Kurzemes Vārds

07:07 Pirmdiena, 16. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Par lielo un mazo korupciju

Ja Ojāram Vācietim savulaik bija asprāšu folklorizēts dzejolis par lielo un par mazo dzimteni, tad šā brīža Latvijai neizdziestoši aktuāls ir stāsts par lielo un mazo korupciju.

Lielā korupcija tiek apkarota no lielajām tribīnēm – tiek salīdzināti dažādi starptautisko ekspertu reitingi, un pēdējā no tiem Latvija ir it kā labākās pozīcijās nekā citugad, tomēr visai tālu atpaliek no kaimiņiem, un atliek zīlēt, vai mēs tiešām esam sliktāki jeb godīgāk pasniedzam savas problēmas šiem ekspertiem. To, ka šādas problēmas ir, noliegt būtu grūti, jo sabiedrību regulāri satricina skandāli par to, cik ļoti amatpersonām nav svešas cilvēciskās vājības, izmantojot savu dienesta stāvokli.

Taču vai tiešām korupcijas iedīgļi un saknes kā uz nelabā pūšļotāja mājienu meklējami, ļaudīm nokļūstot kādā nebūt naudai vai citu labumu tuvumā esošā amatā? Kā jūs domājat, vai tie, kas var palielīties, ka no ceļu drošību uzraugošajām struktūrām ir tikuši vaļā pa lēto – ar piecīti, ir lielākā vai mazākā šoferīšu daļa? Un tie, kas vēlējušies pateikt paldies saviem labajiem dakterīšiem par veselības glābšanu, jo negribas taču, lai labs un gudrs cilvēks dzīvo no viņam valsts piespriestajiem ubaga grašiem – ir vairākums vai mazākums no kopējā pacientu skaita? Un daudzās skolās tik populāro klases naudas vākšana, kad skolas sīkās un neatliekamās vajadzības ir spiedīgākas par skaisto bezmaksas izglītības saukli? Un nerunāsim jau nemaz par zelta roku īpašniekiem dažādu sadzīves pakalpojumu jomā – tā taču būtu meistara pazemošana un sevis ierindošana muļķa lomā, ja prasītu no individuālā darba veicēja čeku, vai ne? Jo katrā sabiedrībā taču eksistē savi uzvedības noteikumi, un pie mums tie sadzīvē joprojām daudzviet ir tādi, kā pieņemts iepriekšējos laikos – pakalpojums pa blatu, konjaku un piecīti.

Un tad mēs nonākam pie visnotaļ loģiska slēdziena, ka daudz un pa nopietno ņemt kukuļus ir ļoti slikti, protams, un šādu rīcību sodīt paredz arī likums. Bet, vai ceļš uz lielo kukuli joprojām nesākas no šīm it kā niecīgajām ikdienas epizodēm jeb, precīzāk, no sabiedrības vairākuma saprotošās attieksmes pret tām?