Kurzemes Vārds

07:07 Ceturtdiena, 19. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Sildīsimies, kamēr var!

Vai nu gluži nejauši, vai arī, izmantojot ļaužu izteikto miermīlību karstajā laikā, mūsu pilsētas siltumražotājs – akciju sabiedrība "Liepājas siltums" – tikko nākusi klajā ar vēlmi paaugstināt apkures tarifus par sešiem līdz astoņiem procentiem. Protams, laikraksta korespondents jau visai plaši atspoguļojis uzņēmuma argumentus šajā sakarībā, un visi sen zinām, cik smagi "Liepājas siltumam" klājas – kā patērētāji nemaksā, cik lieli ir parādi, kā paaugstinās kurināmā cenas, kā valdība liek spieķus siltumražotāju riteņos utt. Taču medaļai, kā vienmēr, ir arī otra puse...

Kamēr mūs joprojām silda traki karstās vasaras norieta stari, apkures problēma daudziem piemirsusies, taču drēgnais rudens jau ir aiz sliekšņa, tā ka zaudēt modrību būtu ļoti vieglprātīgi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka cenas un tarifi, lai arī cik ekonomiski pamatoti, aug ik uz soļa, bet cilvēku maksātspēja absolūti netur līdzi šim tempam.

Tā kā Liepāju visumā nevar uzskatīt par vietu, kuru ik ziemu nomoka nežēlīgs sals, patiesību sakot, mūsu mērenais piejūras kilmats ir visai saudzējošs, tad jāsecina, ka šejienes nerimstošās apkures problēmas saistītas ar smago padomju mantojumu vai arī, lai piedod ražotāji, ar viņu neprasmi saimniekot. Bet varbūt abas problēmas kopā.

Domājot par tuvo nākotni, varbūt domei jau laikus, negaidot, kamēr aiz durvīm veidojas palīdzības lūdzēju rindas, būtu jāapsver, kā atvieglot savu iedzīvotāju likteni, ja tiešām apkure kļūs dārgāka. Varbūt jāpaplašina ļaužu loks, kuriem pienāktos atlaides. Galu galā salstošs cilvēks, kurš vakarā iet gulēt ar kažoku mugurā un ar pūlēm sagaida rītu, arī nav nekāds strādātājs un pilsētas labklājības vairotājs. Tāpat kā no aukstuma sasirgušais pensionārs, ar kura problēmām nāksies noņemties tiem pašiem pašvaldības ierēdņim, kur nu vēl bērni, kam no rīta uz skolu būtu jādodas ne tikai paēdušiem, bet arī normāli siltumā gulējušam.

Pagaidām cerēsim uz to labāko – bet katram gadījumam, nezinot, kā vēl beigsies epopeja ar tarifu paaugstināšanu, sildīsimies karstajā atvasarā, kamēr vēl ir iespēja. Jo pilnīgi pieļaujams, ka visai drīz būs klāt laiks, kad šobrīd ar smagām nopūtām un vēsināšanos uztvertos karstuma periodus atcerēsimies ar lielu sajūsmu!