Kurzemes Vārds

11:25 Otrdiena, 22. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

SKATIENS

Elastīgums modernā biznesā

Anda Pūce

Uz ātru roku uzskricelēts papīrītis ar uzrakstu "Inventarizācija" pie slēgtām veikala durvīm, aiz skatlogiem rosīgas pārdevējas un pircēja neziņa par to, kad atkal varēs tikt pie iepirkšanās - pēc stundas vai pāris dienām. Šādas situācijas un izjūtas ir vēstījumi no pagātnes, un jauniešiem jau grūti ko tādu iedomāties, jo ne viņi stāvējuši rindā pēc desām, ne par taloniem pirkuši zeķes.

Tagad šķiet pilnīgi pašsaprotami, ka veikalā nav pārtraukumu, ja tiek pieņemta prece vai nepieciešams veikt inventarizāciju. Plauktu slaucīšanai un preču skaitīšanai var izmantot laiku, kad veikals ir slēgts vai kā citādi tikt ar šo problēmu galā. Elastīgums tagad ir viens no svarīgākajiem moderna biznesa nosacījumiem gan attieksmē pret pircējiem, gan sadarbības partneriem un arī darbiniekiem. Jāteic, ka vairums uzņēmēju ir to sapratuši un pieņēmuši šādus biznesa spēles noteikumus. Redzēju veikalu, kur pat uzraksts, ka sakarā ar izmaiņām likumdošanā turpmāk naktīs vairs nevarēs iegādāties alkoholu, sākās ar vārdiem: "Atvainojiet, cienījamie pircēji!"

Tajā pašā laikā, pirms aptuveni nedēļas, sestdienā nolēmu aiziet uz pastu, lai nopirktu jaunākās avīzes un pāris aploksnes. Diemžēl laukos man nav iespēju šīs preces iegādāties citviet, kā tikai "Latvijas pasta" nodaļā. Jāatzīst, ka vairākkārt savu nodomu nosodīju, tomēr principa pēc nolēmu pārbaudīt, cik daudz laika man būs nepieciešams šādam pirkumam, un pēc iziešanas no pasta ar pirkumiem, secināju, ka esmu tur bijusi krietni ilgāk par pusstundu. Un jāsaka, ka arī pārējie cilvēki tur visticamāk nepavadīja mazāk laika, turklāt rindā aiz manis stāvēja vairāk nekā 10 cilvēku.

Vispirms es domāju par to, cik man izmaksāja šīs pāris aploksnes un laikraksti, jo, ko gan visu es nevarēju padarīt tajā laikā, kamēr stāvēju rindā, bet vēlāk apjautu, ka sliktākais ir tas, ka man nav iespējas kā pircējai sodīt šo uzņēmumu, kas mani neapmierina. To izdarīt būtu ļoti vienkārši, neejot un neko nepērkot, tomēr, kā jau zināt, man nebija citas alternatīvas. Tādas nav arī tiem cilvēkiem, kas dodas saņemt pensijas un pabalstus, nav tiem, kas grib abonēt laikrakstus un samaksāt rēķinu.

Cilvēki zināja teikt: jau visu nedēļu pastā bijušas problēmas ar klientu apkalpošanu, un tas esot saistīts ar darbinieku maiņu, tomēr tas jau sāk izskatīties pēc inventarizācijas no padomju laikiem. Visādus tur nodošanas - pieņemšanas aktus un citus papīrus taču var rakstīt arī tad, kad nodaļa ir slēgta un cilvēki nav jāapkalpo. Paradoksālākais, ka darbiniece aiz letes nestrādāja gausi, tikai viņa vēl atbildēja uz telefona zvaniem, rāja vecas tantiņas, kas nebija aizpildījušas maksājumu kvītis, meklēja izmaksu lapiņas un izrīkoja pastnieces, bet šāds pienākumu apjoms vienam cilvēkam ir pārāk liels. Acīm redzami, ka šeit vienkārši nepieciešams otrs kases aparāts un otra darbiniece, kas apkalpotu cilvēkus. Iespējams, ka pasta vadītāji iebildīs, ka tad, kad pensijas un pabalsti izmaksāti, otrs darbinieks vairs nav nepieciešams, tomēr es neticu, ka šo jautājumu nevar atrisināt, pieejot elastīgi. Turklāt varu pilnīgi noteikti apliecināt, ka cilvēki daudz biežāk iegrieztos pasta nodaļā, ja redzētu, ka tur viss notiek bez čammāšanās. Un diez vai labi apmeklētas pasta nodaļas būtu nerentablas un slēdzamas. Laukos vairs tikpat kā nav palicis banku norēķinu grupu, tātad pastam jau šajā ziņā pieder monopols.

Bet tikmēr es priecājos, ka man uz pastu nav jādodas katru dienu.