Kurzemes Vārds

22:04 Svētdiena, 29. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

No sestdienas līdz sestdienai

Prieki, traģiski notikumi un vilšanās masu sarīkojumos

Aizvadītās nedēļas notikumus komentē Liepājas rajona Kultūras nodaļas speciāliste AIJA NIEDOLA

- Man pašai nozīmīgākais notikums aizvadītajā nedēļā šķita divas dienas Bārtā un Rucavā notikusī folkloras nometne "Annas - saimnieces diena. Lejaskurzemes mantojums". Un tas nav tikai tāpēc, ka pati piedalījos tās rīkošanā. Vairāk tāpēc, ka sajutu īpašu gaisotni nometnē, kurā piedalījās ap 200 cilvēku, kam folklora ir visa viņu dzīve. Skatoties, kā, blakus stāvot, tautas dziesmas dzied māte, meita un mazmeitas, es jutos kā daļa no mūsu bagātās tautas.

Lielai daļai liepājnieku, protams, nozīmīgāki šķita pludmales svētki "Caines Beach party". Arī es tos apmeklēju abus vakarus, bet iespaids par šo notikumu man nav palicis labs. Vispirms jau, īpaši pirmajā vakarā, mani kaitināja ilgstošās pauzes starp priekšnesumiem, pārrāvumi, kavēšanās. Tas neliecina par veiksmīgu svētku organizāciju. Labi saprotu tos, kas bija vīlušies, solītajā laikā nesagaidot māksliniekus, ko ieradās klausīties, man arī nepatka krasās izmaiņas programmā. Mēs ar jaunāko dēlu bijām atnākuši noskatīties salūtu, taču arī tas nesākās laikā, bijām spiesti to gaidīt aptuveni stundu. Tomēr visskumjākās pārdomas pēc pludmales svētkiem radās, redzot, cik daudz iereibušu jauniešu bija apkārt. Vienmēr šādās reizēs ir sastopams kāds pārlieku iereibis cilvēks, bet šoreiz tādu bija uz katra soļa. Arī policija atzina, ka situācija bijusi kritiska, un es pat nezinu, kā to iespējams mainīt, tikai skumji gan, ka mēs vairs neprotam skaidrā prātā atpūsties.

Kā tāds nepiepildīts sapnis man ir Opermūzikas svētki, kas jau desmito reizi notiek Siguldā. Darba un citu iemeslu dēļ man ne reizi nav iznācis tajos pabūt, bet es ļoti to vēlētos, jo uzskatu, ka tas ir viens no nozīmīgākajiem kultūras notikumiem vasarā.

Tieši tāpēc, ka biju aizņemta darbos, tikai svētdienas vakarā uzzināju par drausmīgo traģēdiju aviācijas svētkos Ļvovā. Lieki teikt, ka tas ir šausminoši, tomēr arī šajā gadījumā gribu mest akmeni svētku rīkotāju dārziņā, jo tie nebija gādājuši par pienācīgu drošību skatītājiem. Vienmēr ir jāapzinās risks un jāuzņemas atbildība par cilvēkiem, kas pulcējas uz svētkiem. Noderēs teiciens dubults neplīst, jo cilvēki ir pārdroši un neievēro arī dažādus aizžogojumus, tāpēc labāk, lai drošība izmaksā vairāk, nekā notiek šādas nelaimes.

Ar patiesu cieņu noskatījos, kā Toronto 17.jauniešu dienās piedalījās sirmais un slimību nomocītais pāvests Jānis Pāvils II. Ir apbrīnojami, ar kādu pašaizliedzību šis cilvēks pilda savu misiju, pagodinot ar klātbūtni kristīgajai jaunatnei tik nozīmīgo notikumu.

Ar rezervētu attieksmi vēroju Raimonda Paula sarīkotā konkursa "Jaunais vilnis" norisi Jūrmalā, jo tas domāts krievu publikai, tomēr man šķiet, ka komponists nebija pelnījis kūku sejā, jo, ja var apšaubīt viņa darbošanos politikā, tad savu darbu mūzikā jau nu viņš dara godīgi.

Nevar nepieminēt arī acīm redzamo partiju rosīšanos, piesaistot jaunus, sabiedrībā pazīstamus cilvēkus saviem 8.Saeimas deputātu kandidātu sarakstiem. Es neizprotu daudzu cilvēku iesaistīšanos politikā, neatbalstu arī "Jaunās partijas" sarīkoto zvērestu dievnamā, jo tas izskatās pēc izrādes. Bet viskolorītākā no personībām, kas atkal sevi pieteica politikā, nenoliedami ir Vilis Krištopāns. Viņa teiktais skan tik daudzsološi, taču tie ir tikai tukši vārdi, kam neseko darbi. Vēl tagad visi atceramies viņa solījumu, ka no katra pagasta centra varēs izbraukt pa asfaltētu ceļu, bet melnais segums daudzviet joprojām ir tāls sapnis. Esmu pārliecināta, ka vairums no šiem pazīstamajiem deputātu kandidātiem pat nezina, kāda ir situācija, piemēram, Embūtē vai citos mazos pagastiņos.

Tāpēc man smieklīgi šķiet neskaitāmie konkursi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatam. Domāju, ka šis birojs nav vajadzīgs nevienam no mums, izņemot varas augšējo ešelonu pārstāvjus. Tātad viņi taisa vēl vienu bezjēdzīgu institūciju paši sev, vārdu sakot, paši pūta, paši dega. Man nav ilūziju, ka atradīsies kāds kristālskaidrs cilvēks, kas varētu šo amatu uzņemties.

Par korupciju runājot, ir briesmīgi un šausminoši aizvien jauni un jauni fakti par to, kādā mērā gandrīz vai par sistēmu ir kļuvusi kukuļu došana ārstiem, un ir patiesi šausminoši skaitļi, ka viens ķirurgs kukuļos mēnesī nopelna tūkstošiem latu. Mēs visi to zinām, arī pati ģimenē esmu saskārusies ar gadījumu, kad vajadzēja ārstam samaksāt vairākus simtus latu par operāciju un mēs bez vārda runas šo summu sameklējām un samaksājām. Tomēr jau toreiz un arī tagad man jādomā, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kam šādas naudas nav.

Neizprotamas ir arī visā Latvijā izskanējušās Liepājas 7.vidusskolas direktores Nadeždas Ērcītes iespējamās finansu mahinācijas. Man ir grūti saprast, kā budžeta iestādē var pazust nauda tādos apmēros, un negribu ticēt, ka tur nav iesaistīti arī citi cilvēki. Vainīgie noteikti ir jātiesā un jāsoda.

Es šajā nedēļas nogalē kopā ar vairākiem rajona kolektīviem dodos uz Klaipēdu, kur piedalīsimies pilsētas 750 gadu jubilejas svinībās. Ceru, ka šis notikums man sagādās daudz jaunu un patīkamu iespaidu. Katrā ziņā būs iespēja salīdzināt, kā šādas lielas svinības notiek Latvijā un kā Lietuvā.