Kurzemes Vārds

07:47 Ceturtdiena, 19. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Alus stiprāks par sulu

Valmieriešu revolucionārā spēkošanās ar zaļā pūķa apkarošanu guvusi jaunas aprises, paužot, ka nepieciešama stiprā alus tirdzniecības ierobežošana, un citu pilsētu pašvaldību pārstāvji viens pakaļ otram steidz bilst, vai vidzemnieku priekšlikums ir vērā ņemams vai ne. Ja atceramies, tad tieši valmierieši arī pirmie aizsāka netirgot alkoholu naktīs, un šobrīd šāds likums valda visā valstī, lai arī spēkā esošā kārtība, manuprāt, ir visai dumja, tāpēc valmieriešu vēlme, ja reiz patiešām kāds vēlas un cer kaut ko apkarot, šķiet visnotaļ loģiska.

Jo šobrīd tā arī nav saprotams, ko gan vēlas ierobežot spēkā esošais aizliegums. Tā arī neviens – ne mediķis, ne narkologs taču nav spējis izskaidrot, ar ko gan, piemēram, par alu švakākais sidrs ir kaitīgāks vai bīstamāks. Visticamāk, ka šādas starpības nav, savukārt zinātāji droši vien pat varētu izvērst diskusijas, vai, piemēram, vīns patiešām ir kaitīgāks par Trako āzi un citām stiprā alus šausmām. Taču sidrs un vīns naktīs ir tabu, bet stiprā alus uzvaras gājiens turpinās. Kādas sekas ir stiprā alus triumfam vislabāk var redzēt dažādos sabiedriskos sarīkojumos, kur jauniešu vidū šovasar šis padzēriens noteikti nav pēdējā vietā.

Cits jautājums, vai ko nebūt atrisinās arī šis iespējamais jaunais aizliegums, ja reiz saglabājas Rietumeiropai iespaidīgie 5,5 procenti kā pārējā alus pieļaujamā norma. Katrs, kurš pagaršojis kausu alus, zinās teikt, ka tas ir stiprāks par sulu, un varbūt tāpēc būtu daudz prātīgāk atzīt, ka problēmas īstenā sakne meklējama apstāklī, ka Latvijā pastāv vēlēšanās savienot nesavienojamo – alus darītāju lobēšanu visaugstākajā līmenī un rūpes par dzeršanas ierobežošanu. Stāsti par tradīcijām un to, cik vieglais alkohols ir vērtīgāks par stipro, manuprāt, ir tikpat absurdi kā atzinums, ka lietot regulāri vieglās narkotikas ir pareizāk, nekā pa laikam pamēģināt stiprās.

Tāpēc šobrīd ikviens jauns aizliegums visbiežāk ir formalitāte, kas sniedz indulgences vienīgi likumpieņēmēju sirdsapziņai, kā arī kalpo par iemeslu ciniķu jautrībai un sadzīves folkloras bagātināšanai. Bet zaļais pūķis par šo jezgu turpina ironiski vīpsnāt.