Kurzemes Vārds

03:33 Trešdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Privāti

Augusta pirmā sestdiena. Un tas izsaka tik daudz – ātrāk riet saule, vakari kļūst tumšāki, āboli briest, pīlādži rāda savu oranžumu. Bet vasara joprojām ir un būs lieliska. Ļaudis ceļo, dodas izbraucienos ar velosipēdiem, kavējas atmiņās, skatoties fotogrāfijas. Priecājas, skumst un mīl. Par to šajā atvērumā.

Jūsu "Privāti"

Manās fotogrāfijās – mans laiks

Daiga Mikuļska

Kā atzīstas uzņēmuma "Liepājas maiznieks" mārketinga speciāliste Inita Jekste, skatoties savus fotogrāfiju albumus, bieži vien esot tā, ka griboties atgriezties tajā laikā, kad "tas viss" noticis. Kad bija bērnības vieglprātība un prieks, jaunības dullums un visa pasaule pie kājām. Bet, tā kā laiku atgriezt atpakaļ nav iespējams, paliek fotogrāfijas un atmiņas, pie kurām vienmēr var atgriezties.

Bieži Initai gan neiznākot albumus aplūkot. Parasti tad, kad tiek kārtota sekcija un rokās nokļūst pagātne fotogrāfiju veidā. Tad gan sekcijas kārtošana ievelkas uz ilgāku laiku... Īpaši mīļš "Liepājas maiznieka" mārketinga speciālistei esot viņas pirmais albums jeb, divos vārdos, līdz kāzām, kurā ir pirmās bērnības bildes, skolas laika ekskursijas, izlaidumi, braucieni, piedzīvojumi. Tā kā mammai un tētim pašiem sava fotoaparāta nebija, Initas pirmās fotogrāfijas tapušas fotoateljē. Pati pirmā – trīs gadu vecumā. Maza, priecīga meitenīte ar baltu cepuri galvā.

Inita: "Man ļoti patīk aplūkot bildes. Kā savas, tā arī draugu un paziņu albumos. Nereti tur var satikt tādus cilvēkus, kurus vai nu esi piemirsis, vai nemaz neesi cerējis ieraudzīt! Ir bijušas fotogrāfijas, kurās es pati sev ne īpaši patiku, un tā vien gribējies no tām atbrīvoties. Taču. Uz tām redzami arī citi cilvēki, un no viņiem es nevēlējos tik viegli šķirties. Pēdējā laikā jau visas fotogrāfijas kļuvušas neaizvietojamas un kļūst aizvien vērtīgākas!

Pirmo klašu bildes skatoties, katram kļūtu skaidrs, ka es biju īpaša meitene, jo vienmēr pamanījos atbildīgajā brīdī pagriest sāņus galvu vai kaut nedaudz sašķobīt ģīmīti. Ālēties gribējās, jo biju niķu, stiķu pilna! Viena vieta albumā tukša, kur vajadzētu būt ļoti skaistam manam portretam. 10 gadu vecumā. To bildi, nevienam atļauju neprasot un pilnīgā slepenībā, toreiz aizsūtīju uz Maskavu, uz "Sojuzmosfiļm" studiju. Biju izlasījusi, ka tiek meklēta pretendente galvenajai lomai filmā "Mērija Popinsa"...

Re, kur es un mani tūrisma pulciņa biedri! Cik daudz un tālu ar viņiem nav braukts un arī nedarbu strādāts! Te es Baku, kā viena no labākajām LOTOSA vienību dalībniecēm. Te mana 1.klase, 8. un 11.klases izlaidums. Katrs mēs esam aizgājuši savos ceļos, citu jau nav starp dzīvajiem. Atceros praktiski visu to cilvēku vārdus, kuri atrodami manā albumā. Fotogrāfija nekad neļaus samelot. Tajā viss redzams. Cilvēki, notikumi, vietas. Tagad jau mūsu ģimenē albumu sakrājies diezgan daudz. Jo fotografē visi, kas vien tiek klāt pie fotoaparāta!