Kurzemes Vārds

09:45 Sestdiena, 21. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Jāmācās sadzīvot arī ar čūskām

MĀRA ZELTIŅA, Liepājas domes Vides nodaļas vadītāja, bioloģijas doktore

Jūrmalas parkā un kāpās atpūtnieki novērojuši vienu no mūsu faunas pārstāvjiem – zalkti. Un nereti šī sastapšanās ar čūsku cilvēkā izraisa negatīvas emocijas un asociācijas. Tāpēc parka apmeklētāji ir satraukušies, ko nu darīt, kā rīkoties, un jautā, ko tas nozīmē, ka blīvi apdzīvotā rajonā uzturas meža iemītnieks.

Kā vides speciāliste es uzskatu: tas nav nekas ļauns, ka mūsu pilsētā dzīvo zalkši, man šķiet, mums ir tikai jāpriecājas, ka tā tas ir. Zalkši ir vislielākā Latvijā sastopamā čūska, tie mēdz savu dzīvesvietu izvēlēties ūdenskrātuvju tuvumā. Šie rāpuļi pārtiek no kukaiņiem, var apēst arī pa kādai nelielai vardītei vai zivtiņai. Tā ir vienīgā čūska, kas dēj olas, un tāpēc meklē vietas, kur ir droši, piemēram, zem vecu koku saknēm, akmeņu krāvumos. Tur, kur uzturas zalkši, vari būt drošs, ka nebūs odžu – vienīgo indīgo čūsku mūsu valstī.

Jūrmalas parks ir starpzona starp jūru un pilsētu, tajā aug veci koki, tajā rāpulis ir atradis sev dzīvošanai piemērotu vidi. Kā jau visi aukstasiņu dzīvnieki, zalktis mīl sildīties saulītē, tāpēc var gadīties, ka tas uzlīdis uz kāda akmens vai pat mājas lieveņa.

Zalktis ir nekaitīgs cilvēkam, tam nav indes zobu, bet ir savi aizsardzības veidi. Čūska var iekost, turklāt, spēji saķerta, tā izdala smirdīgu šķidrumu. Lai gan rāpulis parasti cenšas izvairīties no sastapšanās un paslēpjas, jūtot cilvēku tuvojamies.

Zalkša klātbūtne liecina par vides daudzpusību, par to, ka tas atradis dzīvošanai drošu vietu. Nav viegli atbildēt uz jautājumu, ko darīt, lai zalkšu te nebūtu. Varētu būt vairāki paņēmieni. Jo vairāk urbanizēta, civilizēta vide, jo mazāk iespēju, ka čūska te paliks. Var, piemēram, likvidēt parkā visus vecos kokus, pēc iespējas vairāk celiņu nobetonēt utt. Es gan domāju, ka dabā viss notiek pēc savām likumsakarībām un cilvēkam ir jāmācās sadzīvot, nevajadzētu iejaukties vai mēģināt kaut ko iznīcināt. Ja zalkši savairosies lielos daudzumos, daba pati parūpēsies, lai tiem rastos viņu dabīgie ienaidnieki.