Kurzemes Vārds

06:44 Otrdiena, 20. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ekonomikas policijā pārliecināti ka Nadeždas Ērcītes vaina pierādīta

Andrejs Rjabcevs

Jau informējām par to, ka Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ekonomikas policija ir iesniegusi kriminālvajāšanas uzsākšanai lietu pret Liepājas 7.vidusskolas direktori Nadeždu Ērcīti, ko vaino par naudas izsaimniekošanu un piesavināšanos. Kā jau solījām, turpināsim sekot šīs lietas attīstībai, tāpēc, lai uzzinātu sīkāk par izmeklēšanas laikā konstatētajām nepilnībām, "Kurzemes Vārds" tikās arī ar Ekonomikas policijas Smago un organizēto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas nodaļas galveno speciālisti Sanitu Biti, kas visilgāk ir strādājusi pie N.Ērcītes krimināllietas un pārzina to vislabāk.

"Direktores kā iestādes vadītājas atbildība ir noteikta Vispārējās izglītības likumā un pat Liepājas 7.vidusskolas nolikumā, kur ir skaidri norādīts, ka direktore ir atbildīga par finansu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu. Ja viņa tiešām nezināja savu, direktores, atbildību, tad kopš 1999.gada, kad stājās savā amatā, 7.vidusskolas direktore nav izlasījusi ne izglītības likumu, ne arī savas skolas nolikumu." skaidroja S.Bite. Viņa ir pārliecināta, ka likumu nezināšana, kā to vairākkārt nopratināšanas laikā uzsvērusi N.Ērcīte, neatbrīvo viņu no atbildības. Vai šī likumu un noteikumu nezināšana nevarētu būt iemesls, kāpēc N.Ērcīte uzskata, ka ir "pamesta zem tanka"? Izmeklēšanas nodaļas galvenā speciāliste par to spriež visai racionāli: "Ja viņa apgalvo, ka ir pamesta zem tanka, tad viņai pašai ir jāatzīst, ka viņa nav lasījusi nevienu no minētajiem likumiem un tādā gadījumā viņa neatbilda savam ieņemamajam amatam un prasītajam līmenim."

Viņa sarunā ar "Kurzemes Vārdu" arī pauda pārliecību, ka 7.vidusskolas direktore N.Ērcīte tomēr ir apzinājusies, ko dara, pieņemot darbā tā sauktās mirušās dvēseles, un zinājusi arī, ar ko tas var beigties. Sākotnēji bijušas aizdomas par krietni mazāku piesavināšanās summu – krimināllieta tika ierosināta pēc Krimināllikuma 179.panta 1.daļas, kas ir par piesavināšanos vai līdzekļu izšķērdēšanu mazos apmēros (sākotnējā summa bija 300 latu), taču tad S.Bite norīkojusi skolai papildu ekspertīzi, ko realizēja Iekšlietu ministrijas valsts policijas Ekspertīžu centrs, kas veica Liepājas 7.vidusskolas finansiāli saimnieciskās darbības pilnu dokumentu revīziju. Tad arī pamazām iezīmējās patiesās izsaimniekotās naudas aplēses. Izmeklēšanas gaitā tapis zināms, ka direktore ir pati saņēmusi divu fiktīvo darbinieku algas un tās tika pārskaitītas uz algu kontiem bankā, kam piesaistītas norēķinu kartes. Ekonomisti ir pārliecināti, ka vidusskolas direktore ir pati lietojusi šīs mirušo dvēseļu algu kartes. Lai to pierādītu, šobrīd ir noteikta rokrakstu ekspertīze, pēc kuras tiek gaidīts apstiprinājums izmeklētāju aizdomām. Tāpat arī daudz pierādījumu policija jau savākusi tieši kratīšanas laikā. Pati N.Ērcīte gan kategoriski noliedz savu saistību ar abām pieņemtajām darbiniecēm, kuru algu viņa piesavinājusies, taču Ekonomikas policijas nostāja ir nelokāma: ir pierādījumi!

Jautāta par to, kā vispār radušās aizdomas, ka 7.vidusskolā varētu būt šādi finansiāli pārkāpumi, S.Bite neslēpj, ka sākušas pienākt ziņas un sūdzības attiecībā uz citām, nenozīmīgākām, lietām. Vēlāk sarunās ar skolas darbiniekiem un citām iesaistītajām personām noskaidrojies, ka Ekonomikas policijas rīcībā esošā informācija par pārkāpumiem ir tikai aisberga virsotne – tapa zināms, ka skolā notiek lielāka apmēra nelikumības. Vienas no pirmajām sūdzībām nāca tieši no vecākiem par to, ka skolēniem skolā tika izdalītas šokolādes ar nederīgiem realizācijas termiņiem, tāpat pienākušas arī sūdzības, ka skolā tiek vākta nauda remontiem, kas ir pretlikumīgi. "Atklāti sakot, sākotnēji, kad ķērāmies pie šīs lietas, daļa sūdzību likās tiešām tikai baumu līmenī, taču izmeklēšanas gaitā visa sniegtā informācija, visas liecības ir apstiprinājušās. Diemžēl ne par labu N.Ērcītei." Lai arī sākotnēji informācija šķita diezgan apšaubāma, tomēr izmeklētāju pienākumos ietilpst to obligāta pārbaude, kā arī tas tika darīts šajā reizē.

Jautājām Ekonomikas policijas speciālistei arī par to, vai šīs atklātās nelikumības nevarētu kalpot par ieganstu rūpīgāk izvērtēt citās pilsētas skolās notiekošo. "Es pat negribētu izteikt aizdomas, ka vēl kādā skolā varētu būt kas līdzīgs, taču, ja būs nepieciešamība, mēs darbosimies. Atklāti sakot, es ļoti negribētu, ka vēl kādā skolā būtu līdzīgas nekārtības, jo šī lieta prasīja ļoti lielus spēkus un ieguldījumus no mūsu puses, jo ekonomiskie noziegumi vispār ir raksturīgi ar to, ka prasa daudz laika un ļoti rūpīgu darbu, lai visu savāktu un pierādītu. Es domāju, ka gan skolas pašas, gan direktori, gan Izglītības pārvalde izdarīs secinājumus pēc šīs lietas un, ja arī kaut kur kādas sīkas atkāpes no likuma ir bijušas, tad, domāju, viņi paši visu savedīs kārtībā."

S.Bite arī atzīst, ka ir apmierināta ar savu un Ekonomikas policijas darbu, jo lietu veiksmīgi izdevies iesniegt prokuratūrā kriminālvajāšanas uzsākšanai. Grūtākais šajā lietā bijis tieši liecinieku nopratināšanas darbs, jo N.Ērcīte tomēr vēl joprojām juridiski skaitās skolas direktore, un, kamēr viņa nebija nopratināta aizdomās turētās statusā, skolas kolektīvs visai izvairīgi runāja par savas priekšnieces pārkāpumiem. Cilvēki esot baidījušies atklāti runāt, jo uztraucās, ka direktore, atgriezusies atpakaļ darbā, varētu vērsties pret viņiem ar soda sankcijām. Liecinieki neformālā sarunā ar izmeklētājiem bija ar mieru izstāstīt visu sev zināmo par pārkāpumiem, taču oficiālā nopratināšanā ļoti daudz palicis nepateikts. Tāpēc arī Ekonomikas policijas darbiniekiem vajadzēja ieguldīt daudz darba, lai iegūtu skolas kolektīva uzticību un pārliecinātu par nepieciešamību sniegt pilnīgu liecību. Tāpat otra nianse, kas ekonomistiem sagādāja lielākās grūtības, bija dokumentācija, kuru ļoti rūpīgi vajadzēja pētīt un savākt vēl nepieciešamās izziņas no citām iestādēm.

"Jau tad, kad es nodevu jūlija sākumā šo lietu prokuroram, lai sāktu kriminālvajāšanu, man bija pilnīgi skaidrs, ka ir savākti pietiekami daudz pierādījumu, lai sauktu šo personu pie kriminālatbildības un uzrādītu viņai apsūdzību. Tagad ir jāsagaida prokuratūras lēmums," atklāti atzina S.Bite.

Piebilde: Iepriekšējā publikācijā kļūdaini N.Ērcīte tika nodēvēta par bijušo 7.vidusskolas direktori. Kā vēlāk noskaidrojās, rīkojums par atstādināšanu nav stājies spēkā, jo direktore ilgi slimojusi un vēlāk aizgājusi atvaļinājumā. Oficiāli N.Ērcītes darba līgums ar Izglītības pārvaldi beidzās 31.augustā.