Kurzemes Vārds

00:30 Pirmdiena, 19. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma!

Pusaudži un pagalmi. Vai nesavienojami jēdzieni?

Daina Meistere, Andrejs Rjabcevs, Pauls Kaufmanis

Gan redakcijas, gan arī kārtībsargājošās struktūras Liepājā diezgan regulāri saņem dažādus iedzīvotāju ziņojumus par jauniešu un pusaudžu radītajām nekārtībām daudzdzīvokļu namu pagalmos. Citus neapmierina, ka pusaudži vakaros pārāk skaļi uzvedas, spēlējot savas spēles, citiem atkal nepatīk, ka nereti šādās sporta nodarbībās tiek izbradāti zālieni vai puķu dobes, vēl citam liekas, ka futbola bumba apdraud logu stiklu drošību. Policija savu iespēju robežās cenšas palīdzēt iedzīvotājiem uzturēt drošu vidi namu pagalmos, taču policijā arī atzīst, ka bieži vien kaimiņu izsaukumi par pusaudžu nepiedienīgu uzvedību ir nepamatoti.

Iedzīvotāji palīdzību meklē policijā

"Lūdzu aizliedziet pēcpusdienā jauniešiem pulcēties Reiņu meža ielas 3.nama, M.Ķempes ielas 16.nama un 18.nama pagalmā. Šī sēta ir iekārtota bērnu rotaļām, bet jaunieši spēlē futbolu, lauž smilšu kastes apmales, lauž šūpoles, un bumba, spēcīgu kāju sista, lido līdz ceturtā stāva logiem, radot bīstamu iespēju izsist lodžiju un dzīvokļu logu stiklus.

Lielākoties šajos namos dzīvo pensionāri un invalīdi, kurus ļoti, ļoti satrauc mūsu pagalmā notiekošais jau gandrīz mēnesi."

Aptuveni šāda vēstule nesen tika nosūtīta uz Pašvaldības policiju, un arī redakcija saņēma šī vēstījuma kopiju. To parakstījuši vairāk nekā 20 tuvējo namu iedzīvotāji, kurus neapmierina jauniešu darbošanās daudzdzīvokļu namu pagalmā. Turklāt vēstulei klāt uz atsevišķas lapas pievienots arī detalizēti izstrādāts namu pagalma plāns. Pašvaldības policija sola, ka uz šo iedzīvotāju iesniegumu tiks sniegta rakstiska atbilde likumā noteiktajā kārtībā.

Bērni - sabiedrības spogulis

Pašvaldības policijā nereti tiek saņemtas sūdzības no daudzstāvu namu iemītniekiem, ka bērni un pusaudži vakaros trokšņo pagalmos, spēlē dažādas sporta spēles un nereti šādas savas izklaides veic turpat piemājas zālienā vai netālu no puķu dobēm, par ko iedzīvotāji ir visbiežāk sašutuši. Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Uldis Novickis sarunā ar "Kurzemes Vārdu" atzina: "Tiem, kam parasti rodas pretenzijas pret šiem jaunajiem cilvēkiem, iebildumi ir visu gadu, ne tikai vasarā. Tādā ziņā nav gandrīz nekādas starpības, jo vasarā pusaudži spēlē kādas sporta spēles ar bumbu, bet ziemā pikojas vai spēlē hokeju."

Parasti iedzīvotāji telefoniski sūdzoties par jauniešu bariņiem, kas vēlākā vakara stundā trokšņo pagalmos vai pat lieto alkoholu un piegružo apkārtni ar, piemēram, saulespuķu sēklu čaumalām. Taču, pēc policijas pieredzes spriežot, ne vienmēr šādi iedzīvotāju izsaukumi ir bijuši patiesi un pamatoti. Cilvēki zvanot un sūdzoties, ka pagalmā jaunieši uzvedas nepiedienīgi, traucē apkārtējo mieru, bet, aizbraucot uz notikuma vietu, policisti konstatē, ka daži gadus desmit veci bērneļi vienkārši spēlē bumbu un neko pretlikumīgu nedara. "Šādām jauniešu nodarbēm ir arī savas negatīvās puses, jo tiešām šīs izklaides lielākoties notiek dzīvokļu logu tuvumā, bumbas spēles tiek spēlētas daudzdzīvokļu namu pagalmos, kur ir jūtama akustika, piebildīšu, ne vienmēr bērni arī lieto skaistākos vārdus. Protams, futbolā, izdarot piespēli vai iesitot vārdus, viņi nekliedz "Lūdzu!" un "Paldies!" - izskan arī daži nesaudzīgāki vārdiņi, taču vajadzētu atcerēties vienu būtisku lietu - viņi tieši to visu ir dzirdējuši no pieaugušajiem," ir pārliecināts Uldis Novickis. Viņš skaidro, ka bērniem un pusaudžiem ļoti būtisks ir tas piemērs, ko viņi ikdienā redz sev apkārt - ja pieaugušais, smēķēdams uz sava balkona, izmetīs zālienā kādu izsmēķi, tad arī bērns, balstoties uz iepriekš noskatītu piemēru, uz šī paša zāliena nometīs kādu konfekšu papīrīti.

U.Novickis arī atzīmē, ka nereti paši pieaugušie un pat iesniegumu rakstītāji brien pāri zālieniem, jo tā taču tuvāk līdz pieturai. Policijas praksē esot bijuši arī tādi gadījumi. "Bērni taču paši neko neizdomā - viņi to jau kaut kur iepriekš ir redzējuši. Un nav svarīgi, kurš tieši pirms tam gāja pāri tikko iesētajai zālītei - kaimiņiene, vecākais brālis vai vēl kāds paziņa," ir pārliecināts kārtībsargājošās institūcijas pārstāvis.

"Mans viedoklis ir tāds, ka labāk, lai viņi pagalmā spēlē bumbu, nekā iet pagrabos smēķēt vai, nedod Dievs, vēl ņemtu lauzni un ieskatītos, dusmīgās kaimiņienes ziemas krājumos," savu uzskatu klāsta policijas pārstāvis.

Iemesli, kāpēc jaunieši un bērni šādām savām izklaidēm labprātāk izvēlas namu pagalmus, nevis stadionus un sporta laukums, ir dažādi. Citiem tas ir tālu no mājām, transports maksā naudu, bet bez biļetes neērti braukt. Citam atkal nav laika doties prom no mājām, jo tūlīt jau vajadzēs atkal pamest draugu kompāniju un atgriezties mājās, bet vēl citam namu pagalmi ir vienkārši izdevīgāki, jo jebkurā laikā var uzskriet savā dzīvoklī pdzerties vai nokārtot vēl citas lietas.

Nereti dzirdēts arī par to, ka vecākiem cilvēkiem nākas izvairīties no satikšanās ar jauniešiem, jo tie piedraudējuši vai varbūt tikai ar skatienu norādījuši uz fizisku izrēķināšanos, un iedzīvotājiem tāpēc tiek radītas bailes. Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks skaidro, ka šādos gadījumos nereti vaina par šādu jaunatnes attieksmi jāuzņemas ne tikai vecākiem, kas nav iemācījuši savām atvasēm elementāro pieklājību, bet arī citiem līdzcilvēkiem, kas varbūt kaut kad ir nodarījuši pāri pusaudzim. "Mums pa laikam nākas saskarties ar tādām situācijām, ka kaimiņi, kuriem nepatīk kāda jauniešu darbošanās, izveido tādu kā linča tiesu, paši sodot bērnus un pusaudžus par grēkiem. Viņi iesit bērnam kādu pļauku vai varbūt sarauj aiz auss vai matiem, tāpēc bērnam jau no mazotnes veidojas nepatika pret to cilvēku, kas viņam nodarījis pāri. Tas, protams, iespējams tikai ar bērniem un pusaudžiem, taču būtībā tas ir pārkāpums no pieaugušā puses. Bet pēc tam tikai sūdzas policijā, ka pusaudži rada draudus," skaidro priekšnieka vietnieks.

Jautāts par to, kā parasti notiek iedzīvotāju sūdzību izskatīšana, kas attiecas uz pusaudžu nekārtīgu uzvedību, U.Novickis skaidro, ka vispirms tiek pārbaudīti steidzamie izsaukumi, kad iedzīvotāji zvanījuši policijas dežūrdaļai un pauduši savu neapmierinātību. Parasti uz šādiem izsaukumiem nekavējoties dodas operatīvā patruļa, kas pārliecinās par paustās informācijas patiesumu, un vajadzības gadījumā tad var piesaistīt attiecīgos papildspēkus, piemēram, Nepilngadīgo lietu nodaļas inspektorus. Citreiz pietiek vienkārši ar policijas darbinieka aizrādījumu, lai mainītos bērnu attieksme. Savukārt, ja iesniegums līdz policijai ir nonācis rakstītā formā kā oficiāla vēstule, tā tiek nodota attiecīgā rajona iecirknim, kurš iesniegumā minēto vietu vēlāk iekļauj maršruta apsekošanā un veic administratīvā pārkāpuma lietvedību, kā arī profilaktisko darbu.

Vēl viena problēma, kas satrauc sabiedrību, ir alkohola straujā izplatība jaunatnes vidū. "Pēc manām domām, nebija nekādas jēgas aizliegt stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecību nakts stundās, ja jauniešiem ir brīvi pieejams jebkāda stipruma alus, kas ir pietiekami efektīvs apreibināšanās līdzeklis," savu nostāju izsaka policijas priekšnieka vietnieks.

Pašiem iedzīvotājiem jākļūst par saimniekiem

Domājot par daudzdzīvokļu namu pagalmu atjaunošanu tieši jauniešu un pusaudžu izklaides vajadzībām, rodas arī problēma ar kārtības nodrošināšanu jauno rotaļu veidojumu nosargāšanā. Jau iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka namu pagalmos metāla konstrukciju šūpoles ātri vien tiek sabojātas un pat nodotas kādā metālu uzpirkšanas punktā. Tāpat arī zināmā sabiedrības daļā ir saglabājušās bažas, ka paši bērni ātri vien sabojās pagalma rotaļu laukuma inventāru. U.Novickis ir pārliecināts, ka zināmā mērā tas ir sabiedrības pašas radīts mīts, un viņš ir pārliecināts, ka bērni centīsies saglabāt un nosargāt savu spēļu inventāru, ja tas viņiem būs atbilstošs un pieņemams. Par to liecina jau vairāki pilsētā realizētie projekti, kad paši iedzīvotāji - bērni un viņu vecāki - saviem spēkiem un ar daļēju namu pārvalžu atbalstu spējuši sakopt savu namu pagalmus un radīt labus apstākļus jaunākās paaudzes saturīgai laika pavadīšanai. Mazliet grūtāk ir prognozēt pieaugušo cilvēku rīcību, kam tiešām kāds bērnu koka namiņš pagalmā, soliņš vai metāla konstrukcija šķitīs gana vilinošs ieguvums malkai vai nodošanai metālu iepirkšanas punktā. "Bet tāpēc jau policija patrulē pa pilsētu, un, braucot garām, mūsu policisti skatās arī, kas notiek namu sētās. Ja tur kaut kas tiek lauzts un postīts, tad arī aizturam pārkāpējus un sodām. Visur, kur notiek kāds likumpārkāpums, policija, protams, vienmēr nevar būt, taču savu spēju robežās mēs darīsim, ko spēsim. Tomēr arī pašiem iedzīvotājiem vajadzētu būt sava pagalma saimniekiem un nepaļauties, ka tikai policija visu redzēs. Ja paši vairāk apdomāsim savu rīcību un nedarīsim to, ko negribam, lai dara citi, tad arī mūsu bērnu uzvedība un attieksme krasi mainīsies uz labo pusi," mudina U.Novickis.

Kā labs piemērs

Labs piemērs bērnu rotaļu un sporta spēļu laukumu ierīkošanā ir Zaļajā birzī. Tur, negaidot, kad kāds no malas tā vien rausies palīgā kaut vai finansiāli, ar vietējo iedzīvotāju iniciatīvu darbu un līdzekļiem izveidots bērnu laukums, kas visiem ir pa prātam - gan bērniem, gan viņu vecākiem, gan arī tiem, kam ar laukumu nav nekādas saistības.

Dainis Grīnvalds kopā ar savu brāli Ivaru vienkārši ķērās vērsim pie ragiem un kopā ar bērniem sāka gādāt dažādus materiālus un saviem spēkiem darīt visu, lai zēniem un meitenēm būtu vieta, kur pavadīt savu brīvo laiku. Dainis strādā uzņēmumā "Liepājas metalurgs". Tā kā darbs esot maiņās, viņš atrod laiku, lai piepildītu savas ieceres. "Labāk lai bērni spēlē bumbu un izklaidējas, nekā stāv pie māju stūriem un pīpē," saka idejas autors Dainis.

No sākuma esot bijis pamatīgi jānopūlas, lai atbrīvotu iekāroto vietu no būvgružiem un dažādiem atkritumiem. Tā kopīgiem spēkiem esot tikuši arī līdz plāna realizācijai. Tika apstaigāti visi kaimiņi, kam pašiem ir bērni, un vākta nauda kopējai lietai. Katrs esot ziedojis tik, cik var atļauties - cits latu, cits 50 santīmu, cits piecus latus.

Dainis atzina, ka īpaši lielu problēmu šo sešu, septiņu gadu laikā, kamēr laukums uztaisīts, neesot bijis. Vienīgi esot bijuši gadījumi, kad nozagts basketbola grozs vai kāda stanga, bet tas viss esot ātri vien atjaunots. "Mums jau tas laukums ir meža ielokā, to tik viegli nemaz nevar ieraudzīt," saka Dainis.

Kā tradīcija jau esot dažādi turnīri šajā laukumā starp vietējo māju bērniem un arī pieaugušajiem. Tad vakaros no mājas līdz laukumam atvelk kabeli, lai būtu arī mūzika un gaisma. Bieži vien bērni uz ielas nākot klāt un prasot, kad tad būs nākamais turnīrs. Esot bijušas pat sacensības kopā ar Bērna nama bērniem. Toreiz par savākto naudu bijušas arī simboliskas balvas. Kādās citās sacensībās Dainis atvedis līdzi savus kolēģus no "Liepājas metalurga", lai uzspēlētu pret vietējiem bērniem.

Dainis pastāstīja, ka viņš gājis pēc palīdzības pie pašvaldības, bet tas viņam ātri vien apnicis, jo tur sūta no viena kabineta uz citu, un beigu beigās tāpat nekas nesanāk. "Man nepatīk šādas lietas, tāpēc es vairs nemaz nemēģinu. Labāk pats visu kaut kā nokārtoju." Galvenais iemesls šādam entuziasmam ir tas, ka viņa paša bērniem ir kur palikt un viņam vienkārši patīk būt kopā ar bērniem. Šī iemesla dēļ viņu reizēm dēvējot par visu šo bērnu tēvu.

Kamēr Dainis stāsta par saviem darbiem un iecerēm, viņa sejā redzams, ka šis darbs tiešām tiek darīts, pilnīgi balstoties uz cilvēka entuziasma un vēlmes, lai citiem esot labi. Viņa paša bērni nu jau ir paaugušies, tāpēc šo laukumu īpaši neizmanto. Bieži vien viņam sakot, lai taču liekas mierā, jo viņam taču tas vairāk neesot vajadzīgs, bet Dainim tas patīk, un viņš ir pārliecināts par savu darbu un plāniem.

Šobrīd gan daudz kas esot paspējis nolietoties, tāpēc jādomā par atjaunošanas darbiem. "Plāni šajā vietā man ir lieli, vienīgi vajag kaut kādu finansiālu pabalstu. Varbūt kāds privāts uzņēmējs vēlētos palīdzēt," spriež laukuma iekārtotājs.

Pagalmus - tikai pieaugušajiem?

Arī Izglītības pārvaldes darbiniekiem ir nācies sastapties ar iedzīvotāju sūdzībām un ar neiecietības izpausmēm pret to, ka namu pagalmos uzturas un spēlējas bērni un pusaudži. Gluži vēstules neraksta, bet atskan telefona zvani ar pretenzijām pret to, ka pagalmos atskan pusaudžu klaigāšana, ka viņi spārda bumbu pret māju sienām tā, ka būkšķ vien, ka vakaros vēlu traucē mājas mieru, ka vēsākā laikā nepilngadīgie baros pulcējas daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās, tā traucējot ieiet dzīvokļos.

Tāpat nereti ir saņemtas pretenzijas no to māju iedzīvotājiem, kuri dzīvo mācību iestāžu tuvumā. Un atkal tie ir iebildumi pret zēnu un meiteņu pulcēšanos to namu sētās, kurās viņi nedzīvo, bet kuras ir pa ceļam uz skolu. Skolēni tās izmanto, lai uzsmēķētu, reizēm - lai kārtotu savstarpējās attiecības. Tāpat cilvēkus uztrauc pusaudžu izaicinošā uzvedība, kad viņiem aizrāda.

"Bet mēs saskaramies ne tikai ar pamatotām sūdzībām. Ir tādi vecāka gadagājuma cilvēki, kuri katrā zēnā vai meitenītē, kas iznākusi pie mājās rotaļāties, saskata negatīvo. Lielākoties tie ir tādi, kuriem pašiem sen vairs nav nepilngadīgi bērni vai vispār nav atvašu," teica Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Aelita Antonova un minēja piemēru. "Arī laikā, kad labiekārtojām bērnu laukumus Siļķu, Siena un arī Meža ielā, sastapām ne tikai prieku par paveikto, bet arī necieņu un neiecietību. Pie mums pienāca apkārtējo māju sievietes un pat draudēja, ka visu izlikto un ierīkoto pa nakti novāks."

Pašu gatavots - tāpēc saudzējams

Par to, ka kāds varētu viņu padarīto izpostīt, sevišķi nelaimīgi bija tie, kuri šos laukumus sakārtoja - paši pusaudži. Rotaļu elementu izgatavošana un uzstādīšana noritēja projekta "Liepājas skolēni - Liepājas bērniem" ietvaros, to veica nometnes dalībnieki, kurā bija pulcināti maznodrošināto ģimeņu bērni un 31.arodvidusskolas korekcijas klases audzēkņi. Viņi 31.arodvidusskolas telpās gatavoja aprīkojumu bērnu laukumiem. Kopā ar arodpedagogiem Agri Eglīti un Viktoru Šulcu zēni un arī dažas meitenes taisīja interesantas figūriņas, ar kurām aprīkot laukumus. Pašiem dalībniekiem bija liels prieks, ka varēja krāsot un lakot rotaļu vilcieniņus, zirdziņus, zilonīšus.

Nometnes dalībnieki pusaudži par darbīgi pavadītajām dienām izteica gandarījumu. Viņi priecājās, ka varējuši paveikt ko derīgu un, protams, arī acīm redzamu un taustāmu, kas tagad nolikts bērnu laukumā. Lūk, zēnu domas - "Strādāt ir daudz labāk, nekā pa vasaru klaiņot apkārt, neko nedarot", "Man prieks, ka apguvu darba iemaņas", "Vajadzētu vairāk tādu nometņu, lai iemācās strādāt un tad negribēsies salauzt citu darbu".

Kad rotaļu laukumi bija aprīkoti ar figūriņām, ar smilšu kastēm, ar zviedru sienām un groziem, kuros mest basketbola bumbas, apmierināti bija ne tikai bērni, bet arī gados vecāki cilvēki, kuri nāca klāt un interesējās, kas to visu te tik skaisti izgatavojis. Tātad - ne jau visiem ir noliedzoša attieksme un ne jau visi ir neapmierināti, ka tapis kaut kas jauns un jauks.

Audzināšana un attieksme sākas ģimenē

Ezerkrastā, M.Ķempes ielā 15, nu jau trīs gadus darbojas klubiņš "Labie draugi". Tā pamatdoma - dot patvērumu tiem zēniem un meitenēm, kuri pēc skolas neapmeklē dažādus pulciņus un treniņus. Lai viņiem būtu kur darboties, lai nebūtu jāklaiņo bezmērķīgi pa apkārtni, izdomājot, ko varētu salauzt vai apgāzt. Klubiņa nepieciešamība brieda jau sen, taču, kad to izveidoja un ierādīja telpas Rojas ielā 3, nācās sastapties ar nepamierinātību Jo apkārtnes bērni un pusaudži pulcējās vienā no bijušajiem dzīvokļiem, bet viņu skaļā darbošanās traucēja kaimiņu dzīvokļu iemītnieku mieru, kuri izteica sūdzības. Pilsētas dome atrada iespēju ierādīt citas telpas.

"Tagad vairs nav nācies dzirdēt pārmetumus par to, ka klubiņa apmeklētāji kādam traucētu, iespējams, ka šinī mājā dzīvo saprotošāki cilvēki," teica vadītāja Ligita Otto. Viņa apstiprināja, ka tāda pulcēšanās vieta ir ļoti vajadzīga. Ne velti uz klubiņu "Labie draugi" nāk dažāda vecuma zēni un meitenes, to vidū arī pusaudži līdz pat astoņpadsmit gadu vecumam. Ziemā viņu kopskaits sasniedz pat pussimtu.

"Uzskatu, ka audzināšanai ir jānotiek tieši ģimenēs. Bet nācies novērot, ka ne visās pievērš uzmanību saviem bērniem, viņu uzvedībai, attieksmei pret citiem cilvēkiem un viņu tiesībām," turpināja Ligita Otto. Bet viņa ir pārliecinājusies, ka arī spurainajiem pusaudžiem var visu sarunāt. Klubiņa uzdevums ir parādīt, ka dzīvē ir daudz interesantu lietu arī bez apreibināšanās ar alkoholu, bez kāpņu telpu postīšanas un pagalmā augošo koku un krūmu plēšanas. Mums tas arī izdodas ar dažādu nodarbību palīdzību. Protams, ka mums vēl daudz kā trūkst tieši aprīkojuma ziņā, cik nu ilgi spēlēsim novusu, bet mums ir izveidojusies laba sadarbība ar līdzīga tipa klubiņu "Pa pusei" no kluba "Lauma". Ar viņiem rīkojam sacensības, vēl esam gājuši pārgājienos, spēlējam futbolu, mēs esam ielaisti boulinga zālē un spēlējuši biljardu.

Tādas reizēs iedarbīgi ir aizrādījumi alkohola lietotājiem, sak, ja esi dzēris, vari līdzi netikt vai arī noteiktu laiku vari nenākt uz klubiņu. Un tas palīdz.

"Pusaudžu vecums ir sarežģīts, viņiem nepatīk, ka aizrāda un rāj," secinājusi Ligita Otto, "ar viņiem ir jārunā un jāpārliecina citādi, tāpēc mēs jaunajā mācību gadā esam iecerējuši sadarbībā ar Jaunatnes centru rīkot tikšanās ar psihologiem un citiem speciālistiem, kuri runās ar pusaudžiem un jauniešiem par viņus interesējošiem jautājumiem.