Kurzemes Vārds

17:01 Otrdiena, 16. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Provizorisks skatījums uz mūspuses kandidātu izredzēm parlamenta vēlēšanās

Edgars Lūsēns, Sarmīte Pelcmane, Līvija Leine

«Alea iacta est» – laikam jau šis Romas imperatora Cēzara teiciens kauliņi ir mesti būs precīzākais apzīmējums šā brīža situācijai, kad partijas darījušas zināmas tās personas, kas, viņuprāt, būtu gatavas kļūt par likumu veidotājām parlamentā. "Kurzemes Vārds", ievērojot savu apņemšanos īpašu uzmanību pievērst tam, cik aktīvi mūspuses kandidāti vēlēsies iekarot vilinošos tautas kalpu krēslus, nolēma veikt savu provizorisku skatījumu uz iesniegtajiem sarakstiem, mēģinot izsvērt, cik reālas šobrīd ir katra tautas kalpa krēsla pretendenta izredzes.

LSDSP

Lai arī sociāldemokrāti pēc neatkarības atjaunošanas nekad nav bijuši Kurzemē līderpozīcijās ne parlamenta, ne pašvaldību vēlēšanās, tomēr allaž Liepājas pusē savu noteiktu vietu ir ieņēmuši, un visticamāk, ka tukšiniekos viņi nepaliks arī šogad. Liepājas pusē sociāldemokrātu izredzes izskatās visnotaļ cerīgas, pat neskatoties uz lokālās šūniņas līdera Helmuta Plauka vadītā uzņēmuma "Liepājas sērkociņi" darbības dažādi vērtētajām niansēm, un tās ir vispirms jau tāpēc, ka ar pirmo numuru Kurzemes apgabalā startē vēju pilsētas skartā Saeimas Sociālo un darba lietu priekšsēdētāja Aija Barča.

Grūti precīzi izsvērt, cik daudz reālu darbu ir Barčas kontā un cik viņas enerģiskajā rīcībā ir uz publicitāti vērstas nianses, taču nevar noliegt, ka viņa ir viena no pamanāmākajām Liepājas puses deputātēm savu vēlētāju interešu aizstāvēšanā. Turklāt jāatzīmē, ka Barča to darījusi faktiski visu šā parlamenta darbības laiku. Vēlētāju balsojumam būtu jānorāda, cik liels faktiskās lietderības koeficents bijis 7.Saeimas deputātes rosībai.

Abas pārejās sociāldemokrātu mūspuses personības gan ir stipri pretrunīgākas, taču vismaz par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Liepājas Arodbiedrību centra priekšsēdētāju Jāni Neimani diezin vai var teikt, ka viņš būtu bez izredzēm. Politiku aprakstošo žurnālistu privātajos dialogos par mūžīgi otro dēvētais Neimanis, kas šādu apzīmējumu izpelnījies par lielo vēlēšanos iesaistīties politiskajā apritē, bet parasti palika tūlīt aiz svītras, šopavasar pamanījās sacelt vētru ūdensglāzē, jo it kā grasījās doties uz sociāldemokrātu šķēlēja Baldzēna nometni un pat neslēpa savas pretrunas ar sociāldemokrātiem. Taču, lai nu ko Neimanim varētu pārmest, taču ne to, ka viņš neprastu izlocīties līdzi valdošajiem politiskajiem vējiem. Acīmredzot sapratis, ka Baldzēna komandas izredzes ir krietni mazākas, ja tādas vispār ir, Neimanis palika sociāldemokrātu nometnē, un turklāt ticis pie prestižā otrā numura sarakstā. Grūtāk būs prognozēt, kādas īsti ir Neimaņa izredzes. No vienas puses aktivitātes trūkumu arodbiedrību līderi apsūdzēt būtu zaimošana, no otras – nav dzirdēts, ka viņš kā arodbiedrību boss būtu izracis kara cirvi pret šīs pilsētas saimnieciskajiem līderiem, lai gan attieksmē pret darbiniekiem bez grēka bijis retais. Bet lai jau nu arī šoreiz vēlētājs pats lemj, cik augstu vērtējama arodbiedrība un Neimanis kā šīs kustības simbols Liepājā.

Grūtāk saprast, kāpēc sociāldemokrātiem nepieciešams šobrīd Rīgas pašvaldības Satiksmes departamentā strādājošais Liepājas skartais Jānis Kazāks (Kurzemes apgabalā 7.numurs), kas 6.Saeimā bija Zīgerista partijas deputāts. Atliek gaidīt, ka sociāldemokrāti to paskaidros savā kampaņā, ja vien Kazāks nav domāts kā fons spožākajām partijas zvaigznēm, kā tas vismaz šobrīd arī izskatās.

Sociāldemokrātu savienība

Egila Baldzēna izveidotā Sociāldemokrātu savienība (SDS) no mūspuses ļaudīm par vērā ņemamiem uzskata trīs cilvēkus: Āri Grāmatiņu, Juri Freimani un Raivo Kapūnu.

No viņiem vispopulārākais varētu būt Āris Grāmatiņš (Kurzemes apgabala sarakstā gan startē tikai ar 12.numuru). Liepājnieki viņu atceras kā kokapstrādes kombināta "Baltija" pēdējo direktoru. Īpaši skaidrā atmiņā viņš ir tiem strādniekiem, kuri pēc kombināta sadalīšanas ilgu laiku ar tiesas palīdzību centās atgūt nopelnīto. Pirms pieciem gadiem Grāmatiņa kungs kļuva par zemnieku, ir nopircis 170 hektāru zemes Durbes novada zemnieku saimniecībā "Kūmas", nomā 270 hektāru zemes. Padomju laikā viņu uzskatīja par vienu no apsviedīgākajiem direktoriem Liepājā, tagad – par vienu no bagātākajiem zemniekiem. Pelna ar rapsi, pārtikas graudiem, aitkopību, arī ar saviem Liepājas veikaliem, kuros tirgo pārtikas preces. Savulaik pircis un izstrādājis mežus. Pirms iestāšanās SDS sadarbojies ar Latvijas Zemnieku federāciju.

Juris Freimanis (Kurzemes apgabala sarakstā 7.kārtas numurs) kādreiz strādājis Vispārējās celtniecības trestā, bijis direktora palīgs lauku celtniecības jomā. Tagad ir īpašnieks SIA "Būvlietas", kur ir arī izpilddirektors, un SIA "Apvienība "Liepājas celtnieks"", kur arī ir direktors. SDS ir pirmā partija, kurā viņš iestājies pēcatmodas laikā. Viņu uzskata par miermīlīgu, līdzsvarotu cilvēku.

Raivo Kapūns (11.numurs) strādā "Latvijas gāzes" Liepājas iecirknī par atslēdznieku. Savulaik bija viens no aktīvākajiem arodorganizāciju priekšsēdētājiem un strādnieku aizstāvjiem, ir Liepājas Arodbiedrību centra valdes loceklis, mācās Baltijas Krievu institūta Juridiskajā fakultātē. SDS Liepājas organizācijai pievienojies tikai pēdējā sapulcē.

"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK

Apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK nākusi klajā ar piecu Liepājā populāru cilvēku vārdiem.

Jānis Imants Birzkops (Kurzemes apgabalā 4.numurs) ir Liepājas domes deputāts jau otrajā sasaukumā, savulaik – Tautas frontes Liepājas nodaļas priekšsēdētājs. Mūziķis un Pedagoģijas akadēmijas docents. Pedagoģijas zinātņu doktors. Mazliet savdabīgi, bet nemainīgi aizstāv nacionālās idejas. Viņu var redzēt visos pēdējā laika tēvzemiešu piketos.

Jānis Gailis (11.numurs), kuru līdz Atmodas sākumam zināja kā 5.vidusskolas slavenā skolotāja Jāņa Gaiļa dēlu, kas māca darbmācību 10.vidusskolā un aizraujas ar kalnos kāpšanu, līdz ar neatkarības atjaunošanu un denacionalizācijas procesu kļuva par vienu no lielākajiem namīpašniekiem Liepājā, taču te gan jāatzīst, ka viens otrs no viņa namiem ar skaļu blīkšķi jau sabrucis un viens otrs – tūlīt, tūlīt sabruks. Ļoti ekspresīvs, emocionāls cilvēks. Par savu taisnību pārliecināts. Uz visiem jautājumiem viņam ir atbildes. Bijis Pilsētas domes deputāts. 7.Saeimā iekļuva, kad kāds no partijas biedriem tika ministra kārtā. Taču šo vietu viņam vajadzēja atstāt, kad atkal notika kārtējā ministru rokāde. Pašlaik ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

Komponists Imants Kalniņš (6.numurs) it kā liepājnieka godā ticis vairākkārt. Jaunības gados strādāja Liepājas teātrī un dibināja grupu "2×BBM", un tagad šurp viņu atvilinājusi jauna mīlestība. Vairākkārt bijis arī Saeimas deputāts, Augstākajā padomē balsojis par Latvijas neatkarību. Saeimā pilda Mandātu un iesniegumu komisijas sekretāra pienākumus. Ir savas partijas domes loceklis. Kolēģi uzskata par samērā rūdītu politiķi, kam labāk pirkstus mutē nelikt.

Dzintars Kudums (3.numurs) ir kalētnieks. Bijis tur skolas direktors, un, lai arī ikdienā ar ģimeni dzīvo Rīgā, Kalētos vēl tagad atrodas viņa mājas. Pirmo reizi par deputātu ievēlēts 7.Saeimā. Ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, kā arī savas partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks. Nepieciešamību laiku pa laikam atkāpties no partijas karogā ierakstītās latviešu tautas interešu aizstāvības (piemēram, valodas ziņā) skaidro ar vajadzību iet uz kompromisu ar citām valdošajām partijām un saglabāt valdības stabilitāti.

"TB"/LNNK sarakstā balotējas arī Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs un Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētājs Modris Ekšteins, kas mūspuses iedzīvotājiem labi pazīstams kā nenogurdināms cīnītājs par pašvaldību tiesībām, organizējis un piedalījies dažādās pašvaldību vadītāju protesta akcijās, arī pie Saeimas, un savulaik pat izpelnījies uzaicinājumu uz prokuratūru, jo tiesībsargājošās iestādes uzskatīja, ka Liepājas Rajona padomes izplatītais paziņojums ir vērsts pret pastāvošo varu un aicina uz nemieriem. Var tikai apbrīnot cienījamā vecuma cilvēka M.Ekšteina uzņēmību, jo divi pašvaldības vadītāju amati nebūt nav vienīgie viņam veicamie pienākumi – viņš ir arī SIA "Liepājas RAS" valdes loceklis, apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK domes loceklis, Pašvaldību savienības domes loceklis un, kā pats uzsver, vienkārši zemnieks, jo pats apstrādā savus laukus. Ja Ekšteina kungam laimētos un viņš tiktu ievēlēts Saeimā, tam varētu būt liela rezonanse, jo, pirmkārt, Rajona padomē būtu jāvēlē jauns priekšsēdētājs, un tas nav viegls uzdevums, jo, jau Ekšteinu izvēloties, deputāti mocījās vairākas stundas, nemitīgi nobalsojot par diviem kandidātiem vienādi un nespējot izšķirties kādam par labu, bet, otrkārt, Saeimā Ekšteina kungs varētu beidzot pilnībā pierādīt, ko cīnītājam par pašvaldību tiesībām iespējams reālu paveikt, esot likumdevēju pulkā. Iespējas viņam tikt ievēlētam ir, jo Kurzemes apgabala listē M.Ekšteins startē ar 8.kārtas numuru.

Apvienība «PCTVL»

Par bitēm tautā dēvētā apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" no mūspuses ļaudīm savā sarakstā iekļāvusi vienīgi Liepājas 2.vidusskolas vēstures pasniedzēju Valēriju Agešinu. Godīgi sakot, ņemot vērā apvienības «PCTVL» pamatauditoriju – krieviski runājošo sabiedrību un šās sabiedrības īpatsvaru Liepājā, šāda rīcība mazliet pārsteidz. Iespējams, apvienību nobiedējuši izteikti labējo panākumi mūspuses vēlēšanās, jo uz visas Kurzemes fona puse Liepājas jau nemaz tik iespaidīga vienība nav. Katrā ziņā, pēc "Kurzemes Vārda" domām, bites nav īsti novērtējušas arī savu kandidātu Valēriju Agešinu, atvēlot viņam tikai 9.numuru. Mūsuprāt, Agešins arī parlamenta vēlēšanās varētu mēģināt atkārtot to pašu izrāvienu, kas viņam izdevās pēdējās pašvaldību vēlēšanās, kad skolotājs no krietni necilākas pozīcijas savā sarakstā pamanījās aizkļūt līdz otrajai vietai. Katrā ziņā viņa darbības lietderības koeficents pilsētas pašvaldībā, šķiet, būtu bijis daudz lielāks, nekā ievēlētā Terentjeva, no kura tagad pašas bites kratās vaļā. Agešina trumpis ir viņa jaunība, tāpēc, domājams, jaunajam censonim nav pamata uztraukumam arī tad, ja izrādīsies, ka šīs vēl nebūs viņa vēlēšanas.

Tautas partija

Tautas partija par tiem, kuri varētu pavilkt Kurzemes vēlēšanu apgabala vezumu, uzskata Silvu Goldi, Jāni Lagzdiņu, Raimondu Paulu un Mareku Segliņu. Tie ir vārdi, kas komentārus neprasa.

Silva Golde (Kurzemes vēlēšanu apgabalā 7.kārtas numurs) pēc 7.Saeimas vēlēšanām kļuva par Andra Šķēles valdības Izglītības ministri. Taču no šā posteņa aizgāja. Par vienu no iemesliem min toreizējo skolotāju streiku, kas prasīja algu palielināšanu. Iespējams, ka viņai kā cilvēkam, kas pārzināja skolu lietas no apakšas un gribēja kaut ko arī izdarīt skolu labā, bija arī grūti tikt galā ar galvaspilsētas rūdītajiem birokrātiem, kuru netrūkst nevienā ministrijā. Emocionāls cilvēks. Taču apņēmības pilna turpināt strādāt. Izglītības lietas pārzina perfekti.

Jānis Lagzdiņš (3.numurs) uz politikas skatuves uznāca līdz ar Tautas frontes dibināšanu. Balsojis par Latvijas neatkarību Augstākās padomes sastāvā, ievēlēts 5. un 6. Saeimā kā partijas "Latvijas ceļš" biedrs, 7.Saeimā – kā Tautas partijas pārstāvis. Viens no aktīvākajiem dažādu likumdošanas aktu izstrādātājiem, viņu dēvē arī "Korupcijas novēršanas likuma" tēvu, jo pirmais izstrādāja likumu, kam šī sērga bija jānovērš. Profesionāls politiķis. Zina, ko un kāpēc saka, kā saka, ko dara un kāpēc dara.

Populārais un tautas mīlētais komponists Raimonds Pauls (2.numurs), kuru savā ziņā uzskatām par liepājnieku, par savu pievienošanos Tautas partijai pēc Jaunās partijas izjukšanas jau daudzkārt komentējis. Katrā ziņā viņa pienesums sarakstam tieši vēlētāju balsu ziņā var būt ļoti nozīmīgs.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (6.numurs) 7.Saeimas laikā jau ieguvis diezgan ievērojamu politisku rūdījumu, no kautrā Liepājas advokāta palīga vairs nav ne miņas. Un arī savus jauneklīgos solījumus ļoti ātri likvidēt noziedzību, sakārtot Rīgas tirgu tagad vairs neatkārto. Mazliet odioza bija arī savulaik TV raidītā videoreklāma, kurā rādīja policijas tualetes un Segliņa kungs lūdza ziedot kārtības uzturētājiem. Viens no tiem, par kuriem saka: zēns izaudzis.

Diezin vai oranžie šogad sasniegs tikpat spožus panākumus Liepājā kā 7.Saeimas vēlēšanās, jo nevar neņemt vērā "Jaunā laika" faktoru, turklāt pašas Tautas partijas popularitāte ir krietni mazinājusies, tomēr nav arī šaubu, ka vismaz Liepājā viņi būs vienā no līderpozīcijām. Tandēms Lagzdiņš – Segliņš ir īpaši iespaidīgs trumpis, tāpat Pauls, lai cik arī dīvains šķistu viņa nepārtrauktais politiskais hameleonisms, Liepājas pusē vienmēr ir mīlēts, cienīts un varbūt pat pielūgts, bet Goldes lietišķi sievišķīgais šarms noderēs kā piedeva oranžo buķetei, kurā galvenie ziedi būs iekšlietu ministra lepnums par jaunceļamo policijas ēku un Lagzdiņa tradicionāli stingrais mugurkauls korupcijas apkarošanas dzirnavās. Izvērtējot apstākļus, vienīgais, kas šim kvartetam varētu neļaut gūt panākumus pilnā apjomā, ir pašas Tautas partijas un it īpaši tās līdera ne pārāk vērtīgie reitingi.

«Latvijas ceļš»

"Latvijas ceļš" šogad savā sarakstā atvēlējis vietu trim ar mūspusi saistītiem cilvēkiem. Vispirms tas ir Saeimas pašreizējais deputāts Guntis Dambergs, kas, kā zināms, savulaik uz Saeimu startēja no Liepājas domes deputāta krēsla. G.Dambergs, kas toreiz bija pat Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un izglītības jautājumos, šajā sfērā darbojas arī augstākajā lēmējinstitūcijā. Viņš šobrīd ir Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs, kā arī darbojas dažādos fondos – ir sabiedriskās organizācijas "Forts" valdes loceklis, atklātā sabiedriskā fonda "Prezidenta Gunta Ulmaņa fonds" valdes loceklis, atklātā sabiedriskā fonda "Sabiedrisko mediju fonds" valdes loceklis. G.Dambergs liepājniekiem palicis atmiņā kā labs orators, jo bija tas, kurš arvien tika izvirzīts izteikties no domes puses gan svinīgos notikumos, gan diskutēt ar neapmierinātajiem dažādos konflikta gadījumos.

Taču, ja G.Dambergu joprojām varam uzskatīt par liepājnieku, jo viņš regulāri te ierodas, tad viņa kolēģis Linards Muciņš, kuru pēc veca paraduma pieskaitām pie mūsējiem, laikam tomēr, jāatzīst, saikni ar mūsu pilsētu tikpat kā zaudējis un kļuvis par īstenu rīdzinieku. Taču, tāpat kā mēs viņu joprojām atceramies (un aizmirst nav iespējams, tā kā L.Muciņam arvien gadās iesaistīties visāda veida skandālos), arī ceļinieki acīmredzot uzskata, ka viņam mūspusē ir izredzes, jo L.Muciņam Kurzemes apgabalā piešķirts 9.kārtas numurs listē, turpretī G.Dambergam – tikai 11. L.Muciņš ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Komerctiesību apakškomisijas priekšsēdētājs, arī Latvijas Juristu biedrības prezidija un kolēģijas loceklis.

"Latvijas ceļa" rindās kandidē arī Grobiņas domes priekšsēdētājs Jānis Neimanis, kas savulaik, stājoties šajā amatā, kļuva par jaunāko pašvaldības vadītāju Liepājas rajonā. Toreiz J.Neimanis pie Grobiņas galvenā cilvēka krēsla tika, kad no tā atteicās Aivars Priedols, kas devās iekarot Liepāju un kļuva par Liepājas domes izpilddirektoru. Redzēsim, vai J.Neimanim sarakstā piešķirtais divdomīgais 13.kārtas numurs nesīs panākumus.

Kā zināms, "Latvijas ceļam" Saeimas vēlēšanās Liepājas pusē līdz šim bijuši labi rezultāti. Acīmredzot konservatīvie kurzemnieki arvien devuši priekšroku zināmām vērtībām un maz riskējuši pārbaudīt jaunus variantus. To, ka "Latvijas ceļš" joprojām saprot šās puses nozīmību savā kampaņā, rāda veiksmīgi izvēlētā sponsorēšanas politika, jo finansiāli atbalstīt mūspuses simbola – festivāla "Liepājas dzintars" – norisi var tikai partija ar augstiem mērķiem.

«Jaunais laiks»

Kā jau katrās vēlēšanās pierasts, ikreiz nāk klajā kāds jauns politiskais spēks, kas neslēpj ambīcijas pārņemt varu un sola visu noslaucīt ar tīru slotu. Ja iepriekš tas bija Joahims Zīgerists, pēc tam Andris Šķēle, tad šajās vēlēšanās uz to pretendē Einara Repšes radītais "Jaunais laiks", kas jau savā nosaukumā ietvēris jaunās kārtības ideoloģiju. Cik pamatota ir ļaužu vēlme noticēt kārtējai mesijai, tas ir cits jautājums, taču Repšes ambīcijas un solījumi neapšaubāmi nav mazi. Arī Liepājas puses pārstāvju pulciņš sarakstā visai kupls. Ieguvums "Jaunajam laikam" droši vien ir tas, ka viena no saraksta lokomotīvēm, kuram arī Kurzemes apgabalā piešķirta augstā 3.vieta, ir LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Māris Gulbis, jo viņa saknes ir mūspusē, līdz skolas vecumam pavadīta bērnība Liepājā, un viņam, pēc paša vārdiem, joprojām esot liela interese, kas notiek viņa bērnības pasaulē. Atcerēsimies, ka pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām M.Gulbis veiksmīgi pabaidīja mūsu domi, izsakot vēlmi tajās piedalīties un nomainīt visu pašvaldības iesīkstējušo aparātu, jo pilsētā esot jānāk jaunām vēsmām. Taču tas palika tikai vīziju līmenī, toties tagad M.Gulbja uznākšana uz politiskās skatuves kļuvusi reāla.

Ar 7.numuru Kurzemes apgabalā no "Jaunā laika" startē Liepājas domes priekšsēdētāja padomniece Olita Augustovska, kas pirms vēlēšanām mainījusi partejisko piederību, pārnākot uz jaunradīto partiju no Tautas partijas, kurā līdz šim darbojās. Taču par viņas veikumu iepriekšējā partijā palikušie biedri gan neizsakās īpaši slavējoši – O.Augustovska partijā esot skaitījusies tikai formāli, neesot maksājusi biedranaudu un neesot pagodinājusi partijas sanākšanas. Varbūt "Jaunajā laikā" viņai veiksies labāk.

"Jaunā laika" Kurzemes apgabala sarakstā uzreiz aiz O.Augustovskas ar 8.numuru piedalās Aizputes Zonālās slimnīcas galvenā ārste Ingrīda Circene, kas ir arī Liepājas rajona galvenā ārste, kā arī Aizputes Pilsētas domes deputāte, turklāt sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Favorīte" direktore. Par Circenes kundzi rajonā pastāv viedoklis, ka viņa ir ļoti enerģiska dāma un ka, pateicoties tieši viņas neatlaidībai, Aizputes slimnīca kļūst arvien labāka, jo, piedaloties dažādos starptautiskos projektos, ir izsista nauda slimnīcas remontam un modernizācijai, kā arī atrasti ārzemju draugi un labvēļi, kas regulāri apdāvina pilsētu un slimnīcu.

"Jaunā laika" listē Kurzemes apgabalā ar 9.numuru startē Liepājas rajona Dunalkas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs, kas rajonā tiek uzskatīts par jaunu un aktīvu cilvēku. Interesanti, ka viņš ar partijas līderi Einaru Repši sapazinies bezceļu rallijā, kurā aktīvi piedalās arī lielais politiķis.

Ar 14.numuru sarakstā ietverts SIA "Nekustamā īpašuma birojs" direktora vietnieks Roberts Jurķis, kas savas aktivitātes sācis jau kopš Vides aizsardzības kluba laikiem, kur gan viņam ne īpaši labi veicās.

Aizkulišu batālijās Liepājas pilsētas pašvaldība parādīja, ka tās spēks tomēr ir lielāks par Jura Aizezera ekspansīvajām aktivitātēm, jo tikai tā var nodēvēt partijas līderi Repši aiz rokas Liepājā ievedušā Aizezera neiekļaušanu sarakstā iepretim domes priekšsēdētāja palīdzes Olitas Augustovskas iekļaušanai listē. Izvērtējot pašu sarakstu, varam secināt, ka droši vien uz tradicionālās jaunizveidotas elka partijas populisma bāzes "Jaunais laiks" savu, protams, paņems, taču tas sirgst ar kaiti, kas tam raksturīga visā Latvijā kopumā, proti, bez Repšes partijai nav sevišķi spožu personību, kuras aiz sevis varētu vest vēlētāju tūkstošus, lai gan, piemēram, aizputniekiem varētu būt visai mokoša izšķiršanās starp Segliņu un Circeni.

Politiskā apvienība «Centrs»

Savukārt politiskajai apvienībai «Centrs» (kurai viens no redzamākajiem līderiem ir Odisejs Kostanda, tātad kādreizējais Zīgerista sabiedrotais) ir viens mūspuses kandidāts – tas ir Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktors Leonīds Zeļenskis. Reklāmas materiālos droši vien uzzināsim, kāpēc Zeļenska kungs izdarījis izvēli par labu šai jaunradītajai politiskajai partijai un ko ievēlēšanas gadījumā gatavojas Saeimā paveikt, taču viņa amats liek domāt, ka tās varētu būt ar vides jautājumiem saistītas lietas. Cik labi tas viņam veicies Liepājā, kur spilgtākais pēdējā laika piemērs ir nesekmīgā cīņa ar smirdinātājiem, jāizvērtē liepājniekiem pašiem.

"Mūsu zeme"

Partijas "Mūsu zeme" rindās ar 2.numuru Kurzemes apgabalā vēlēšanās kandidē pašnodarbinātā persona Andris Dēlans, kas ir Kalvenes Pagasta padomes bijušais priekšsēdētājs un mūspusē kļuvis slavens ar dažādiem skaļiem paziņojumiem. Vai nu protestējot pret valdības attieksmi pret mazajām lauku pašvaldībām, vai arī tāpēc, ka varbūt tiešām kaut kas padomē nebija kārtībā ar saimniekošanu, A.Dēlands savulaik paziņoja, ka pašvaldība bankrotē ar visām no tā izrietošajām sekām.

Sociāldemokrātiskā labklājības partija

Sociāldemokrātiskās labklājības partijas rindās (starp citu, viens no kandidātiem ir arī pašlaik apcietinājumā esošais skandalozais uzņēmējs Armands Stendzenieks), startē divi kandidāti no Liepājas puses – SIA "Radio "Liepāja"" prezidents Genādijs Pritkovs ar augsto 2.numuru mūsu apgabalā, kā arī Ilze Sīkle (8.numurs), kura savulaik izcēlās ar sieviešu aktivitātēm. Cīnoties par sieviešu tiesībām, viņa izveidoja Sieviešu partiju un bija tās līdere, taču partijas ambīcijas un saukļi bija daudz skaļāki nekā veikums, tāpēc tā izčākstēja, tā īsti arī nesākusi darboties.

«Zaļo un zemnieku savienība»

«Zaļo un zemnieku savienības» (kuras neoficiālie līderi ir tādi pazīstami politiķi kā Vilis Krištopans un Ingrīda Ūdre) sarakstā no Liepājas puses piedalās divi kandidāti – ar 12.numuru centriskās partijas «Latvijas zemnieku savienība» Kurzemes apgabala koordinatore Ārija Jerumane, kura zināma kā aktīva zemnieku protestu dalībniece, kā arī ar 9.numuru – Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Maisiņš, kas savulaik bijis arī pagasta priekšsēdētājs, bet joprojām pazīstams kā liels tūrisma dzīves aktīvists un zinātājs Kurzemes novadā. Viņš ir sabiedriskās organizācijas "Kurzemes – Zemgales tūrisma padome" priekšsēdētājs un atklātā sabiedriskās vides pārvaldes centra "Dzintara taka" valdes loceklis.

Latvijas Atdzimšanas partija

Arī Latvijas Atdzimšanas partijas sarakstā atrodami divi pārstāvji no Liepājas reģiona – Aizputes domes deputāts Jānis Bergs (11.numurs) un akciju sabiedrības "Kurzemes atslēga 1" darba aizsardzības inženieris Māris Krists Linde (3.numurs). Tie ir pavisam jauni vārdi lielajā politikā, tā kā pagaidām par viņiem maz kas sakāms.

Latvijas Pirmā partija

Latvijas Pirmā partija, tautā saukta par mācītāju partiju (bet dažkārt arī par Ainara Šlesera partiju) par derīgiem saviem sarakstiem atzinusi divus liepājniekus – Naturalizācijas pārvaldes Liepājas reģionālās nodaļas vadītāju Juri Āboliņu un Liepājas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas pārzini Dzintru Mirdzu Reisu.

Juris Āboliņš (11.numurs) darbību politikā sāka ar Kristīgi demokrātisko savienību, pašlaik ir tās Liepājas nodaļas priekšsēdētājs. Liepājas teātra bijušais aktieris, kas savulaik dzīvojis it vētrainu dzīvi, tad kļuvis kristietis, ikdienā ļoti pedantisks, pedantiska kārtība ir arī viņa vadītajā iestādē. Centies startēt dažāda ranga vēlēšanās, bet līdz šim nesekmīgi.

Arī Dzintra Mirdza Reisa (6.numurs) no dažādiem sarakstiem jau mēģinājusi iekļūt Saeimā. Uz 7.Saeimu ejot, bija izvēlējusies «Jauno partiju». Liepājā populāra personība, kaut vai tāpēc, ka daudzus ir laulājusi. Aktīva Rotari kluba biedre.

«Latviešu partija»

«Latviešu partijas» Kurzemes vēlēšanu apgabalā lasāms Arņa Kadiķa vārds, kurš gan te ietverts tikai kā 12. pēc kārtas numura. Dzimis 1953.gadā, šķīries. Par dzīvesvietu uzrāda Liepāju, kaut arī viņam pieder dzīvoklis Saldū. Izglītība – Grobiņas vidusskola, bet uzskata sevi par profesionālu juristu un nebaidās startēt kā advokāts civillietās, arī allaž gatavs jebkuru konsultēt par juridiskajiem jautājumiem. Dažreiz gan viņa konsultējamie no viņa šķiras visai nelaipni. Kādu brīdi bijis pat Liepājas domes deputāts.

Bez mūsējiem

Diemžēl bez mūspuses pārstāvniecības palikuši vairāku partiju saraksti – «Krievu partijas», «Brīvības» (tā sauktā Ziedoņa Čevera partija), Progresīvās centriskās partijas, Latvijas Apvienotās republikāņu partija, «Māras zemes» un saprotamu iemeslu dēļ – "Latgales gaismas" liste.

Bet Tautas saskaņas partijas dalība vēlēšanās vispār izčākstējusi, jo svītrots vienīgās kandidātes visos vēlēšanu apgabalos Tatjana Ždanokas vārds. Otrs no sarakstiem izslēgtais ir LSDSP deputāta kandidāts Jānis Ādamsons.