Kurzemes Vārds

07:00 Pirmdiena, 22. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Ne mūsu cūka, ne mūsu druva

Pēteris Jaunzems

Ir tāda trāpīga paruna: "Ne mana cūka, ne mana druva." Tā raksturo pozīciju. Bezkaismīgu attieksmi pret nozīmīgām lietām. Muguras pagriešanu problēmām.

Manuprāt, šonedēļ kaut ko līdzīgu attiecībā pret daudz cietušajiem zemniekiem nodemonstrēja Zemkopības ministrijas amatpersonas. Pārrunājot ieilgušās tveices radīto situāciju laukos, tās nonāca pie atziņas, ka nekas ārkārtējs lauksaimniecībā vēl neesot noticis, jo nav traucēta eļļas augu, arī laistāmo dārzeņu un agrīno kartupeļu attīstība, graudu ražai sausums esot nācis pat par labu, bet, uzsmidzinot lietutiņam, novītušās cukurbietes atkopšoties. Tāpēc ir atzīts, ka finansiāls atbalsts pienākas vienīgi ganāmpulku īpašniekiem. Tiem, kā pēcāk ar televīzijas starpniecību pasludināja ministrs Atis Slakteris, jau no oktobra izmaksājamas ceturtā ceturkšņa subsīdijas. To pavēstot, viņš piebilda, ka pēc sausuma nodarīto zaudējumu pilnīgākas apzināšanas domāts vērsties arī valdībā, lai rastu zemniekiem atbalstu no līdzekļiem, kas iedalīti neparedzētiem gadījumiem.

Paši cietušie par laukos izveidojušos situāciju gan ir gluži citādās domās. "Tādu lēmumu vērtēju negatīvi. Zaudējumi lauksaimniekiem ir smagi, taču visas to sekas kļūs redzamas nākamajā pavasarī, kad nozarē atklāsies grūti atrisināmas un nepārvaramas problēmas," tā "Kurzemes Vārdam" teica piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Nadziņi 1" vadītāja Anita Pelude. Ar viņu vienisprātis ir piena pārstrādes uzņēmuma "Elpa" direktors Gundars Sisenis, kas uzskata, ka efektīva palīdzība nepieciešama tūlīt, kamēr lejupslīde lauksaimniecībā vēl nav tik izteikta, jo vēlāk apturēt to būs daudzkārt sarežģītāk.

Bet piena ražošanas saimniecības "Pauguri" īpašniece Astra Inne atzina, ka kopējais izslaukums dienā no ganāmpulka 60 govīm ir sarucis par apmēram 300 litru. Arī Visvaldis Kukuks no Grobiņas pagasta pastāstīja, ka ganībās zāle ir novītusi un tādēļ jau apmēram pāris nedēļu govis piebarojot ar sauso sienu, ko ieguvis, nopļaujot pirmo attālu. "Ja tā pietrūktu, klātos bēdīgi," viņš piebilda. Agronomi savukārt lēš, ka saules izdedzinātos zālājus daudzu desmitu hektāru platībā zemniekiem vajadzēs pārsēt. Taču tādiem neparedzētiem darbiem trūkst naudas.

Jāteic, ka spriešana ministrijā notika dažas dienas pēc tam, kad Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome nosūtīja valdībai vēstuli, kurā lūdza konceptuāli izlemt un izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības nozarē, nosacīt kritērijus, pēc kuriem būtu fiksējams zaudējumu apjoms, kā arī izlemt, ar kādiem paņēmieniem zemniekiem palīdzēt. Šis aicinājums bija pamatots ar būtiskiem argumentiem, kas pietiekami pārliecinoši atklāja patieso ainu: lauku saimniecībās gandrīz uz pusi samazinājusies dārzeņu, bet apmēram par vienu piekto daļu – kartupeļu raža. Jūtami cietusi arī dārzeņu kvalitāte. To audzētāji aprēķinājuši, ka sausuma dēļ no hektāra zaudējuši līdz pat 200 latu. Īpaši smaga situācija izveidojies piena lopkopībā, jo dzīvniekiem trūkst barības un vietumis arī dzeramā ūdens. Cenšoties tomēr saglabāt izslaukumus un ganāmpulku, zemnieki jau tagad spiesti izmantot ziemai domātos siena un skābsiena krājumus. Taču līdz ar to cilvēkus nodarbina bažas, ko iesāks vēlāk, kad aiz logiem sprēgās sals un joņos puteņi.

Sadarbības padome lika saprast, ka bez finansiāla atbalsta saglābt lietas lauksaimniecībā nav iespējams, un pauda cerību, ka amatvīri rīkosies. Galu galā runa taču ir par veselu nozari. Runa ir par daudzu tūkstošu saimniecību likteni, par iedzīvotājiem, kuru rocība un iespējas jau tāpat ir stipri vien ierobežotas. Beigu beigās pamudinošs darbībai taču ir arī Saeimas vēlēšanu tuvums, kad katra partija cenšas uzkrāt sev pēc iespējas redzamāku uzticības kapitālu. Tomēr, neraugoties uz visu, ministrijas reakcija izrādījās gaužām izvairīga. Katrā ziņā tā nav tāda, lai spētu kaut cik jūtami mainīt uz labo pusi bēdīgos apstākļus.