Kurzemes Vārds

07:23 Ceturtdiena, 19. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ne katram gribētājam ir ko piedāvāt

Kirils Bobrovs

Vadoties pēc Pilsētas domes Dzīvokļu komisijas darbā gūtās pieredzes, varu sacīt, ka katru nedēļu no apcietinājuma vietām Liepājā atgriežas vidēji divi cilvēki. Diezgan daudz. Tas ir spriežot pēc iesniegumiem par dzīvojamās platības ierādīšanu, ko, starp citu, garantē likums. Ja cilvēks pēc soda izciešanas atgriežas ģimenē, tad dzīvokļa problēmas nav, kaut gan arī tas papildina statistiku. Par to, ka bijušie ieslodzītie bezmērķīgi klaiņo pa pilsētu, var spriest arī pēc viņu vizītēm mūsu redakcijā. Sak, darba nav, dzīvokļa arī. Bet nauda – no kurienes lai tā rastos? Tādēļ viņi arī žēlīgi lūdz palīdzību. Vismaz, piemēram, uzrakstīt avīzē par viņu sūro likteni un parāt vietējo varu. Kā lai tādam cilvēkam pasaka, ka vispirms nevajadzēja iet uz to iestādi? Nedrīkst. Viņam taču ir tādas pašas cilvēktiesības, kā visiem citiem. Tādam cilvēkam var ieteikt arī kaut ko jēdzīgu, bet viņš pat nav brokastojis, taču saņemt konkrētu atbalstu var tikai Sociālās palīdzības centrā, kaut gan tur šādus viesus neviens negaida ar atplestām rokām.

Bieži vien šādiem cilvēkiem vajadzīgs nevis dzīvoklis, bet tikai pieraksts, kaut gan principā likums no tā jau ir atteicies. Bet bez pieraksta nav ko cerēt uz palīdzību. Kas gan var pazīt katru lūdzēju, varbūt viņš dzīvo Grobiņā, lai tad arī tur vēršas pēc palīdzības. Izskatās, ka pēc pilnīgas atteikšanās no pieraksta dzīve kļūs sarežģītāka. Lai pierādītu to, kas tagad viegli izdarāms ar zīmogu pasē, būs jāstaigā pēc visādām izziņām. Bet nesen bija, lūk, kāds gadījums: sēdē izskatīja viena no cietuma iznākušā cilvēka iesniegumu, bet divi komisijas locekļi atcerējās, ka šis uzvārds pirms vairākiem gadiem figurējis sakarā ar sava dzīvokļa aprīkojuma izvazāšanu pirms izlikšanas no mitekļa. Tas taču ir viņu dēls! Taču nedot dzīvokli nedrīkst. Turklāt, ierādot jaunu, iztukšotu dzīvokli, pat jāpalīdz to izremontēt. Komisijas locekļi nobalso, bet sirds dziļumos gandarījumu nejūt.

Komisijas lēmumos un tās locekļu savstarpējos strīdos par to, kā būtu taisnīgāk jārīkojas, atspoguļojas gan mūsu šodiena, gan agrākie kļūdainie pagriezieni, gan informācijas trūkums perspektīvai. Deviņdesmito gadu vidū pašvaldībai nebija pa spēkam saglabāt atbrīvotos dzīvokļus Karostā. Tāpēc deviņdesmito gadu beigās un arī tagad "Karosta" nesaņem pilnu maksu par visiem dzīvokļiem, bet, ierādot tukšos dzīvokļus jauniem iemītniekiem, atkal jātērē nauda demontēto apkures radiatoru un cauruļu ierīkošanai. Tādēļ dažiem jautājumiem jāpievērš īpaši saasināta uzmanība. Piemēram, ierādot citu dzīvokli no saviem iepriekšējiem mitekļiem tiesas ceļā izliktajiem īrniekiem, uzreiz galvenā uzmanība jāveltī tam, vai viņiem bijuši parādi un vai vispār strādā pretendents uz citu dzīvokli. Pirmkārt, tādos gadījumos vecie parādi paliek gaisā karājoties, otrkārt, krāsies jauni parādi, lai arī ne tik lielas summas, treškārt, parasti jātaisa remonts, bet vairumā gadījumu līdzekļu šādiem bēdubrāļiem nav.

Namu pārvaldnieki šādās reizēs principā nepretojas, uzskatot to par veltīgu. Tad nu iznāk tā, ka mēs, maksātāji, sedzam kaimiņu – nemaksātāju grēkus. Iet gadi, un nekas šajā sakarībā pagaidām nav darīts. No otras puses, šādiem bezatbildīgiem cilvēkiem dzīvokļus visbiežāk ierāda uz sešiem mēnešiem. Pēc šī termiņa, ja jaunie īrnieki paveikuši savā jaunajā mītnē remontu, īres līgumu pagarina. Papīru plūsma nebeidzas, komisija atkal maļ jau samaltos graudus. Arī pelavas. Ja no dzīvokļa izliktais īrnieks saņem jaunu mitekli sava rajona robežās – tās pašas namu pārvaldes teritorijā, var saglabāt uz attiecīga rēķina arī viņa veco parādu. Bet tas automātiski nozīmē, ka tajā pašā dienā var vērsties tiesā ar jaunu prasību. Kaut kāds absurds, apburtais loks! Pēdējā laikā starp izskatāmajiem dokumentiem arvien biežāk gadās iesniegumi no rajona pagastiem – Bārtas, Vērgales, Rucavas. Un tos parasti arī apmierina. Pamatojums – iesnieguma rakstītājs strādā pilsētā. Ja tā ir muita, policija, osta vai kāda cita nopietna firma, tad jautājumu it kā pat nav. Bet, ja cilvēks tirgojas "Rāmavā", tad, atvainojiet, mums pašiem tādu tirgoņu ir pietiekami, lai arī nekā pretlikumīga šajā lietā nav. Ja jālemj kārtējā pamestā dzīvokļa liktenis Karostā, tad labāk, lai tur kāds dzīvo un vismaz pieskata dzīvokli. Kaut gan likumā noteikts diezgan šaurs maznodrošināto personu loks, kas var rēķināties ar šādu pašvaldības palīdzību. Tādēļ par jaunu dzīvojamo namu celtniecību pagaidām runāt pāragri.

Šobrīd situācija nelīdzinās tai, kāda valdīja pirms 5–7 gadiem, nemaz nerunājot par padomju laiku. Kā piemēru minēšu dzīvokļu maiņu. Divu cilvēku ģimene atstāj savu četristabu dzīvokli, uz kuru pārceļas viens jauns cilvēks. Kā gan agrāk būtu skatījušies uz to? Noteikti sacītu, ka te kaut kas nav tīrs, izmantots blats vai tas ir buržuāzisks dzīves veids. Bet tagad sakām: lai tik dzīvo, ka tik maksā, bet nākotnē, iespējams, apprecēsies un viņam būs liela ģimene. Nelabiekārtotu dzīvokļu kļūst aizvien mazāk. Ne katram gribētājam ir ko piedāvāt. Kopumā pieprasījums tomēr nepalielinās, jo nepalielinās iedzīvotāju skaits. Bet cenas ceļas mākslīgi. Pārdot privatizētu dzīvokli grasās daudzi un pēc iespējas dārgāk, bet tas vēl nenozīmē, ka viņiem tas izdosies. Mūsu tirgotāji vairāk orientējas pēc Rīgas cenām. Bet tur daudzējādā ziņā situācija ir citāda. Ar nekustamo īpašumu var arī pelnīt. Lai jau tā būtu. Drīz sāksies arī jauna dzīvokļu apsaimniekošanas biedrību dibināšanas kampaņa. Būtu jau labi, ja šādai apsaimniekošanai atrastos arī līdzekļi! Kamēr paši neatvērsim savus makus, līdzekļu nebūs. No kredītiem mums pagaidām vēl mazliet bail.

Diemžēl mēs nevaram izanalizēt visu. Pilsētas domes pienākums ir piešķirt dzīvokļus tikai maznodrošinātiem. Tas nozīmē, ka parādus it kā plāno no augšas. Likums paredz, ka piešķirtajam miteklim jābūt derīgam dzīvošanai. Bet, lai dzīvokli sakārtotu, ir jātērē nauda. Tādēļ uz tukšajiem dzīvokļiem Karostā vai Tosmarē pagaidām pārceļas tie, kam ir nauda remontam. Tāda ir šā brīža izeja.