Kurzemes Vārds

21:59 Svētdiena, 29. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Cilvēks nedēļas centrā

Kalpot un nenožēlot

Līvija Leine

Liepājas teātra direktore Maruta Pāvelsone nav no tiem cilvēkiem, ar kuriem lasītāji būtu īpaši jāiepazīstina. Pirmais viņas popularitātes vilnis bija laikā, kad viņa vadīja Liepājas izpildkomitejas kultūras nodaļu. Otrs, kad, kādu laiku pastrādājusi 5.vidusskolā, 1998.gada 2.februārī kļuva par Liepājas teātra direktori. Tad arī sākās plašākas sabiedrības interese par viņas personību. Un vērtējumi nebija nepārprotami. Metodes, ar kādām Maruta centās pārveidot teātri, ne vienmēr tika saprastas un atbalstītas. Daudzi tās novērtēja par pārāk striktām, pat nežēlīgām. No darba tika atlaisti daudzi cilvēki, apmēram puse no darbinieku skaita. Par ārštata aktieriem kļuva vai no teātra pavisam tika aizgājināti daudzi līdz tam tautā iemīļoti aktieri. Un daudzi liepājnieki, kuri viņus šodien sastop strādājam namu pārvaldēs vai kur citur, saka, ka jūtas šo cilvēku priekšā pat neērti, vainīgi, kaut paši no visiem šiem procesiem stāvējuši ļoti tālu. Gadu gaitā tā bija iegājies, ka mākslinieks, aktieris ir kas vairāk, kas augstāks. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadu desmitus teātris bija tā vieta, kur, zemtekstus meklējot, dvēseli atveldzēt.

Šodien par teātrī aizvadītājiem gadiem Maruta Pāvelsone saka, ka pats svarīgākais viņai bijis radīt sistēmu, lai teātris pastāvētu un funkcionētu. Tagad, viņasprāt, tas ir jau noticis. Darbinieki dara visu, kas darāms, un nevienam nav īpaši jāstaigā pakaļ un jāatgādina par viņa pienākumiem. To izdevies panākt divu gadu laikā.

Taču šonedēļ teātrī atkal uzvirmoja kaislības.

Pēc teātra arodorganizācijas biedru un citu darbinieku stāstītā: pēc atgriešanās no atvaļinājuma darbinieki uzzināja, ka viņi skaitās atlaisti no darba un, lai turpinātu strādāt, ir jānoslēdz jauns darba līgums. Tas bija šoks. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Darba likums, kas stājās spēkā 1.jūnijā, deva cerības, ka līdz šim uz laiku noslēgto darba līgumu varētu uzskatīt par nepātrauktu.

Maruta Pāvelsone uzskata, ka šādi neapmierinātības vilņi ir cikliski un atkārtojas ik pēc četriem gadiem. Par vienu no iemesliem viņa uzskata politisko spēku ietekmi. Teātrī strādā, viņa uzskata, ļoti emocionāli un ļoti aktīvi cilvēki, un pirmsvēlēšanu gaisotne gluži nepamet arī teātra ēku, un esot spēki, kuri no ārpuses mēģina uzjundīt visas negatīvas izjūtas. Šīs aktivitātes viņa saistīja ar pilsētas arodbiedrību līderu vārdiem. Viņa saka, ka neapšaubot darbinieku tiesības, bet terminētie līgumi teātrī esot bijuši vienmēr, arī direktoru Voldemāra Pūces un Jāņa Dreiblata laikā. Tie slēgti arī pēdējos četrus gadus. Un problēmu nav bijis. Nepieciešamību pēc terminētajiem līgumiem viņa pamato ar to, ka valsts nodrošina tikai vienu trešo daļu no nepieciešamā finansējuma. Teātrim, viņasprāt, jābūt ļoti mobilai vienībai, kas var ātri pārstrukturizēt savu darbību. Citādi varot nokļūt stāvoklī, kādā teātris bijis pirms tam, kad to pārņēma pašvaldība, kad nav bijuši nomaksāti nodokļi un cilvēki palikuši bez sociālajām garantijām. Bez tam Teātra padome un Mākslas padome arī šogad ir piekritušas tam, ka jāslēdz līgumi uz noteiktu laiku. Lai darbinieku vidū būtu konkurence un tā būtu dzinulis, lai taptu mākslinieciski augstvērtīgs mākslas produkts. Bet tas esot milzīgs riska faktors, jo neviens nevar paredzēt, kāds būs galaprodukts, bet jādzīvo esot atvēlēto naudas līdzekļu ietvaros.

Darbinieku skaits teātrī svārstoties atkarībā no tā, ir vai nav lieli uzvedumi, kuros jāpiedalās vairāk cilvēkiem. Ja esot mazi, kamerstila uzvedumi, tad štatā nevar turēt astoņdesmit vai deviņdesmit piecus cilvēkus. Tas esot atkarīgs no programmas katrai sezonai. Šīs sezonas programma paredzējusi, ka tikšot nodarbināts viss līdzšinējais kolektīvs, un to viņa arī 4.jūnijā esot paziņojusi kolektīva sapulcē. Iespējams, ka pašreizējo sarūgtinājumu cilvēkos, viņa arī atzīst, radījis tas, ka viņa neesot izskaidrojusi mehānismu, kā darba attiecības tiks turpinātas.

Vai tas ļoti traucētu teātrim, ja tiktu slēgti līgumi uz nenoteiktu laiku, lai cilvēkiem nebūtu jābūt mūžīgā papildu stresa stāvoklī? Ja valsts garantētu sitmtprocentīgu vai vismaz astoņdesmit procentu lielu finansējumu, problēmu nebūtu, uzskata Maruta Pāvelsone. Tad teātris varētu uzņemties šādas saistības un arī sociālās garantijas. Taču pašlaik teātra iespējas lielā mērā esot atkarīgas no tās ienākumu daļas, ko saņem par biļetēm.

Pašlaik teātrī strādā 72 cilvēki, no tiem 22 ir aktieri. Maruta Pāvelsone apgalvo, ka teātrī ir cilvēki, kuri sakot, ka viņi apzinās, ka ir tik labi profesionāļi un grib būt tik labi profesionāļi, ka jūtas iekšēji brīvi un viņiem vienalga, vai ar viņiem slēdz terminēto līgumu vai ne. Teātrī strādājot ārkārtīgi labi speciālisti – gaismu mākslinieks Mārtiņš Priede un Mārtiņš Feldmanis. Arī ārkārtīgi talantīgs skaņu režisors Jānis Vasilis, kurš, apgalvoja Maruta Pāvelsone, saka, ka viņam šāda darba līgumu slēgšanas prakse problēmas nesagādā, un viņš beztermiņa līguma vietā noslēdzis terminēto līgumu, jo sacījis: "Gribu būt ar savu darbu vajadzīgs."

Par vienu no šā konflikta iemesliem Maruta Pāvelsone uzskata arī to, ka kancelejas vadītāja strādā neilgu laiku un nav precīzi noformējusi tos dokumentus, kas tika darīti zināmi darbiniekiem. Tāpēc ticis izlikts saraksts ar virsrakstu "Atvaļinājumā", kurā sarakstīti visu to cilvēku uzvārdi, kuri gan bijuši atvaļinājumā, gan tos, kuri saņēmuši kompensāciju par atvaļinājumu, gan tos, kuri ir bezalgas atvaļinājumā. Un cilvēki vairs neesot sapratuši, kas ir kas. Bet visi esot zinājuši, ka 1.augustā ar viņiem tiks noslēgts jauns darba līgums.

Arodbiedrības sapulcē gan redzēju ko citu. Es tur redzēju tikai izmisušus cilvēkus, kas nezināja, kas ar viņiem notiks tālāk. Es tur redzēju, ka cilvēki baidās, ka tad, ja neparakstīs tādus līgumus, kādus viņiem piedāvā, viņi paliks uz ielas. Taču Maruta Pāvelsone tur notikušo uzskata par tīšu inscenējumu. Arodorganizācijas priekšsēdētājai esot tieksme tā darīt. Arī darba koplīgumu Maruta Pāvelsone esot bijusi gatava parakstīt, sezonu slēdzot. Bet arodbiedrība savu daļu neesot līdz galam izdarījusi. Kādā no mūsu tikšanās reizēm arodorganizācijas priekšsēdētāja Ināra Kalnarāja rādīja vēstuli, ko šopavasar saņēmusi no teātra direktores, kurā viņa norāda, ka tajā konkrētajā datumā ar arodorganizācijas priekšsēdētāju nevar tikties, ka tas var notikt tad un tad. No malas vērojot, likās pabaigi, ka tik mazā kolektīvā, kāds ir teātris, jāsarunājas ar vēstuļu starpniecību.

Kā būs nākamgad? Maruta Pāvelsone atzīst, ka pēc pusotra gada teātrī ienāks jaunie aktieri, kuri vēl mācās, un tad darbiniekiem sava vieta trupā būs jāiegūst konkursa kārtībā.