Kurzemes Vārds

22:15 Svētdiena, 29. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Kad atrasts īstais skolas saimnieks

PĒTERIS PEIČS

Grobiņas vidusskola pēdējos gados jaunā darba cēliena sākumu sagaida laikus izremontēta un sagatavota. Nozīmīgu ieguldījumu šajā procesā dod direktora vietnieka saimnieciskajā darbā, īsāk izsakoties – skolas saimnieka Ritvara Šneidera pārdomātais organizatoriskais un praktiskais darbs.

Palīdz sistēma un personīgie kontakti

"Ar skolas saimniekiem man ilgu laiku neveicās. Tie mainījās viens pēc otra vai bija paši jānomaina," atceras direktore Vizma Vītoliņa. "Kopš 1991.gada, kad šajā amatā atnāca strādāt Ritvars, viss saimnieciskais darbs nemitīgi uzlabojies. Varu droši teikt, ka bijām atraduši īsto cilvēku."

Pats "vaininieks" pēc vienpadsmit skolā nostrādātajiem gadiem vairākos jautājumos kautrīgi klusē vai atsaucas uz visa kolektīva un Grobiņas saimniecisko uzņēmumu līdzdalību to risināšanā.

"Katrs padarītais darbs vienmēr var būt paveikts vēl labāk. Ir jau prieks, ja skola kļūst izskatīgāka," spriež R.Šneiders. "Bet tā taču ir manas ģimenes skola. Pats esmu beidzis tās vecākās klases, tāpat mana dzīvesbiedre Inga, kura arī te patlaban strādā. Dažādās klasēs mācās mūsu atvases Liene, Māra un Kārlis."

Atmiņās par savām paša skolas gaitām Ritvars jūtami atdzīvojas. Pamatskola absolvēta Virgā, un tieši klases audzinātāja Zigrīda Strēle ar savu prasīgumu un taisnīgumu veidojusi arī viņa raksturu. No Grobiņas laikiem atmiņā visvairāk saglabājušies pedagogi Egils Jucevičs un Modris Maskavs, kuri arī padomju laikā nebaidījušies runāt toreizējai iekārtai netīkamu patiesību par daudziem jautājumiem. Vislielākais ieguvums mācību laikā Grobiņā tomēr esot autovadītāja tiesības, dažādas praktiskās iemaņas turpmākajai dzīvei, kā arī no Tamāras Štrausas gūtā organizatoriskā darba pieredze.

Tālākajā skolas saimnieka darba vērtējumā atkal jāvadās no direktores V.Vītoliņas teiktā: " Ritvaram piemīt īpaša prasme kontaktēties ar cilvēkiem skolā un ārpus tās. Viņu ciena un respektē arī skolēni, aicinot par locekli savās žūrijās un komisijās. Svarīga ir Ritvara spēja domāt saimnieciski, nopamatot savu viedokli, to darot mierīgi un kulturāli, bez liekām emocijām."

Īstenībā jau R.Šneidera ieviestā sistēma nekāds jauns Amerikas atklājums nav. Katrs no 18 tehniskajiem darbiniekiem stingri zina savu pienākumu un atbild par to. Tas novērš nevajadzīgu dublēšanos un strīdēšanos. Katram cilvēkam skolā jājūtas kā mājās – tāds ir saimnieka kredo. Vasarā paredzētos remontdarbus skolas vadītāji izplāno kopīgi, uzklausot arī kolektīva domas. Svarīgs vārds te pieder arī skolas padomei, kuras sastāvā ir pedagogu, audzēkņu un to vecāku pārstāvji.

"Bez pilsētas pašvaldības un šejienes uzņēmumu atbalsta darbus nekad neizdarītu laikā un kvalitatīvi. Mūsu vajadzībām vienmēr atsaucas domes priekšsēdētājs Jānis Neimanis un izpilddirektors Harijs Poprockis, tāpat uzņēmumu "Remontu kantoris" un "Grobiņas SPMK" vadītāji Maigonis Ķinēns un Ilgonis Jēčis. Kopējas intereses un kopēji pūliņi arī dod vēlamos rezultātus, secina R.Šneiders.

Nākamos ķīmiķus un piecgadīgos ķiparus gaidot

Ja pērnvasar vidusskolas renovācijai tika izlietoti ap trīssimt tūkstoši latu, tad šīgada 5000 liekas tīrais sīkums. Tieši tāpēc rūpīgi jāpārdomā katra izdotā santīma lietderība.

"Izplānojām galvenajā ēkā pamatīgi izremontēt ķīmijas kabinetu un vienu klašu telpu, kā arī veikt dažus pārkārtojumus vecajā skolā. Darbus Jāņa Krūmiņa remontfirma uzsāka jau jūnijā, un tie tuvojas nobeigumam," stāsta R.Šneiders.

Mūsu sarunu vairākkārt pārtrauca mobilā telefona zvani, kas liecina, ka skolas saimnieka rūpju loks nebūt netaisās noslēgties – jādomā par jaunas tāfeles atvešanu, krāsām un citiem šķietamiem sīkumiem.

Kopā ar direktori V.Vītoliņu apstaigājām galvenos remontobjektus. Apakšstāva klase sakārtota pilnīgi, to norāda svaigie krāsu toņi un nāsis kairinošā smarža. Nākamie vienpadsmitie noteikti priecāsies par savu estētisko mājvietu, ko paši pēc savas gaumes papildinās tālāk. Savukārt augšstāvā ķīmijas kabinets sagatavots jaunu griestu iemontēšanai, ko paredzēts veikt tuvāko pāris dienu laikā.

Šoruden skolā jāuzsāk obligātā sešgadīgo un piecgadīgo ikdienas apmācība. Viņu vajadzībām vecajā skolas ēkā tiek iekārtotas atbilstošas mācību un rotaļu telpas ar īpašu inventāru. Mazajiem ķipariem piemērotus solus pēc individuāla projekta tepat izgatavojis skolotājs Aivars Poriņš. Vairāki remontnieki steidz iekārtot mazuļiem speciālu mazgātuvi – krāniem un izlietnēm taču jābūt viņiem piemērotā augstumā.

"Pašreidz nokomplektētas divas mazo bērnu grupas. Taču jūtams, ka ne visi vecāki vēl izprot šo apmācību obligāto raksturu. Lūgums viņiem neatlikt savu auklējumu pieteikšanu uz pēdējām dienām, kas var radīt neērtības apmācāmo izvietošanā," savas rūpes izsaka V.Vītoliņa.

Grīdu krāsošana un impregnēšana šeit uzticēta skolas darbiniekam Andrim Treilonam, kuru direktore nosauc par saimnieka "labo roku". Nelielā atelpas brīdī aprunājos ar Andri par veicamo darbu un viņa tiešo priekšnieku. "Kaut ko paveikt slikti man būtu vienkārši kauns, jo saimnieka acs to tūliņ pamanītu. Ja vajadzīgs, pats Ritvars ķeras pie jebkura melnā darba, tāpēc šīs pūles man jāaiztaupa," smejas A.Treilons.

Autoinstruktors un makšķernieks

Ārpus pamatdarba Ritvars jau trīs gadus strādā par autoinstruktoru uzņēmumā "Grobiņas autoskola". Šos pienākumus parasti iznāk veikt pēcpusdienās un vakarstundās, kā arī brīvdienās. Par iegūtajām praktiskajām zināšanām un iemaņām auto vadīšanā R.Šneideram pateicīgi vismaz 50 jauno šoferu, tostarp daļa vidusskolas vecāko klašu audzēkņu.

Uzņēmuma vadītājs Ivars Pelēķis zina pastāstīt par Ritvara centību, mācoties autoinstruktora kursos Rīgā. "Sākumā viņam grūtības sagādāja nelielā darba pieredze. Taču jaunais instruktors studēja gan ārzemju, gan mūsu literatūru, nebaidījās visur iedziļināties līdz sīkumam, lai nekas nepaliktu neskaidrs. Šai metodei Ritvars palicis uzticīgs arī šobrīd, tāpēc jūtama nemitīga profesionālā izaugsme," savu darbinieku raksturo I.Pelēķis.

Arī par brīvo laiku Ritvaram savs spriedums. "Mūsu ģimenei ir neliela saimniecība netālajos "Zemturos". Taču vislabprātāk man patīk kādā upītē vai ezerā pamakšķerēt. Nekāroju ne pēc lielās zivs, ne bagātā loma. Vienkārši saista apkārtējā daba un pats makšķerēšanas process. Žēl, ka vaļas brīžu tik maz, un šovasar tikai vienu reizi iznācis papriecāties ar makšķeri."

Iedomājos, ka pēc skolas pieņemšanas brīvo stundu Ritvaram iznāks vairāk arī makšķerēšanas priekam. Taču radās jauns "bet"? Atcerējos, ka visus iepriekšējos gadus Grobiņas sabiedrība viņam uzticējusi atbildīgos vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja pienākumus. Šoruden Latvijā mainīsim Saeimas sastāvu, tāpēc, populārās dziesmas vārdiem runājot, neko nevar skaidri zināt par Ritvara Šneidera jaunu papildslodzi.