Kurzemes Vārds

17:01 Otrdiena, 16. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Medības nav tikai būkšķināšana

Viktors Šķērsts,

Latvijas Mednieku asociācijas valdes loceklis

Sakarā ar pīļu medību sezonas sākšanos atkal dzirdamas runas par nevajadzīgo būkšķināšanu un ūdens putnu traucēšanu. Viens otrs aizrunājas pat līdz tam, ka medniekus izsludina par asinskāriem radījumiem, kas cenšoties iznīcināt visu dzīvo un skaisto. Pats neesmu šogad pie šaudīšanās ezeros vainojams, jo citu darbu dēļ pīļu medību atklāšanā nepiedalījos. Tomēr savus uzskatus par medniekiem un viņu lomu paust šeit vēlētos.

Ne jau gaļa vai bezrūpīga izpriecāšanās šiem cilvēkiem ir galvenais. Tieši otrādi, viņiem rūp mūsu fauna un flora, tās saglabāšana un attīstība. Teikšu pat vairāk, mednieku klubi un apvienības faktiski ir vienīgie, kas ar šīm lietām katram no tiem atvēlētajās platībās šobrīd nodarbojas. Uz viņiem gulstas arī atbildība par to, lai meža dzīvnieki nenodara postu mežsaimniecībai un lauksaimniecībai.

Piemēri par to nav tālu jāmeklē. Tiklīdz par daudz savairojas mežacūkas, tūdaļ izrakņāti tiek kartupeļu un labības lauki. Pirms vairākiem gadiem lielus postījumus druvām nodarīja brieži un stirnas, bet, nodarot īpašniekiem lielu skādi, ganāmpulkus retināt bija uzsākuši vilki. Kaut gan Eiropas savienības valstīs šie zvēri kļuvuši par retumu un izsludināti par aizsargājamiem, pie mums apstākļi ir pavisam citādāki. Arī šogad Vecpilī bija parādījies vilks, kas apstaigāja zemnieku saimniecības, nokožot tur aitas un pat teļus. To, ka plēsoņu mūspusē ir par daudz, liecina fakts, ka medniekiem tos izdevies nošaut pat vasarā, kad dzīvnieku pēdas nav pamanāmas. Tāds gadījums nesen bija Nīcas pagastā.

Manuprāt, ja nebūtu mednieku, daudz lielāku izplatību mūsu valstī būtu ieguvusi arī trakumsērga. Pateicoties ciešai sadarbībai ar veterināro dienestu un regulārām vakcinēšanas akcijām, ļaunā slimība, kas spēj iznīcināt pat cilvēku, pēdējā laikā sāk pierimt.

Piekrītu, ka, darbojoties saskaņā ar sirdsapziņu, neiztiekam arī bez pārpratumiem. Meža dzīvnieku regulēšanas process ir ļoti sarežģīts. Staltradžus, piemēram, šobrīd mūsu mežos varētu vēlēties sastapt biežāk. To mednieki ņēmuši vērā. No šo dzīvnieku medībām viņi atteikušies Vērgalē un Cīravas pusē, bet Nīcā un Bārtā saudzētas tiek staltbriežu govis.