Kurzemes Vārds

17:48 Trešdiena, 8. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Sports

Zurabs Azmaiparašvili: "Nebūs naudas, nebūs arī šaha dzīves apvienošanās"

Kaspars Migla

Mūsu pilsētas šaha dzīves baudītāji jau pieraduši, ka "Liepājas rokādes" galvenais organizators Āris Ozoliņš šaha turnīram spēj piesaistīt kādu no pasaules klases sportistiem. Pirms diviem gadiem turnīra galvenā zvaigzne bija pasaules čempions Aleksandrs Halifmans, pērn Aleksejs Širovs, šoreiz par tādu uzskatāms Gruzijas lielmeistars Zurabs Azmaiparašvili. "Kurzemes Vārds" nepalaida garām iespēju aprunāties ar šo izcilo šahistu, kas reizē ir arī Gruzijas Šaha federācijas līdzprezidents, Melnās jūras Šaha asociācijas prezidents, Eiropas Šaha savienības padomes loceklis un arī Lielmeistaru komitejas līdzpriekšēdētājs (kopā ar Jaseru Seiravanu).

Kad jūs piekritāt atbraukt uz Liepāju un kādi bija iemesli?

– Eiropas pēdējā čempionātā, kas notika Gruzijā, spēlēja arī Āra Ozoliņa draugs Jans Elvests. Turnīra beigās viņš man paziņoja, ka ir iespēja atbraukt uz Latviju. Turnīra norises datumi mani apmierināja, un es piekritu. Nekādu šķēršļu atbraukšanai nebija.

Šī nav jūsu pirmā viesošanās Liepājā. Kad jūs iepriekš spēlējāt šahu mūsu pilsētā?

– 1972.gadā šeit notika šaha kluba "Dinamo" jauniešu sacensības, kurās es uzvarēju. Bet 1980.gadā, arī "Dinamo" turnīrā, es startēju labi, kaut gan precīzu ieņemto vietu neatceros. Svarīgi ir tas, ka abas reizes, kad viesojos Liepājā, man par šo pilsētu palika patīkamas atmiņas. Izrādās, 1972.gadā mēs ar Āri Ozoliņu šeit spēlējām vienā turnīrā.

Kādi ir jūsu iespaidi par šo turnīru, kas notiek 30 gadu pēc jūsu pirmās viesošanās Liepājā?

– Labi iespaidi. Spriežot pēc visa, ļoti draudzīgs turnīrs. Šeit nespēlē šahisti, kas cits ar citu konfliktē. Šeit ir draugi – sāncenši. Spēlē mēs visi esam sāncenši, bet dzīvē – draugi. Mums patīk kontaktēties citam ar citu ne tikai pie šaha galdiņa. Arī turnīra galvenais organizators Āris Ozoliņš dara visu, lai šahisti paliktu apmierināti un gaidītu nākamo ielūgumu uz Liepāju.

Pēc PSRS sabrukuma Latvija un Gruzija zaudēja ciešos šaha kontaktus. Kā šajā laikā jūsu valstī attīstījusies šaha dzīve?

– Šajā laikā Gruzija zaudēja pasaules šaha čempiones nosaukumu, jo pirms tam Maija Čiburdanidze un Nona Gaprindašvili to turēja 29 gadus. Līdz šim to nav izdevies atgūt, un iespēju to izdarīt paliek arvien mazāk un mazāk. Toties daudz straujāk attīstījies vīriešu šahs. Ir jau sasniegts labs līmenis. Aug laba jaunatne, un lielmeistaru kļūst arvien vairāk. Tiek gūti labi panākumi jauniešu un junioru sacensībās. Šaha dzīve Gruzijā ir diezgan piesātināta, un šajā jomā man ļoti palīdz Adžārijas autonomijas vadītājs Aslans Abašidze. Batumi, kur notika Eiropas vīriešu pēdējais čempionāts, jau ceturto gadu pēc kārtas norit kāds ļoti augsta ranga turnīrs. Lai arī cik nopietni būtu sponsori, bez valsts atbalsta ir ļoti grūti attīstīt mūsu spēli. Šahs tomēr nav televīzijas sporta veids, par kuru sponsori, bieži vien par nelielu reklāmu, ir gatavi ieguldīt lielu naudu. Šaha sponsoriem ir maza reklāma.

Es uzskatu, ka politiķi izprot šaha nozīmi. Viņiem jāsaprot, ka jauniešiem labāk nodoties šaham nekā kļūt par narkomāniem. Tie bērni, kas sākuši spēlēt šahu, parasti to dara pirmsskolas vecumā. Viņi ne tikai mācās spēlēt šahu, bet arī organizēt pašiem sevi, mācās domāt. Ja cilvēks ir iemācījies domāt, tad viņš saprot, ka narkomānija faktiski rodas no tā, ka cilvēks nedomā. Nedomā par sekām.

Kā jūs kā augsta amatpersona vērtējat šaha pasaules neseno apvienošanos, kuras rezultātā tiks noteikts pasaules čempions vienā – FIDE – versijā?

– Es uzskatu, ka apvienošanās pagaidām notikusi, un pretinieku, manuprāt, šim procesam nav. Gribas, protams, šajā jautājumā būt optimistam, gribas, lai Kasparovs, Kramņiks vai citi vadošie šahisti neskraidītu no vienas vietas uz citu un pasaules šaha čempiona titula nosaukuma izcīnīšanas principā būtu vienoti. Jāsaprot dzīves realitāte, ka vienlaikus nevar atrasties vairākās vietās. Apvienošanās dod labumu visiem, taču problēma ir arī tāda, ka viss atduras pret naudas jautājumu. Nepieciešams noslēgt nopietnu līgumu ar kādu pastāvīgu sponsoru, kas būtu gatavs ieguldīt lielu naudu. Ja naudas nebūs, nebūs arī šaha dzīves apvienošanās. Ja ir nauda, apvienoties ir viegli. Nesen runāju ar Gariju Kasparovu, un viņš uzskata, ka nebūs nekādu problēmu noorganizēt viņa maču ar Ponomarjovu, kā arī Kramņika un Leko divcīņu, lai šo spēļu uzvarētāji cīnītos par pasaules čempiona titulu. Bet kas būs tālāk? Kurš sponsors dos naudu pretendentu turnīriem? Nākamajā pasaules čempiona atlases ciklā gan es gribu spēlēt, gan Elvests, gan Halifmans. Shēma, kā to darīt ir, vajadzīga tikai nauda.