Kurzemes Vārds

01:07 Pirmdiena, 19. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Palīdzība ir. Vai protam to saņemt?

IRMA KĻAVA, Sociālās palīdzības centra Sociālo pakalpojumu daļas vadītāja

Šogad Sociālās palīdzības centrs atkal rīko akciju "Skolas soma". Katram skolēnam no ģimenēm, kuras audzina trīs un vairāk bērnu, no bezdarbnieku ģimenēm, no ģimenēm, kam piešķirts trūcīgās ģimenes statuss, no Černobiļas AES seku likvidatoru ģimenēm un vēl dažām citām, kam ir aizbildnībā esoši bērni, bērni invalīdi, tiek piedāvāts saņemt pircēja karti, kurā par 3,15 latiem var iegādāties skolas piederumus veikalā "Rūtiņa". Ja šādās ģimenēs vairāk bērnu, atspaids ir jūtams. Šogad uzaicinājumi saņemt šo karti izsūtīti 1158 ģimenēm. Un, ja tā summa, kas piešķirta bērnam, šķiet maza, tad kopējā summa – 8920 latu, kas ņemta no pašvaldības sociālā budžeta, nemaz tik maza nav. Bet tik un tā vajadzētu nākamgad šo kartiņas summu palielināt. Vismaz līdz 4 latiem. Bet solīt nevaram, jo nezinām, vai pašvaldība varēs šim nolūkam piešķirt vairāk naudas.

Līdz pagājušajai piektdienai pēc pircēja kartēm bija atnākuši ap 66 procentiem vecāku. Ne sevišķi aktīvi nāk tie vecāki, kas reģistrējušies Valsts nodarbinātības dienestā, un tie, kuriem piešķirts trūcīgās ģimenes statuss. Iespējams, tas tāpēc, ka mums nav informācijas, cik no ģimenēm, kas stājušās Nodarbinātības dienesta uzskaitē, audzina skolas vecuma bērnus. Tur tādus datus no bezdarbniekiem neprasa. Tās neesot šīs iestādes funkcijas. Tāpēc ir grūti zināt, cik vispār vecāku no bezdarbnieku ģimenēm atnāks. Manuprāt, nebūtu slikti, ja Valsts nodarbinātības dienestā būtu arī informācija par darba meklētāju ģimenes stāvokli. Varbūt, ka šiem cilvēkiem vajadzētu nodrošināt ne tikai pircēja karti bērniem, bet, piedāvājot darbu, ņemt vērā, ka vecākiem no ģimenēm, kurās aug bērni, tas būtu piedāvājams vispirms. Tagad tas ir atstāts cilvēka paša ziņā, cik viņš ir aktīvs un kā meklē darbu. Varbūt, ka valstij par šiem cilvēkiem vajadzētu vairāk interesēties. Galu galā arī šajās ģimenēs aug mūsu valsts nākotnes veidotāji.

Priecājos, ka šogad vairāk nekā citugad pēc "Skolas somas" pircēja kartēm nāk cilvēki, kuri vairs nedzīvo Sociālās apdrošināšanas aģentūrā fiksētajās adresēs, lai arī esam pa pastu sūtītos uzaicinājumus saņēmuši atpakaļ. Izbrīnu rada tikai tas, kā šie vecāki saņem bērnu pabalstus un citus valsts sociālos pabalstus, ja adreses nav precīzas. Tāpēc domāju un iepriekšējā gada pieredze rāda, ka daļa pircēju karšu paliks pāri. Pērn tās atdevām Speciālajai internātskolai, Internātskolai, 8.vidusskolas filiālei. Žēl, ka pat šī nelielā dāvana skolēnam, kam tā domāta, var paiet garām. Jo šodien sagatavot bērnu skolai, sagādāt viņam visu nepieciešamo daudzās mazturīgo ģimenēs ir varonība. Šie cilvēki atsakās no daudz kā pat ikdienai nepieciešamā. Daļa vecāku kavējas ar pircēja karti iet uz veikalu. Es nedomāju, ka liela daļa no viņiem to nedara, būdami nevērīgi pret bērniem. Daļa cer, ka kaut kādā brīnišķā veidā viņiem radīsies vairāk naudiņas, lai piepirktu klāt skolēnam pārējās vajadzīgās lietas.

Gribu vienīgi piebilst, ka akcijas "Skolas soma" pircēja kartes vērtība netiek pieskaitīta pie pārējiem sociālajiem pabalstiem, un nevajadzētu baidīties, ka tas ietekmēs trūcīgās ģimenes statusa noteikšanu.