Kurzemes Vārds

04:57 Sestdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Šokējošā vienaldzība

Šajās dienās redakcijā bija ienākusi kundze, kuras vīrs ir viens no diviem cietušajiem ostas firmas "Duna" teritorijā pirms nedēļas notikušajā negadījumā, kad pār cilvēkiem nobruka baļķu krava. Sieviete neslēpa sašutumu vispirms par notikušo, bet visvairāk par firmas vadītāju attieksmi pret cietušajiem. Šobrīd turpinās notikušā apstākļu izmeklēšana, bet viņas vīrs un otrs cietušais – kāds strādnieks no Kaļiņingradas – ārstējas slimnīcā, par ko gan esot jāpateicas Dievam, jo notikuma aculiecinieki un izsauktie mediķi tā arī pateikuši: tas ir brīnums, ka abi palikuši dzīvi.

Visvairāk cietušos un viņu tuviniekus sāpina tas, ka nedēļas laikā, kamēr cilvēki cīnījās par savu dzīvību, neviens no iesaistītā uzņēmuma pārstāvjiem nav pat interesējies, kā viņiem iet, nav apmeklējuši slimnīcā, kur nu vēl piedāvājuši palīdzību. "Šaubos, vai viņus interesē, vai cietušie maz ir dzīvi," sacīja sašutusī kundze. Te viņa vilka paralēles, ka, lūk, tas tomēr notiek par ļoti ticīgu cilvēku un labdari izslavētā pilsētas domnieka T.Vēsmiņa uzņēmumā.

Protams, tās ir sakāpinātas emocijas, bet šī tikšanās izraisīja divējāda veida pārdomas. No nelaimes neesam pasargāts neviens. Kurš gan, rīta agrumā izejot no mājas, var zināt, vai vakarā atgriezīsies sveiks un vesels, vai, piemēram, uz galvas neuzkritīs koks vai ķieģelis? Turklāt, kā rāda statistika, darbā negadījumi notiek daudzkārt mazāk nekā sadzīvē. Turklāt pirmajā pusgadā darba nelaimes gadījumu skaits Latvijā krietni sarucis salīdzinājumā ar iepriekšējā gada tādu pašu laikposmu. Taču jebkuram, kas cietis nelaimes gadījumā darbā, ir pilnīgi vienalga, vai kopējais skaits valstī samazinās, vai ne. Ir tikai viņa sāpes un ciešanas. Un te tiešām vissvarīgākais ir tas, kāda ir darba devēja attieksme pret notikušo. Vai viņš izrāda ieinteresētību un vēlas palīdzēt, neskatoties likumu grāmatās, bet apzinoties, ka cilvēks strādājis viņa uzņēmuma labā. Vai arī cietušais darbinieks tiek izmests kā norakstīta, no aprites izgājusi lieta.

Par laimi ir arī daudz uzņēmumu, kuros interesējas par saviem darbiniekiem un mēģina tiem palīdzēt nelaimēs, turklāt ne tikai tajās, kas notikušas darba vietās. Vai darba devējs no tā kaut ko iegūst? Materiālajā ziņā noteikti ne.

Bet to nevar iemācīties nevienā ekonomikas rokasgrāmatā: līdzcietība un atbildība, tāpat kā talants, vai nu ir, vai nav.

Sarmīte Pelcmane