Kurzemes Vārds

01:17 Pirmdiena, 19. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Dots devējam atdodas

Sarmīte Pelcmane

Kādreiz padomju laikā kaitīgā darbā strādājošajiem ik dienu izsniedza pienu. Turklāt, ja darbs bija veselībai īpaši bīstams, varēja iet ātrāk pensijā. Šķiet, ar to arī aprobežojās darbaļaužu tiesības, ja nu vienīgi uzņēmumos, kur bija spēcīga arodbiedrības šūniņa, tā šad tad sarūpēja strādniekiem pa ceļazīmei uz kādu sanatoriju, atpūtas namu vai arī reizi gadā noorganizēja ekskursiju. Bet pašiem labākajiem darbiniekiem bija gods redzēt savu ģīmetni rūpnīcas goda plāksnē. Dīvaini, ka valstī, kur "varu bija ņēmis proletariāts" un "visa vara piederēja tautai", patiesībā melnā darba darītāji bija tik beztiesīgi. Cīnīties par kaut kādām savām tiesībām nebija pieņemts, jo tad to varēja uzskatīt par kaitniecību varenajai padomju valstij, kur visi "dzīvo brīvi un laimīgi", lai arī veikalu plaukti tukši un sviestu vai desu varēja dabūt tikai ar pazīšanos.

Tagad atskāršam, ka tā sauktajā mežonīgajā kapitālismā, izrādās, darbaļaudīm ir daudz lielākas tiesības prasīt un saņemt atbilstošus darba apstākļus un visāda veida priekšrocības. Bet nabaga ekspluatatoriem arvien jauni un jauni likumi un normas liek rūpēties par saviem ļaudīm.

Kronis visam, šķiet, ir prasības, ko šajā jomā izvirza Eiropas savienība, kurai pamazām tuvojamies. Izrādās, ka standarti, kādi saskaņā ar ES likumdošanu jāveido katrā darbavietā, ir ļoti augsti. Darba devēji par to var sūkstīties, bet jādomā, ka darba ņēmējiem nevarētu nepatikt ES skarbās normas vismaz šajā jomā. Tikai daži piemēri. Darbavietā, kur strādā ar datoriem, vieta jāaprīko atbilstoši konkrētā cilvēka vajadzībām, viņa auguma īpatnībām jāpiemēro galds un krēsls, regulāri jārīko pauzes, lai cilvēks varētu novērsties no datora ekrāna, ik pēc laika jāpārbauda redze pie speciālista, gaisam darba telpā jābūt kondicionētam utt. Izrādās, katrā nozarē ir savi noteikumi strādājošo aizsardzībai - celtniecībā, tirdzniecībā, rūpniecībā utt.

Protams, kā vienmēr, arī šai medaļai ir divas puses. Ja strādājošajam varētu patikt tas, ka, piemēram, viņa dators jāaprīko ar ekrānu, kas aizsargā no starojuma, ka galds un krēsls jānodrošina vajadzīgajā augstumā, lai neciestu darbinieka mugurkauls, ka darba starplaikos jābūt speciālam trenerim, kas vada ķermeni atbrīvojošas un uzmundrinošas vingrošanas pauzes, utt., tad darba devējiem tas prasīs lielus papildus ieguldījumu. Speciālisti jau pasteigušies aprēķināt, ka visu darbavietu pielāgošana ES prasībām darba devējiem Latvijā varētu prasīt apmēram astoņus miljonus latu. Daudziem biznesmeņiem, kas saspringtās konkurences apstākļos uz ūdens turas pēdējiem spēkiem un līdzekļu taupīšanas nolūkā izvietojuši ražotni, piemēram, vecās noliktavās, kur ziemā nav pat apkures, nemaz nerunājot par gaisa kondicionētājiem un katram darbiniekam piemērotiem darbarīkiem, šīs jaunās prasības varētu izraisīt asu pretreakciju.

Taču, ja kārtīgāk padomā, vai tad ieguldījumi darbinieku darba apstākļu uzlabošanai tomēr neatmaksātos? Skaidrs, ka labos apstākļos darbs veicas ātrāk un kvalitatīvāk, piemērotā darba vietā strādnieks tik ātri nenogurst. Tāpēc labāk ir abām pusēm.

Nevar jau arī teikt, ka neko no šīs biznesa pamatmācības, ka labos apstākļos cilvēki strādā labāk un nes lielāku peļņu, mūspuses biznesmeņi nebūtu atskārtuši. Daudzos uzņēmumos jau sperti pirmie soļi šajā virzienā. Kaut vai ziemā gripas laikā apmaksājot savu darbinieku potes pret šo vīrusu, vai citi, pat atvēlot ne mazus līdzekļus potēm pret ērču encefalītu. Un, ja kādā uzņēmumā ierīkotas speciālas dušas un ģērbtuves darbiniekiem, tas jau ir pavisam skaisti. Bet cilvēkiem jau nevajag pat tik daudz, ja darba vietā iegādāts kaut vai ledusskapis, lai pusdienlaikā iepirkties izskrējušās strādājošās ģimenes mātes varētu iegādāties malto gaļu un līdz vakaram, kad beidzas darbalaiks, novietot drošībā.

Par Ziemassvētku paciņām, prēmijām un cita veida apsveikumiem darbiniekiem svētkos ir īpaša runa. Jo ne jau tikai fiziskie apstākļi iespaido strādātājus, svarīgs ir arī psiholoģiskais klimats uzņēmumā. Ja strādājošais jūt, ka te par viņiem rūpējas, tad vēlas atdarīt ar to pašu. Labā garastāvoklī darbi noteikti rit raitāk uz priekšu un nerodas tik daudz pārpratumu un nepatikšanu.

Jādomā, ka ES jaunās prasības attiecībā uz uzlabotajiem darba apstākļiem nevajadzētu uztvert naidīgi, sak, ko atkal tie uzpūtīgie rietumnieki no mums grib. Šķiet, ka šoreiz, lai arī to nevar teikt par visiem gadījumiem, viņiem tomēr ir taisnība, kurā der ieklausīties.