Kurzemes Vārds

18:40 Otrdiena, 31. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Pludmale un civilizācija

Vienalga, cik krāšņus un pievilcīgus svētkus un festivālus rīko Rožu laukumā, Jūras ielā, Karostā, Graudu ielā vai Jūrmalas parkā, liepājnieku pati apmeklētākā vieta visas vasaras garumā ir un paliek pludmale, un tās spēcīgākais magnēts ir tas, ko dāvājusi daba, – samtainās smiltis, romantiskās kāpas un atspirdzinošā jūra. Uzsveru – ko dāvājusi daba. Tāpēc arī pludmalē var rīkot ko tik vēlas – dziedāšanu un dejošanu, atrakcijas un sportošanu, plenērus un uguņošanu, tomēr tā dzīvo savu dzīvi, neatkarīgu no šiem sarīkojumiem, kuri ierasto ritmu traucēt netraucē, taču arī diez vai jūtami iespaido pludmales attīstību.

Jo ļaudis savas veselības nostiprināšanas nolūkos skrējuši gar jūras krastu un skries, vienalga, plīvo vai neplīvo Zilais karogs. Cilvēki peldējušies un peldēsies ne jau tikai tur, kur par to drošību rūpējas glābšanas dienests, un sauļosies ne jau tikai vietās, kur smiltis katru rītu nogludina speciāla iekārta. Futbols vai volejbols tikpat azartiski spēlēts arī tad, kad nav bijuši futbola vārti un volejbola tīkls, un spēlēs arī tad, kad to nebūs. Un ne jau šūpoles vai slīdkalniņi ir galvenais, kā dēļ uz pludmali lauztin laužas bērni.

Jā, un arī suņus turpina vest izskraidīties smiltīs un izplunčāties jūrā, kaut arī noteikumi aizliedz to darīt. Un turpina vizināties automašīnās pa pludmali, kaut arī tas liegts, un lauzt pārģērbšanās kabīnes, dauzīt izdzertās pudeles un izmētāt uzkožamo iepakojumus turpat, kur nākamajā dienā paši nāk baudīt atpūtu. Tāpat arī tualetes var sarindot citu pie citas visā pludmales garumā, un ļaudis šā vai tā tajās paredzēto procedūru veiks citur, vienalga, kāpās vai iebrienot jūrā līdz jostas vietai.

Ar to tikai gribu vēlreiz atgādināt, ka pludmale dzīvo savu dzīvi, pieņemot tās civilizēšanu, bet nepakļaujoties tai, toties uzskatāmāk nekā citas vietas parādot, cik civilizēti esam mēs, tās apmeklētāji.

Andžils Remess