza, ka šī metode būtu laba, taču sacīja, ka ir atšķirība, vai vecāki mājas apstākļos savu bērnu fotografē, vai arī ko tamlīdzīgu dara ārsts un izdara kādus izmeklējumus. "Es piekrītu, ka, iespējams, šī metode tiešām ir nekaitīga un nevienam bērnam nekas nenotiks," sacīja E.Freidenfelds. "Bet, ja nu pēkšņi tomēr gadīsies kāda kļūme, kas par to atbildēs? Mediķi nedrīkst mūsu valstī strādāt ar metodēm, kas te nav sertificētas."

Kā "Kurzemes Vārdam" stāstīja daktere Dzintra Auzniece, kas vadīja komisijas sēdi, kurā šis jautājums izskatīts, Veselības aprūpes komisijā Eglīša kungs griezies ar lūgumu atļaut dakterei Ābelītei strādāt ar šo metodi un veikt klīniskos pētījumus. "Bet mums nav tādu tiesību," viņa sacīja, gan nenoliedzot, ka pati, būdama ārste, saprot šīs metodes priekšrocības. "Pēc tam, kad šī metode būs Latvijā sertificēta, mēs varam nodrošināt, lai bērnu iestādēs ar to varētu strādāt. Bet, kamēr tas nav noticis, mēs to nedrīkstam, jo esam atbildīgi likuma priekšā. Ja daktere Ābelīte ir ieinteresēta ar to strādāt, mēs esam gatavi palīdzēt viņai ar padomu, kā to likumīgi nokārtot," sacīja D.Auzniece.

E.Freidenfelds arī bija izbrīnīts, ka Eglīša kungs nav sapratis, kāpēc metode jāsertificē vēlreiz Latvijā, ja tas jau izdarīts Amerikā. "Tāda prakse ir visā pasaulē, arī Amerikā, tāpat Latvijā," viņš sacīja. "Man ir ļoti žēl, ja viņš mūsu valsti novērtējis par zemu."

Kurš maksās par sertifikāciju?

Lai kādu jaunu metodi vai ierīci sertificētu un saņemtu atļauju ar to strādāt, ir jānokārto nepieciešamie dokumenti, un, protams, tas maksā naudu. Iespējams, ja Eglīša kungs ir sagādājis iekārtu daudzu tūkstošu latu vērtībā, būtu godīgi, ja ar sertifikāciju saistītos izdevumus segtu mūsu puse. Protams, ja atzītu, ka mums šī metode ir vajadzīga. Kā sacīja gan E.Freidenfelds, gan arī D.Auzniece, par to komisijas sēdē nav runāts. Ja J.Eglītis to vēlētos, tad vajadzētu runāt atklātu valodu.

J.Eglītim nupat atvaļinājums ir beidzies, un viņš dodas atpakaļ uz Vašingtonu. Bet R.Ābelīte šobrīd nezina, ko darīt. Viņa gan atzīst, ka šī metode būtu ieguvums. Bet vai izdosies nokārtot dokumentāciju? Metode ir jauna, un vai neiznāks tā, ka beigās jauno iekārtu rīdzinieki paturēs sev zinātniskiem pētījumiem. Tomēr viņa atzīst: ja izdotos visu nokārtot un sākt strādāt, tas būtu liels solis uz priekšu.