Kurzemes Vārds

17:16 Trešdiena, 2. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Privāti

Braucam? Braucam!

Daiga Mikuļska

"Man ļoti, ļoti patīk tas mirklis, kad vakaros saskatāmies ar vīru un viens jautā "Braucam?", bet otrs, bez vārdiem visu saprotot, atbild: "Braucam!"," stāsta lielveikala "Sala XL" direktore Daira Vaičikauska. Pēdējā laikā par viņas un vīra Roberta, Ceļu satiksmes drošības direkcijas kvalifikācijas daļas galvenā inspektora lielo aizraušanos kļuvusi braukšana ar velosipēdiem. Ne katru vakaru, bet katru otro vakaru gan. Taisnības labad jāsaka, ka Daira un Roberts ar laipnu atļauju izmanto savu meitu Karīnas un Lauras velosipēdus, jo vēl jāīsteno iecere iegādāties pašiem savus braucamos. Meitas neiebilstot pret pašreizējo situāciju. Šis būs stāsts par riteņbraukšanas priekiem. Par iegūto un ieraudzīto.

Pamēģināja – iepatikās

"Kad agrāk mūsu ģimenes draugi aicināja sēsties uz velosipēda un doties izbraukumos, es šaubījos un nevarēju saprast, kas gan tur tik jauks," atzīst direktore, bet tad, šovasar, pienācis brīdis, kad abi ar vīru nolēmuši paši pārliecināties par solītajiem jaukumiem. Izrādās – tiešām lieliski! "Tā ir brīvības un vienlaikus kopības sajūta, ātrums, smaržas, ainavas, kas mainās, tikai no paša izvēles atkarīgā iespēja braukt ātri vai lēni," priecājas Daira. Viņu iemīļotākais maršruts esot gar jūras malu uz Bernātu pusi. Viņam patīkot, ka braukšana dod lielisku iespēju atslēgties no dienas stresiem un darbiem. Lai arī pedāļu mīšana prasa gan izturību, gan spēku, bet dīvaini – pēc tam enerģija tieši palielinoties, ne iet mazumā!

Gandrīz paziņas

Neesot nemaz zinājuši un domājuši, ka pludmale ārpus pilsētas robežām var būt tik apdzīvota un ļaužu iecienīta. Interesantākais, ka, regulāri dodoties izbraukumos, jūrmalā varot sastapt vienus un tos pašus ļaudis, kuri tāpat kā Daira un Roberts brauc ar velosipēdiem, izveduši pastaigā suni vai vienkārši paši pastaigājas. "Tā pamazām mēs gandrīz vai kļūstam par paziņām, par savējiem," Daira stāsta. "Mūs vieno kaut kas netverams, kopīgs. Varbūt pludmale, varbūt vakars, varbūt vienkārši atrašanās dabā. Interesanti, kad savā ceļā pēkšņi satiec kādu paziņu, kaimiņu."

Par redzēto runājot, Dairai un Robertam ir garum garais stāsts, bet pats interesantākais, ko nesapratīs tie, kas vienmēr tikai sēž četrās sienās, ka daba ir ārkārtīgi mainīga. "Piemēram, sēkļi jūrā. Vienu dienu tie tikai daži, tad pēc laiciņa mainījuši atrašanās vietu. Pienākuši tuvāk krastam vai atkāpušies. Nekas nav sastindzis, vienveidīgs. Kā ūdens maina krāsu! Saule vienmēr riet savādāk!" iespaidos dalās direktore. Nu mājās jau sakrājusies jauka fotogrāfiju kolekcija, kas tapusi braucienu laikā un fotografējot dažādas norises dabā. Dažkārt, bet reti, viņi braucot arī pa šoseju, bet tur atkal pavisam citi iespaidi, plus vēl jābūt īpaši uzmanīgam ar autobraucējiem.

Tā tām vārnām vajadzēja!

"Labi tas nav," kautrīgi atzīst Daira, "bet dažkārt, braucot ar velosipēdu, mani pārņem tik liela vēlēšanās patrenkāt vārnas, kas lielos baros mēdz pulcēties pludmalē. Kādēļ? Tādēļ, ka dusmojos uz tām, jo, meklējot ūdeni dzeršanai, kapos tās mēdz izmētāt ziedus no vāzēm! Jā, tā tas ir! Nu, sabraukt akurāt nevienu negribu, bet, kad tās paceļas spārnos, – tā tām vārnām vajadzēja!"

Pirmo reizi piecu gadu vecumā

Savu pirmo velosipēdu Daira labi atceroties, kā arī to, ka tētis viņu, piecus gadus vecu meitenīti, mājas pagalmā mācījis braukt. Otrs nopirkts deviņu gadu vecumā. Tad jau citi apgriezieni, jo mājas pagalmā bijuši daudzi kaimiņu bērni ar velosipēdiem, un bieži vien visa komanda devās izbraucienos pa Dienvidrietumu rajonu, izpētot arī mazās, klusās nomales ieliņas. "Man šķiet, ka tagad reti kurā sētā bērni tā apvienojas, draudzējas un braukā ar divriteņiem," spriež Daira.

Plāni

Nevarēju neuzdot jautājumu, kas visā šajā riteņbraukšanas procesā tomēr nesajūsmina? Daira teica: "Tas, ka, atgriežoties mājās, vienmēr sajūta, ka būtu gribējies braukt vēl un vēl. Un tas, ka velosipēds jānes augšā pa kāpnēm uz dzīvokli!" Roberts: "Mani satrauc, ka diezgan daudz ļaužu pludmali nebūt nesaudzē, bet ālējas, izklaidējas pa to, braucot ar saviem džipiem, citām automašīnām."

Par plāniem. Tie abiem lieli. Pirmkārt, tikt vēl pie diviem velosipēdiem, lai braucienos varētu doties kopā ar meitām. Otrkārt. Kad tas būs noticis, noorganizēt ģimenei īstu ceļojumu ar divriteņiem. Teltis, ēdamo līdzi un prom no pilsētas! Trešais. Aizbraukt gar jūras malu līdz Bernātiem. "Mēs to noteikti izdarīsim!" teica Roberts.