Kurzemes Vārds

11:40 Otrdiena, 22. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vecas un jaunas rucavnieces darina tautas tērpus

Anda Pūce

Jau gandrīz nedēļu Rucavas pagasta "Zvanītājos" ik dienas kopā sanāk vecas māmiņas, sievas un jaunas meitas, kas darbojas Tradicionālajā kultūras skolā. Viņas sāk darbu, ko turpinās vēl vismaz līdz nākamajai vasarai – darina sev Rucavas tautas tērpu.

"Zvanītāju" īpašā aura

Kā stāsta Rucavas folkloras kluba vadītāja Sandra Aigare, Tradicionālās kultūras skolas aktivitātes finansiāli atbalsta Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programmas un Rucavas Pagasta padomes kopējais fonds, bet svarīgi, ka darbošanās nebeigsies pēc divām nedēļām, kad noslēgsies projekts. Visvairāk tikšot darīts garajos ziemas vakaros, un visi projekta rezultāti nebūs redzami agrāk kā pēc gada.

Ideja par kopīgu Rucavas tautas tērpa darināšanu radusies Rucavas folkloras klubā, un Sandra ķērusies pie projekta rakstīšanas, saņemts atbalsts, un tagad ķērušies klāt ieceres īstenošanai. Par projekta norises vietu izraudzīta 18.gadsimtā celtā Jauru dzimtas māja "Zvanītāji" pagasta centrā. Kā stāsta Anna Roga, kas ir viena no dzimtas loceklēm, sākotnēji māja bijusi ar niedru jumtu, bet tad tā ugunsgrēkā cietusi un atjaunota jau ar skaidu jumtu. "Agrāk tā bija viena no retajām latviešu mājām, kas bija pagasta centrā, jo te apkārt lielākoties bija žīdu un skalu vāciešu mājas," stāsta A.Roga. Dzimtas vīri savulaik aizklīduši tālu plašajā pasaulē, dzīvojuši Krievijā. Šajā dzimtā bija ļoti daudz kristīgu ļaužu, arī pērminderi un zvanītāji, kas bija par iemeslu mājas nosaukuma izvēlei. Jauru dzimtā apzinātas astoņas paaudzes, pirms pirmā Vispasaules rucavnieku saieta ar pašvaldības atbalstu mājās atvērts muzejs. "Man šķiet, ka te ir ļoti laba aura un īstā gaisotne šādām aktivitātēm," domā A.Roga. Visu vēl papildina no Rucavas Novadpētniecības muzeja atvestie Rucavas tautas tērpi un citas lietas.

Pašas audīs, šūs un adīs

"Zvanītājos" ik dienas pulcējas vecas sievas un pavisam jaunas meitas. Viņas ietur maltītes pie kopējā saimes galda (ēdiens garšojot pavisam savādāk, garšīgāk). "Mājā ir pat manteļskurstenis, te var gatavot arī uz atklātas uguns," izrāda Sandra. Katrai ir savi darbi, ko darīt, apkārt "Latvju rakstu" grāmatas un rožu rakstā adītie Rucavas cimdi no Mirdzas Ārentas mājām, vēl autentiski tautas tērpi no rucavnieku mājām. "Šajā pusē ir ļoti raksturīgi, ka mājās saglabājušies tautas tērpa elementi, ja ne viss tērps," stāsta Sandra.

Ierodamies, kad rucavnieces tautas lietišķās mākslas studijas "Kursa" dalībnieces Veltas Stepko vadībā gatavojas brunču aušanai. Tāpat arī izvēlēti raksti kreklu izšūšanai. Sievas zīmē, trenē roku izšūšanā un aci diegu skaitīšanā. Vēlāk tikšot austas arī villaines. "Bet paskatieties, cik daudz darba ieguldīts villaines izšūšanā, meitām skalu gaismā te bija vairāki gadi jāstrādā," stāsta Velta. Un vēl jau arī vajadzēs adīt slavenās rucavnieču zeķes bez izadītā papēža un rakstainus cimdus. Lai arī sievas apzinās, ka darāmā daudz, tomēr pesimisms viņās nav iezadzies, visas ir apņēmības pilnas strādāt. "Kamēr laika apstākļi ļaus, strādāsim tepat "Zvanītājos", bet vēlāk domāsim, kur palikt," stāsta Sandra Aigare.

Mazākie koklē un stabulē

Rīdziniece Anda Ābele lielākoties kopā ar mazākajiem rucavniekiem dzied, spēlē kokli un pūš stabules. Trīs bērnu māmiņa ilgus gadus ir bijusi profesionāla koklētāja, tomēr pēdējos desmit gadus strādā ar savu folkloras kopu "Laiva". Turpat blakus bijušas viņas meitas, kas jau no mazotnes apguvušas mūzikas instrumentu spēli, tā Andai izstrādāta arī sava metode. Mazais Pēteris skatās uz Andas pirkstiem un pūš viņai līdzi stabuli, Madara jau pirmajā vakarā sākusi spēlēt kokli, un tagad abi rucavnieki jau spējīgi kaut ko nospēlēt viesiem. "Biju šeit pērnvasar un arī šogad braucu ar lielu prieku," stāsta Anda. Viņa uzskata, ka Rucava ir vienīgā vieta Latvijā, kur satiekami tik stipri, neatkarīgi un jauki cilvēki. "Es te dzīvoju un kaifoju," smejas Anda, kas līdzi paņēmusi arī divas no savām trim meitiņām.

Mazās kopā ar rucavniecēm kā skudriņas tekalē pa "Zvanītājiem", nemaz nešķiet, ka viņas te justos slikti, gluži otrādi. Rucavniece Austra Krīgena, kas ir viena no prasmīgākajām rokdarbniecēm pagastā, ierāda aušanas prasmes mazajai Kristīnei. Viņa darina lupatu sedziņu, izmantojot gan vecas zeķubikses, gan novalkātu peldkostīmu. "Meitas sākumā teica, ka neaudīs, jo baidās, bet, ar lupatiņām strādājot, viņas ātri vien iemācīsies aust," saka skolotājas. Sandra stāsta, ka vakaros esot grūti meitenes aizdzīt gulēt, viņas labprāt darbotos līdz naktij. "Jau tā te esam vismaz līdz deviņiem vakarā," viņa stāsta. Arī sievas ar lielu azartu metušās rokdarbos. Vienai lauku darbi, citai vīri mežā strādā, bet viņas apdara mājas darbus un atkal ir klāt. "Brauciet apskatīt, kad būsim pabeigušas," viņas mudina un sola, ka nemaz tik ilgi tas nebūšot jāgaida.