Kurzemes Vārds

17:06 Sestdiena, 14. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Būt vai nebūt ārkārtas situācijai?

Ints Grasis

Ilgstoši karstais, sausais laiks šobrīd Latvijā un mūspusē radījis ugunsbīstamu situāciju. Šā gada augusts ir kļuvis par vissausāko augustu Latvijā kopš 1881.gada, kad sāka meteoroloģiskos novērojumus Latvijas teritorijā. Ugunsnedrošība mežos sasniegusi piekto - augstāko pakāpi. Labi, ka līdz šim cilvēki šo informāciju uztvēruši pietiekami nopietni un vērienīgu nelaimju mūsu pilsētas un rajona mežos nav bijis. Tiesa, no uguns augustā cietušas vairākas lauku sētas, cilvēki palikuši bez mājām, kūtīm, saimniecības ēkām.

Šajos apstākļos kādam lasītājam droši vien prātā ienākusi doma par to, ka Valsts meža dienests un Rajona padome, iespējams, vilcinās ar ārkārtas situācijas izziņošanu. Vai tad ir jāsagaida vērienīga ugunsnelaime un ārkārtas pasākumi jāveic tikai tad, kad plosās liesmas, vai arī trauksmes izziņošana ir vairāk preventīvs pasākums nelaimes nepieļaušanai?

Ārkārtas situācijas izziņošana tiek vilkta un vilkta. Pēdējās nedēļās amatpersonu paziņojumi bijuši apmēram tādi: tagad vēl ne, bet, ja turpmākajās dienās situācija kļūs draudīgāka, izziņosim. Un ar katru dienu situācija tiešām kļūst draudīgāka, paiet arī turpmākās dienas, aizvadītas vēl nākamās, bet vēl tiek nogaidīts. Lietus pagaidām nav, meža ugunsgrēku arī nav. Kas var pateikt, kurā brīdī tiks sasniegta tā robeža, kad jāsāk aktīvi rīkoties? Šo smalko robežšķirtni notvert grūti. Bet liela ugunsnelaime ir jau robežas viņā pusē.

Pats svarīgākais faktors, kas attur no ārkārtas pasākumu ieviešanas - stingras kontroles un blokādes uz meža ceļiem (nepieciešama degviela, pārtika), mežistrādes darbu pārtraukšanas, pēc amatpersonu sacītā, ir līdzekļu trūkums. Problēma esot naudā, un tās, kā zināms, nekad nepietiek. Izziņot ārkārtas pasākumus var ātri, bet, kur ņemt līdzekļus, lai izpildītu Ministru kabineta "Noteikumu par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situācijas izsludināšanu mežā" prasības? Pēc šiem noteikumiem, lai izziņotu ārkārtas situāciju, Valsts meža dienesta struktūrvienības vadītājam, šajā gadījumā tas ir Liepājas Virsmežniecības virsmežzinis Māris Otaņķis, jāiesniedz rakstisks iesniegums attiecīgā rajona Ārkārtējo situāciju komisijas priekšsēdētājam, proti, Modrim Ekšteinam, un tad viņam jāsasauc komisijas sēde. Pagaidām šāds iesniegums nav saņemts. Kā sacīja Māris Otaņķis, kaut arī situācija ir ugunsbīstama, meža darbinieki strādā pastiprinātā režīmā un situāciju kontrolē. Ir stingri brīdināti un tiek kontrolēti uzņēmēji, kas saimnieko mežā, tiek pārbaudīta jebkura dūmu izcelšanās.

Bet, izsludinot ārkārtas situāciju, ir vēl kāda problēma, kas gan arī saistīta ar naudu. Tā ir uzņēmējdarbības ierobežošana mežā. Tā nopietni sit pa kabatu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mežizstrādi. Televīzijā jau izskanēja neapmierinātu uzņēmēju viedoklis, ka Latgalē, kur ārkārtas situācija ugunsbīstamības dēļ izsludināta visos rajonos, firmas cieš nopietnus zaudējumus, un draud saasināties biznesa attiecības ar eksporta partneriem. Izskanēja arī viedoklis, ka meža izstrādes uzņēmumi nevis apdraud mežus, bet gan ir pirmie, kas bieži pamana ugunsnelaimi.

Tātad, izsludinot ārkārtas situāciju, mēs aizsargājam mežu, bet tukšojam pašvaldības un uzņēmēju kabatas. Koks ar diviem galiem. Un, kas var pateikt, kurš no šiem galiem šobrīd jāsargā vairāk? Pagaidām šķiet, ka balansēšana uz naža asmens ir attaisnojusies, jo meži pie mums nedeg. Kādi būs tālākie notikumi, rādīs laiks. Bet es ļoti ceru, ka jau drīzumā meteoroloģiskie apstākļi kļūs labvēlīgāki un virsrakstā uzdotais jautājums vairs neprasīs risinājumu.