Kurzemes Vārds

06:21 Otrdiena, 20. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Nomaļu reportāža

Kur ezera vilinājumu aizbaida atkritumu kaudzes

Pauls Kaufmanis

Pilsētas varenākā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" trīs dūmeņi, kā pīķi pacēlušies pāri apkārtējo namu jumtiem, lēni un nesteidzīgi dara savu – atbrīvojas no liekajām gāzēm, kas atkritumu veidā nāk pār liepājnieku galvām. Bet vai ir gadījies šos smēķētājus ieraudzīt no otras puses? Ar niedrēm un krūmiem aizaugušajā laukumā ezera malā tie iegūst pavisam citu veidolu. Šis skats nebūt vairs neatgādina par rūpnieciskajām pilsētas iezīmēm.

Pļaviņā, kas stiepjas gar ezera krastu, atkritumu kaudzes un sadauzīti stikli nebūt neatgādina tūristu vai atpūtnieku atstāto nekārtību. Laikam jau gan kādam ir vienkārši labpaticies atrast kādu klusāku vietiņu, kur atbrīvoties no būvgružiem un sadzīves atkritumiem. Un kā nu ne, ja šajā vietā satiktie cilvēki lielākoties ir makšķernieki, kas, ar savām bada pātagām ieņēmuši vietu krastā, klusi un nepacietīgi pavada lielāko dienas daļu, gaidīdami lielo lomu.

Liepājas ezers ir iecienīta makšķerēšanas vieta ne tikai liepājnieku vidū. Arturs Poikāns šurp atnācis kopā ar saviem kolēģiem no Jūrmalas. Blakus makšķerēšanas vietai uzcelta telts, kurā pārlaist nakti. Liepāja esot iekļauta makšķernieku Kurzemes tūrē, kuras mērķis ir iepazīties ar vairākām jaunām makšķerēšanas vietām. Par apkārt esošo nekārtību viņš nav sajūsmināts un uzskata, ka vispirms jau gan firmām, gan privātpersonām vajadzētu pārtraukt savus atkritumus vest uz šejieni. Ja šo vietu sakārtotu, izpļautu zāli un izcirstu krūmus, tad šeit varētu būt pat ļoti skaisti. Arī ezers ļoti aizaudzis, kas pamatīgi traucē copei, taču zivis ķeroties labi.

Tā vien izskatās, ka Ezermalas iela, kas stiepjas no kanāla gar Liepājas ezeru, ir kārtējais piemirstais nostūris, kura sakārtošana atstāta līdz brīdim, kamēr kādam visnotaļ pabriesmīgais skats sāks durties acīs kā dadzis. Gar ielas malu stiepjas masīvi žogi. Aiz kāda no tiem kaudzēs sakrauti metāllūžņi, kas liecina, ka tiem metāla savācējiem, kas šeit raduši patvērumu, ir kur realizēt savākto mantu. Iela atduras pret atkritumu savākšanas firmas "Hoetica" galvenajiem vārtiem. Vēl dažas takas gar garāžu kompleksu un mazdārziņiem ved cauri atkritumu laukam līdz pašai ezera malai, kur spert kādu soli sāņus liedz niedres, zāle un krūmi.

Bet nav jau arī nemaz tik daudz liepājnieku, kam diendienā būtu nepieciešamība šeit iegriezties un noskatīties tajā visā. Šeit juridiskās adreses atraduši vairāki uzņēmumi. Šeit nav ne miņas no ierastās pilsētas kņadas, lai arī vieta atrodas rokas stiepiena attālumā no pilsētas centra.

Lai atrastu kādu dzīvojamo māju, ir jāpiepūlas. Taču ir kāda sēta, kurā suņu rejas neliecina par noliktavām, kas tiek apsargātas, bet par vienkāršu privātmāju, kas radusi patvērumu šajā uzņēmumu un noliktavu vidē.

Nikolajs Ļipeho, kas jau regulāri 40 gadu šeit ierodas savā vasaras mājā un dārzā, zināja stāstīt, ka daži cilvēki šeit tomēr arī dzīvojot augu gadu. Viņaprāt, galvenais trūkums šim apvidum esot daudzus gadus pastāvošā izgāztuve. "Atkritumus šurp ved visi, kam nav slinkums, jo par to nav jāmaksā," saka N.Ļipeho. Traucējot arī tas, ka laikā, kad vējš nāk no uzņēmuma puses, neesot īpaši daudz ko elpot. Arī ezers nav sakopts tādā līmenī, lai varētu atpūsties pie ūdens. Ja tomēr esot tāda vēlme, tad kopā ar draugiem laivā var aizbraukt mazliet tālāk. Ļoti labi esot arī tas, ka neviens netraucē. Mazliet tālāk dzīvojot arī klaidoņi, kas mājasvietu atraduši kaut kādās teltīs.

Taču ne jau visi par šo rajonu domā kā par pilnīgi nolaistu un aizmirstībā ieslīgušu dažu ēku kopumu. Miervaldis strādā firmas "UPTK" stikla darbnīcā un saka, ka šeit esot diezgan skaisti, jo vieta atrodas pie ūdens. Pašu spēkiem apkārtne tiek sakopta, tāpēc visu laiku šeit valdot kārtība. Ielas tālākajā galā gan neesot bijusi iespēja un vajadzība pabūt, tāpēc arī neesot redzējis atkritumu kaudzes, bet ceļš, kas veicams katru rītu no Grobiņas, neesot nekāds šķērslis estētiskajai baudai.

Aija strādājusi Jūras spēkiem piederošajā laivu būdā, un uzskata, ka šis esot Dieva aizmirsts nostūris, bet šeit dzīvot būtu labi. "Es gan nezinu, vai gribētu šeit pastaigāties vēlā vakara stundā, bet, piemēram, uz Atteku salas ir pilnīgi cita dzīve. Tas ir pilsētas centrs, bet tajā pašā laikā tur nekas sabiedrisks nenotiek."

Tiem, kas vēlas doties mierīgā vakara pastaigā gar šīs ūdenstilpnes krastiem, laikam gan vajadzētu apbruņoties ar skatienu, kas spējīgs ieraudzīt to, kas šeit varētu būt, nevis to, kas šeit ir. Piemēram, līkumotais, molam līdzīgais veidojums, kas ar vairākiem līkumiem iestiepjas ezerā, varētu kalpot par romantiku cienošu cilvēku atpūtas vietu, jo no tā tumšajās vakara stundās var skatīt ezera krastā izgaismoto Liepājas daļu. Taču laikam tomēr būtu naivi cerēt, ka kādam labpatiksies izvēlēties šo nostūri, kur vienīgā publika ir makšķernieki, kas ar savām mašīnām vai kājminamajiem transportlīdzekļiem tikuši līdz pat mola galam, tādā veidā atrodoties gandrīz ezera vidū.

Šobrīd gan tikai slima suņa murgos varētu rādīties šī ezera mala tuvākajā laikā kā skaista tūristu izklaides vieta, kur mola galā vēlākā vakara stundā gaismas ķermeņu ielenkumā pavadīt romantisku vakaru kādā kafejnīcā intīmā gaisotnē pie vīna glāzes vai vakariņām. Tāpat nez vai kādam atpūtniekam būtu interesanti ar savām kājām šķirt ūdenszāles, kas traucē ņemt veldzinošu peldi ezera ūdenī. Taču tie, kas šeit pabijuši vairākas reizes, uzskata, ka, ieguldot zināmus līdzekļus un darbu, šo vietu vajadzētu vismaz sakārtot.