Kurzemes Vārds

17:28 Otrdiena, 16. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Dabas likumsakarīga atbilde cilvēkiem

Andžils Remess

Prognozēt šonedēļ uzmanību piesaistošākās norises Latvijā un pasaulē nav sarežģīti, jo Eiropā vēl nebūs beigušies pēdējo gadsimtu lielākie un postošākie plūdi, bet mūsu valstī nākamajos pusotros mēnešos diez vai kaut kas varēs aizēnot Saeimas vēlēšanas.

Vēl jau NATO un Eiropas savienības pretinieki turpinās biedēt ar šīm struktūrām, taču pēc daudzmaz nopietnu argumentu izmantošanas un ķeršanās pie sīkumiem šī biedēšana sāk kļūt nepārliecinoša un spēlēt pret biedētāju pašu iecerēm. Vēl jo vairāk tagad, kad no gaisa grābti izrādījušies it kā iedarbīgākie argumenti, kāpēc Latvijai nevajag iekļauties Ziemeļatlantijas aliansē, proti, ka mūsu valsts teritorijā izvietošot kodolieročus un Latvijas karavīriem vajadzēšot piedalīties NATO militārajās operācijās citur pasaulē. Alianses ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons paskaidroja, ka nekas tamlīdzīgs nav paredzēts. Jau pirms sešiem gadiem pieņemts lēmums jaunajās dalībvalstīs neizvietot kodolieročus, bet to, kādās operācijās un kā piedalīties, katra dalībvalsts un tātad nākotnē arī Latvija izlemj pati.

Tā kā pagaidām eiroskeptiķi un natoskeptiķi neko jaunu izdomāt nespēj, bet atbalstītājiem nav nepieciešamības pārliecināt par to, ko Eiropas savienības un NATO vadītāji acīmredzot jau izlēmuši, tad uzmanības piesaistīšanas priekšplānā arvien vairāk izvirzīsies Saeimas vēlēšanas. Iespējams, arī tās kādam jau apnikušas un apniks vēl vairāk, taču neko citu, nozīmīgāku politika nevar piedāvāt.

Jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo labāk būs redzams, kurš saziņas līdzeklis kādai partijai kalpo, ne tik daudz atbalstot savus saimniekus, kā rokot bedri to politiskajiem sāncenšiem, un jau tagad daža laba urķēšanās savas sīkumainības dēļ kļuvusi apnicīga.

Lielāka jezga varētu sacelties par dažos ietekmīgos Krievijas politiķos pamodušos interesi par mūsu valsti un ieceri to apmeklēt tieši pirms vēlēšanām, un naivi izklausās viņu taisnošanās, ka tas nav domāts kreiso politisko spēku atbalstam. Cita lieta, ka diez vai ir pareizi neizsniegt iebraukšanas vīzu Krievijas Valsts domes vicespīkeram Vladimiram Žirinovskim tāpēc, ka viņš savulaik iekļauts tā sauktajā melnajā sarakstā par draudēšanu Latvijai, bet Maskavas mēram Jurijam Lužkovam neļaut iebraukt Latvijā, pirms viņš nav atvainojies par kādreiz izteiktajiem apvainojumiem mūsu valstij. Lai tik brauc un lai tik skatās, kā te ir patiesībā, jo aizliegums tikai pievērsīs vēl lielāku uzmanību šīm vizītēm, un vismaz Žirinovskis ar savu politisko ākstīšanos sen jau zaudējis tāda politiķa lomu, kas varētu cerēt mēģināt ietekmēt vēlēšanu iznākumu Latvijā. Bet Lužkova kādreiz izteiktie apvainojumi Latvijai bija tik absurdi, ka saprātīgi domājoši cilvēki tos nevarēja ņemt par pilnu, un tie vairāk kaitēja Lužkovam pašam nekā mūsu valstij.

Tikpat nenopietna ir arī krievu valodā iznākošo preses izdevumu lasītāju biedēšana ar Saeimas vēlēšanu kandidātu, grāmatu izdevēju Aivaru Gardu, un kā īlēns no maisa šai biedēšanai cauri spraucas mērķis, sak, ja nebalsosiet par kreisajām partijām, pie varas nāks Garda, kas solījis visus krievus izraidīt no Latvijas.

Tikpat labi varētu biedēt ar to, ka Latvijā pie varas tiks, piemēram, Barklaja de Tolli piemineklis, jo esmu pārliecināts, ka par to mūsu valstī dzirdējuši vairāk cilvēku nekā par Gardas esamību. Un, ja kāds arī dzirdējis, tad pietiek ieklausīties viņa murgainajās idejās, lai vairs nevēlētos dzirdēt. Tāpēc var jau Gardu izmantot par putnubiedēkli, baidot ar fašisma atdzimšanu Latvijā, tikai tas izklausās pārāk lēti un rada ne visai nopietnu iespaidu par tiem politiskajiem spēkiem, kuri neko citu nav varējuši izdomāt.

Nopietnāka ir sadarbības iespēju meklēšana starp partijām, kuras sevi jau redz jaunajā Saeimā, un pagaidām interesantākais ir tas, ka "Jaunā laika" līderis Einārs Repše jau šķiet atradis kopēju valodu ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kas atbalsta Zaļo un Zemnieku savienību, un tagad saprotams, kāpēc zemnieku sarakstā balotēties piekritis bijušais valdības vadītājs Vilis Krištopans: tā atkal ir iespēja tikt pie varas, kura Krištopanu, viņa paša vārdiem sakot, vairs neinteresējot.

Acīmredzot Repše nolaidies no mākoņiem uz zemes un sapratis ne tikai to, ka viņa partijai nav reāli cerēt uzvarēt vēlēšanās tik pārliecinoši, lai tā viena pati veidotu valdību; viņš sapratis arī, ka "Jaunā laika" vēlēšanu sarakstā ir pārāk maz personību, kas varētu piesaistīt vēlētāju uzmanību, un tāpēc, drošs paliek drošs, jāmeklē partneri.

Tādas un līdzīgas saikņu meklēšanas starp partijām būs arvien biežāk, un vērot šos procesus ir vērtīgāk, nekā tērēt laiku un pievērst uzmanību kompromatiem par to, kas savai sievai un cik dārgu automašīnu uzdāvinājis un kas ar kādas firmas jahtu devies braucienā pa jūru.

Šonedēļ vairāk vai mazāk aktuāla būs karošanas tēma.

Protams, pārspīlēts ir uzskats, ka starp Gruziju un Krieviju briest karš, un nekas vairāk kā emocijas nav Tbilisi draudēšana iznīcināt Gruzijas teritorijā iebrukušos Krievijas un Abhāzijas karavīrus, tāpat abhāzu brīdinājums notriekt jebkuru Gruzijas helikopteri, kas parādīsies virs strīdīgās teritorijas. Šādas domstarpības nokārto nevis ar ieročiem, bet augstām amatpersonām vienojoties.

Pavīdējusi iespēja sarunu ceļā atrisināt Čečenijas konfliktu, ko Maskava vēl nesen nepieļāva, paziņojot, ka ar čečenu kaujiniekiem nekādas sarunas nav iespējamas un atrisinājums var būt tikai to iznīcināšana. Varbūt arī Šveicē sākušās sarunas starp Krievijas un Čečenijas pārstāvjiem ir tas, kas ļāvis Maskavai paziņot, ka septembrī Krievija būs pabeigusi militārās operācijas Čečenijā. Citādi Maskava diez vai atkal pasludinātu kara beigas, jo tas jau darīts ne reizi vien, taču kaujas tāpēc nav rimušas.

Pavisam grūti prognozēt notikumu attīstību Tuvajos Austrumos, kur situāciju jebkuru brīdi var uzspridzināt jauns terora akts. Skaidrs tikai tas, ka tiek meklēts pēctecis palestīniešu līderim Jasiram Arafatam, kuru amerikāņi jau norakstījuši un, lai mazinātu Arafata popularitāti palestīniešu vidū, tiek uzsvērta viņa korumpētība un noziedzīgā rīcība, piesavinoties citām vajadzībām paredzētos naudas līdzekļus.

Joprojām nav skaidrs, vai Vašingtonas arvien skaļākās runas par iebrukumu Irākā ir tikai spiediens Sadama Huseina režīmam pārtraukt masu iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, vai arī amerikāņi patiešām gatavojas karot. Uz šo reģionu tiek sūtīta bruņutehnika, amerikāņi iesaistās sarunās ar Huseinam opozīcijā esošo Irākas grupējumu pārstāvjiem, atklātībā parādās ziņas par jaunu ieroci, kas cilvēkiem nekaitēs, bet iznīcinās irākiešu elektroniskos sakaru līdzekļus, tādējādi paralizējot pretdarbību.

Taču atturīgas pret militārām operācijām ir ne tikai Krievija un Ķīna, bet arī viens otrs ietekmīgs ASV sabiedrotais Eiropā, piemēram, Vācija, un tāpēc karš var izjaukt līdzsvaru lielvalstu attiecībās. Un tomēr šķiet, ka noteicošais, karot vai nekarot, būs kas cits – gan intereses pasaules naftas tirgū, gan Irākas parādi, kas tikai Krievijai sasnieguši 8 miljardus dolāru.

Bet vislielākā uzmanība šonedēļ būs pievērsta postošajiem plūdiem, kas Čehijai, Vācijai, Slovākijai, Austrijai jau nodarījuši vairākus miljardus dolāru lielus zaudējumus un prasījuši cilvēku dzīvības, un tagad šī stihija draud arī Ungārijai un Horvātijai.

Zinātnieki dažādi skaidro šo dabas sadumpošanos, kad milzīgas lietusgāzes un plūdi mijas ar mokošu karstumu. Vieni vaino vasaras sezonai neparasti stipros ciklonus, otri – ik pēc četrarpus gadiem atkārtojošos dabas parādību, kad ūdens pēkšņi sasilst Klusā okeāna austrumu un centrālajā daļā, trešie – globālo sasilšanu, bet vairums sliecas uzskatīt, ka klimata izmaiņas rada tā sauktais Āzijas smogs. Tas ir trīs kilometrus biezs gaisa piesārņojuma mākonis virs vairākiem reģioniem Āzijā, kas aiztur Saules enerģiju un sasilda atmosfēras zemāko slāni.

Ja mistiķi runā par grēku plūdiem, kas piemeklējuši cilvēci par sodu, tad zinātnieki mēģina prognozēt, vai šī dabas katastrofa neattīstīsies tālāk, aktivizējot snaudošos vulkānus un izraisot zemestrīces. Savukārt tas varētu apdraudēt atomelektrostacijas, tāpat kā daudz netrūka, lai plūdi Vācijā izraisītu Eiropā lielāko ķīmisko katastrofu. Tātad viss notiek pa apli, cilvēkiem ar savu pārāk nesaudzīgo izturēšanos pret dabu saniķojot to un saņemot dabas likumsakarīgu atbildes triecienu ar to pašu tehnoloģiju starpniecību, ar ko cilvēki visvairāk dabai kaitējuši.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pirmā oficiālā vizīte Islandē.

Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā pulcē ap 150 tūkstošus cilvēku.

Mežus posta ugunsgrēki.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Rīgas mēra padomnieks Guntars Kukuls pievērš uzmanību ar vairākiem dārgiem pirkumiem.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Milzu plūdi Eiropas vidienē.

ASV savelk militāros spēkus pret Irāku.

Izraēlā sākas tiesas prāva pret augsta ranga palestīniešu līderi.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Romas pāvests Jānis Pāvils II ieradies vizītē dzimtajā Polijā.