Kurzemes Vārds

21:42 Piektdiena, 20. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pērk naudu

Kirils Bobrovs

Bija par ko padomāt pēc "Liepājas siltuma" kreditoru kārtējās sapulces. Uzņēmuma administratore Dace Grinberga, ar žurnālistiem daloties savās bažās un problēmas redzējumā, sniedza pilnu ieskatu par uzņēmumā notiekošo un iespējamiem notikumu attīstības variantiem. Kaut gan pēdējā laikā nekas principiāli jauns nav noticis. Varētu vaicāt, vai tad kreditoru apstiprinātie pagājušā gada rezultāti nav nekas jauns?

Jā, ir skaitļi un fakti, kas raksturo konkrētos procesus, taču tie būtībā neko nemaina. Par to, ka "Liepājas siltums" strādā ar zaudējumiem, bija zināms arī agrāk. Vienas gigakalorijas ražošana izmaksā dārgāk, nekā par to maksā patērētājs. Gadā uzņēmums zaudēja 400 tūkstošus latu. Kā jums tas patīk? Tādēļ jau aizpagājušajā gadā bija mēģinājums paaugstināt tarifu, taču toreiz aprēķini noslīka komisijās. Bet nākotnē no šī paaugstinājuma neizbēgt.

Gribu, lai to saprastu visi liepājnieki, kuri līdz šim uzskata, ka uzņēmuma pakalpojumi ir pārlieku dārgi. Ja "Liepājas siltuma" izmaksu struktūra būtu citāda, tad minētie zaudējumi nekļūtu par tik nopietnu problēmu. Pēdējos divos gados uzbūvētas četras jaunas katlumājas Karostā un Tosmarē par kredītā paņemtiem līdzekļiem, un tagad šī nauda jāatmaksā ar procentiem. Bet ieguldītie līdzekļi nekad sevi neatpelnīs tādēļ, ka iedzīvotāju maksātspēja abos rajonos ir viszemākā pilsētā.

Nesen likvidētas pēdējās ar cieto kurināmo darbināmās katlumājas, pašlaik pēdējās divas mazuta katlumājas pārbūvē darbināšanai ar gāzi. Bet tie ir gan projekti, gan iekārtas, gan celtniecības darbi – nauda un atkal nauda. Nemaz nerunājot par visparastākajiem vasaras sezonas remontdarbiem. Un vēl fakts pārdomām: maksājumi par kārtējo mēnesi nonāk "Liepājas siltuma" kasē nākamā mēneša laikā, bet gāzes piegādātāji tik ilgi gaidīt nevēlas – iznāk savdabīga priekšapmaksa. Tādēļ D.Grinberga teic, ka uzņēmumam vajadzīga nauda, lai nopirktu naudu. Un, ja mēs par savās virtuvēs nodedzināto gāzi maksājam pagaidām pa vecam, tad citiem patērētājiem tā jau kļuvusi dārgāka.

Starp citu, pirmajā pusgadā iegūta 199 tūkstošus latu liela peļņa. Bet, kā jau tas notiek vienmēr, vasarā nopelnīto apēd ziemā. Taču ir arī pozitīvi fakti. Piemēram, pārstājuši augt parādi dzīvojamā sektorā. Ja kāds turpina nemaksāt, tad citi savukārt norēķinās par iepriekšējiem gadiem. Tiek slēgti līgumi par parādu pakāpenisku dzēšanu. To firmu veikumu, kas nodarbojas ar parādu piedzīšanu, tomēr vērtē pozitīvi. Kaut gan daudziem šī piedzīšana izraisa tikai negatīvas emocijas.

Kāds no preses konferences dalībniekiem painteresējās, kādēļ tāda bezkompromisa attieksme pret tiem, kas parādā tikai 40 vai 50 latu. Atbilde bija visai īsa: "Mēs taču neesam labdarības organizācija, mēs pārdodam pakalpojumu!"

Palielinās apgrozījums. 2000.gadā tas bija 6,9 miljoni latu, pērn – 7,6 miljoni. Samazinājušies zudumi. Cēlies maksājumu līmenis. Tādēļ ir pietiekami argumentēts pamats runāt par darba stabilitāti. Nevienam vairs neienāk prātā, ka apkures varētu nebūt, kā tas reizēm šķita pirms pieciem, sešiem gadiem. Bet nākotne tomēr tīta miglā. Trīs gadus ilgais sanācijas termiņš pagāja vairāk vai mazāk veiksmīgi. Bet divos nākamajos gados tā arī neizdevās tikt skaidrībā par jauno statusu. Lietu sarežģīja paralēlie rekonstrukcijas projekti un plānotās milzu investīcijas. Lielākais pretendents šādai lomai bija amerikāņu koncerns, kas droši vien vairs netic, ka Liepāja ir spējīga uz kaut ko nopietnu. Vilcināšanās par daudz ko liecina.

Runājot par statusu, ir vairāki notikumu attīstības varianti, kā tas bija arī pagājušajā gadā. Taču parādu kapitalizāciju tā arī nesagaidīja. Emitētās akcijas palika neizpirktas. Finansu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam ir savs situācijas vērtējums, šīs institūcijas turpina pētīt te vienu, te kaut ko citu. Vislietderīgāk būtu panākt mierizlīgumu. Kaut gan tas nozīmētu par kādiem desmit gadiem paildzināt naudas atdošanas termiņu kreditoriem. Taču tagad nav izslēgta arī jauna, septiņus gadus ilga sanācija, ko atļauj izmaiņas likumdošanā. Dīvaini, ka akcionāri nepārvalda savu akciju sabiedrību. Teorētiski ir iespējams arī bankrots, bet šādu ceļu var pielīdzināt tikai kreditoru pašnāvībai. Varbūt kaut kas noskaidrosies septembrī.

Konkurss par tiesībām piegādāt iekārtas jaunajai TEC ir pārāk ieildzis. Tagad šī vilcināšanās saistīta ar visu pretendentu pienākumu sagatavot biznesa plānus. Bet amerikāņiem, kas vēlējās ieguldīt līdzekļus projektā, bija šie biznesa plāni. Tagad atkal gaidāmas jaunas izmaksas. Bet šajā gadījumā tā ir drīzāk politika, nekā ekonomika. Taču nākotne vienalga atkarīga no šī bēdīgi slavenā konkursa. Turklāt pastāvīgi izceļas šīs problēmas dažādas sastāvdaļas. Piemēram, kas notiks pēc 2004.gada, kad beigsies atļaujas termiņš ražotās elektroenerģijas pārdošanai par dubultu cenu? Vai arī kļūs dārgāka gāze, kas arī izmainīs izdevumu lielumu nākotnē. Varbūt vairs nav izdevīgi ķerties pie jaudīgas koģenerācijas stacijas celtniecības? Ierindas liepājniekam, it īpaši maznodrošinātajiem, šajā sakarībā varētu būt pilnīgi savādāki spriedumi. Bet runāt par to, ka pēc tarifu paaugstināšanas apkurei un PVN ieviešanas pilnā apmērā par šo pakalpojumu pazemināsies patērētāju maksātspēja, augstākajās sfērās, piemēram, Finansu ministrijā uzskata par nevajadzīgu un nekorektu. Kādēļ?