Kurzemes Vārds

06:37 Otrdiena, 20. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dzīvesvieta kopmītne

Anda Rozentāle

Tuvojas septembris – laiks, kad vairums skolu absolventu līdz ar satraukumu par iejušanos jaunajā izglītības turpināšanas vietā apsver jautājumu par dzīvesvietu. Kur dzīvot: dienesta viesnīcā vai īrēt dzīvokli? Lai izvērtētu kopmītņu plusus un mīnusus, uz sarunu aicināju Liepājas rajona jauniešus, kas izvēlējušies dzīvi kopmītnēs.

Dienesta viesnīca – otrās mājas?

Divdesmit gadu vecā Kristīne (vārds mainīts), kas četrus gadus dzīvojusi Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Mācību zinātniski tehniskā kompleksa dienesta viesnīcā, uzskata, ka kopmītnes ir vajadzīgas, lai jaunais un klusais lauku skoliņas absolvents iedzīvotos un kļūtu patstāvīgāks. "Tā kā kopmītnē jau dzīvoja mana māsa, šāda izvēle bija pašsaprotama. Man patika, ka apkārt ir daudz cilvēku, varēja kopīgi pildīt un norakstīt mājas darbus, aizņemties pārtiku, naudu vai traukus viesībām – ko vien vajag!" stāsta Kristīne. Nav paticis noteiktais atgriešanās laiks, gribējies aiziet uz pilsētas centru izklaidēties, bet bijis grūti sarunāt ar dežuranti, lai ielaiž pa nakti atpakaļ.

Kad Robertam (arī no RTU MZTK) bija jāizšķiras par dzīvesvietu, mitekļa īrēšana nebija aktuāla, naudas arī nav bijis tik daudz: "Gāju dzīvot uz kopmītni kopā ar pāris pamatskolas draugiem. Savā kompānijā esot, iepazināmies arī ar citiem jauniešiem. Ciemojāmies pie meitenēm (par lielāko plusu dienesta viesnīcā Roberts min tieši daudzās meitenes), ēst taisījām pārmaiņus. Vislabāk bija, kad vakariņas mums uztaisīja meitenes. Ja vajadzēja mājasdarbu, par šokolādi atradu, kas izdara. Citi kursabiedri mūs apskauda, jo bijām prom no vecāku uzraudzības. Esam ar ugunsdzēsēju šļūtenēm līduši ārā pa logiem, piedzīvoti kautiņi, ar lielajām ceļojumu somām gājām uz veikalu pēc alkohola, jo to dienesta viesnīcā ienest ir aizliegts." Pēc Roberta domām, kopmītnē bez kārtīga rakstura var arī izlaisties, sākt slinkot: "Ne jau katrs ir spējīgs pēc nakts svinēšanas aiziet uz skolu?"

Tā kā Jūlijai Liepājā nav radinieku, tad, sākot mācības 48.arodvidusskolā, iznācis dzīvot dienesta viesnīcā. Jūlija stāsta: "Bija grūti pierast pie stingrajiem noteikumiem un istabiņu pārbaudēm, bet pēc pirmā nodzīvotā gada esmu pieradusi. Jūtos drošāk daudzo jauniešu vidū, dzīve ir interesantāka un jautrāka." Skolā pilsētas kopmītņu audzēkņi parasti dalās atsevišķās kompānijās, bet Jūlijai tas problēmas nav radījis: "Lai labāk saprastos ar audzinātāju, apmeklējām izstādes un pasākumus. Vēl negribu to visu mainīt pret dzīvi dzīvoklī!"

Evija kopmītnē dzīvos jau ceturto gadu. Atnākot uz maz pazīstamu pilsētu, vienai dzīvot bijis bail, naudas arī nav bijis tik daudz. "Man bija jāpierod pie daudzajiem cilvēkiem, nevarēju nolīst savā kaktiņā. Tā kā esmu mierīgs cilvēks un skaļus pasākumus neapmeklēju, tad uzreiz pateicu, ka manā istabiņā ballītes nenotiks, alkoholu nelietos, nesmēķēs un ies laikā gulēt. Mani vārdi tika respektēti. Nenoliedzu, ka dzīvošana dienesta viesnīcā norūda personību, bet, ja varētu atļauties, īrētu dzīvokli," apgalvo Evija.

Tehnikuma audzēknis Mārtiņš dienesta viesnīcā dzīvos jau otro gadu. Jautājumu par dzīvesvietu izlēma viņa mamma. Stāsta Mārtiņš: "Sākumā baidījos, jo biju dzirdējis dažādus kopmītnes noniecinošus nostāstus, bet tagad man iepaticies!" Jau pirmajā vakarā iznācis uzlikt pa pudelei alkohola, iepazinies ar pirmajiem paziņām. "Vajadzēja pierast pie vēlās gulētiešanas, istabiņu pārbaudēm un apkārtējiem cilvēkiem. Man bija viegli iedzīvoties – izmantoju iespējas spēlēt sporta spēles, piedalījos tusiņos, iepazinos ar meitenēm. Kopmītnēs neviens nespiež darīt kaut ko pret paša gribu, vienmēr var atteikties. Pagaidām par pārcelšanos uz dzīvokli nedomāju, te ir interesanti un vakaros nav garlaicīgi."

To, ka sākums ir grūts, atzīst katrs jaunietis. Tas, cik ātri iedzīvojas un kāda būs dzīve dienesta viesnīcā, ir atkarīgs no katra paša. Viens atrod draugus dažās dienās, citam vajadzīgas nedēļas. Nereti jaunais iemītnieks tiek kritizēts jau pirms iepazīšanās, izdomātas iespējamās iesaukas. Vēlāk tiek novērtēts, vai kaimiņš ir sevi cienoša personība, vai plastilīns apkārtējo rokās.

Iejaukšanās personiskajā dzīvē

Dzīvojot dienesta viesnīcā, visiem jauniešiem visgrūtāk bijis pierast pie istabiņu pārbaudēm. Lielākoties tās bijušas nepatīkamas un nevēlamas. "Demonstratīvi ienāca dažas skolotājas, ar pildspalvu atvēra naktsskapīša durtiņas un izteica savu neapmierinātību par visdažādākajiem niekiem. Jutos aizvainota, ka durtiņas pēc aiziešanas tā arī netika aizvērtas," stāsta Kristīne. Evija stāsta, ka kāda meitene pārbaudes laikā bijusi tik pārsteigta par skolotājas attieksmi, ka pateikusi: "Jūs neesat savās mājās!", jo atļauja apskatīt mantas gan tikusi izteikta, bet atbilde nav gaidīta. Pēc šī gadījuma skolotājas bijušas satriektas par īrnieces uzdrīkstēšanos kaut ko iebilst.

Roberts pret istabiņu pārbaudēm izturējies nenopietni: "Ja nepaspējām iztīrīt , aizslēdzām durvis vai aizgājām uz kino. Istabiņu galvenokārt tīrījām reizēs, kad ciemos gaidāmas meitenes." Jaunieši atzīst, ka visbiežāk kārtība tiek ieviesta pēc slepenas ziņas saņemšanas, ka kopmītnēs atrodas skolotājas un apstaigā istabiņas. Tad arī sākas masveida istabu slaucīšana un atkritumu tvertņu piepildīšana.

Ir arī noliedzēji

Septiņpadsmit gadu vecā Sabīne dienesta viesnīcā nekad nav dzīvojusi, pēc atnākšanas uz Liepāju sāka īrēt dzīvokli. Sabīne saka: "Kad pirms diviem gadiem pabeidzu pamatskolu, kopmītnē dzīvot negribēju. Man nepatīk turienes dzīve, noteiktais atgriešanās laiks, siltā ūdens trūkums, istabiņu pārbaudes un mūžīgais troksnis. Manuprāt, dienesta viesnīcā nav savas patstāvīgās dzīves: ja nav sāls, aiziet aizņemties, nav personisku mantu. Dzīvojot dzīvoklī, ir jārēķinās ar to, kas tev ir. Pats vainīgs, ja aizmirsi nopirkt. Šķiet, ka dzīvot kopmītnē ir interesanti, bet man nepatīk, ka jaunieši nošķiras dažādās kompānijās – viena ir noteicošā, citas savukārt tai pakļaujas. Zinu, ka citi tur iet dzīvot, lai izklaidētos un atrastu draugus. Citiem tā ir spiesta lieta naudas trūkuma dēļ. Iespējams, manī ir stereotips, ka kopmītnēs dzīvo tie, kas neko labāku nevar atļauties. Vai atšķiras attieksme pret kojās dzīvojošajiem? Jā, ir grūtāk uzticēties. Tad vēl tā dzīvošana vienā istabā ar pilnīgu svešinieku. Es esmu pārliecināta, ka dienesta viesnīcā nespētu dzīvot."

Trumpis – zemā īres maksa

Zemākā īres maksa Liepājā ir 31.arodvidusskolas dienesta viesnīcā. Istabiņas ir divvietīgas un atšķiras pēc iekārtojuma. Ir istabiņas, kas lēti tiek izīrētas citiem interesentiem par 1,50 līdz 2 latiem par diennakti. Bet skolas audzēkņiem ir iespēja dzīvot istabiņā par 90 santīmiem mēnesī. Dienesta viesnīca ir neliela. Virtuve atrodas pirmajā stāvā, bet tualete un duša – katra stāva gaiteņa galā, istabiņās nekāda ēdiena gatavošana nenotiek. Kopmītnēs valda stingra disciplīna, par gaidāmajiem viesiem un citos jautājumos iepriekš jāsaņem atļauja.

RTU Liepājas MZTK piedāvā divvietīgas un trīsvietīgas istabiņas. Katrai lielajai un mazajai istabiņai ir kopēja tualete un duša. Ēst gatavošana notiek istabiņā. Katrs tajā var turēt savu televizoru, ledusskapi vai citu elektroierīci. Pieejams taksofons.

Liepājas Pedagoģijas akadēmijai ir trīs kopmītnes. Katra no tām ir savstarpēji nesaistīta, ar saviem noteikumiem un īres maksu. Viena no tām ir dienesta viesnīca Ganību ielā, tur istabiņās dzīvo pa diviem, maksa mēnesī – 6 lati. Atšķiras īres maksa dienas un neklātienes nodaļas studentiem. Papildus noteikta maksa par katru elektroierīci (piemēram, par datoru tā ir 75 santīmi mēnesī).

Tiem Jūrniecības koledžas audzēkņiem, kurus nebaida mājošana nomaļā vietā, iespējams dzīvot trīsvietīgās istabiņās. Dienesta viesnīcā katrā stāvā ir virtuve un nesen izremontēta vannas istaba ar dušām. Istabiņas drīkst apmeklēt tikai ģimenes locekļi, pārējie viesi tiek uzņemti pirmā stāva hallē.

48.arodvidusskolas audzēkņiem maksa par dienesta viesnīcu ir 2 lati mēnesī, bet Medicīnas skolas un Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolas audzēkņiem, kuriem iespējams izmantot šīs skolas kopmītnes, maksa ir ap 5 latiem mēnesī. Uz katrām četrām istabiņām ir viena atpūtas telpa, virtuve un tualete ar dušu. Lai kopmītnēs nodrošinātu papildu kārtību, iemītnieki papildus dežurē. Viesi, izņemot ģimenes locekļus, tiek pieņemti vestibilā.

Iespējas pavadīt brīvo laiku

Jūrniecības koledžā katra stāva gaiteņa vidū iekārtots atpūtas stūrītis, tajā ir televizors, tādēļ atļauts uzturēties līdz pusnaktij. Kopmītnēs nekādi izklaides pasākumi nenotiek, izklaidēties zēni dodas uz pilsētas centru.

RTU Liepājas MZTK dienesta viesnīcas īrniekiem ir pieejama skolas sporta zāle, iespējams spēlēt galda tenisu vai novusu, tiek rīkotas diskotēkas.

48.arodvidusskolas kopmītnēs pieejamas sociālā pedagoga konsultācijas, frizētavas pakalpojumi, sporta un aktu zāle, arī klase lekcijām. Reizi nedēļā rāda videofilmas. Dienesta viesnīcā ir aktīva sabiedriskā dzīve – kopīgi ar Pēteri Aglonieti tiek rīkoti kristīgi ētiskie sarīkojumi, apmeklēts teātris un izstādes, arī organizēti kopīgi pasākumi ar 31.arodvidusskolas puišiem.

Akadēmijas Ganību ielas kopmītnes īrniekiem ir pieejama atpūtas telpa ar klavierēm, aerobikas zāli, iespējams audzēt muskuļus, cilājot svaru bumbas. Reizi nedēļā notiek dažādi pasākumi īpaši kristiešiem iekārtotā telpā. Iespējams iesaistīties studentu padomē, kas rūpējas par kārtību kopmītnēs un organizē kopmītņu izklaides pasākumus. Par tradīciju kļuvušas jauniņo iesvētības.