Kurzemes Vārds

09:34 Pirmdiena, 28. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Nāk rudentiņis, būs bargas vēlēšanas

Andžils Remess

Lai gan jau apnicīgi kļūst dažādām norisēm pīt klāt vēlēšanas, tomēr jāatzīst, ka tieši vēlēšanu tuvošanās, nevis laika apstākļi, liek apjaust, ka sācies rudens pirmais mēnesis. Tāpēc arī saprotams, ka septembra pirmajā nedēļā Latvijā lielākā uzmanība būs pievērsta visam ar vēlēšanām saistītajam, taču, tā kā nekādi krasi pavērsieni nav gaidāmi, tad interesantāk droši vien būs sekot līdzi citur pasaulē notiekošajam.

Ko "Jaunais laiks" un Tautas partija ņems par sabiedroto?

Vēlēšanu sakarā visvairāk kaitināt turpinās politiskās reklāmas televīzijā, un, ja laikrakstos cilvēki var izvēlēties - lasīt tās vai pāršķirt lappusi, tad interesantas filmas pārtraukšana ar šādu reklāmu drīz vien var panākt pretējo efektu, proti, nepatiku pret attiecīgo partiju vai politiķi.

Interesantāki varētu būt partiju manevri, pēkšņi akcentējot kaut ko tādu, par ko tās agrāk nav likušās ne zinis, vai būtiski mainot kādu no savām agrākajām pamatnostādnēm. Kā nupat apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", kura līdz šim centās iegūt popularitāti sabiedrības vienā daļā, aizstāvot nepieciešamību krievu valodai piešķirt oficiālu valsts valodas statusu, taču tagad, izrādās, to vairs neprasa, par valsts valodu atzīstot tikai vienu - latviešu valodu. Ja tas ir mēģinājums tādā veidā iegūt vairāk latviešu atbalstītāju, tad riskants mēģinājums, jo partija var zaudēt daļu no krievvalodīgajiem piekritējiem.

Joprojām uzmanības vērti būs politisko spēku mēģinājumi jau laikus saostīties, lai pēc vēlēšanām veidotu valdošo koalīciju, un tāda varētu rasties ar "Jauno laiku" un Tautas partiju pamatā. Jā, pamatā, jo diez vai abām partijām kopā izdosies iegūt vairāk nekā pusi vietu Saeimā, tāpēc interesantākais, ko tās izvēlēsies par trešo (vai ceturto) sabiedroto. Protams, ja izdosies abām savā starpā vienoties, jo tādā gadījumā Einaram Repšem jāatsakās no saviem agrāk pasludinātajiem principiem nelaist pie varas bijušos ministrus un augsta ranga politiķus.

Tagad, kad līdz vēlēšanām palicis tikai nedaudz vairāk nekā mēnesis, būtu laiks parādīties nopietniem kompromatiem, jo bez tiem priekšvēlēšanu gaisotne ir kā zupa bez sāls. Iespējams, par tādu varētu izvērsties sociāldemokrāta Pētera Salkazanova vadītās Saeimas izmeklēšanas komisijas dokumentu nokļūšana to rokās, kurus tur aizdomās par saistību ar attiecīgo noziegumu, un jau parādījušās ziņas, ka Salkazanovam par to solīta lepna automašīna un vasarnīca. Pilnīgi iespējams, ka tās ir muļķības, taču skaidrs arī tas, ka kāds no komisijas locekļiem šos dokumentus pārdevis.

Tāpat kā jaunie fakti arvien pārliecinošāk liek domāt, ka bijušais virsprokurors Oļģerts Šabansks savulaik saņēmis prāvu kukuli par kādas krimināllietas izbeigšanu.

Tikai - kāda jēga no šādas augstu amatpersonu pieķeršanas kukuļņemšanā, ja tiesas spriedumi izpaliek, un kāda jēga no bargāku likumu pieņemšanas cīņai pret korupciju, ja tos neievieš? Tāpēc arī starptautiskās institūcijas korupcijas līmeni Latvijā kā uzskatīja par augstu, tā arī uzskata, un mūsu valsts pabīdīšana šajā sarakstā par dažām vietām augstāk neko būtisku nenozīmē.

ASV biedē pasauli ar Huseina kodolieročiem

Droši vien ASV turpinās draudēt Irākai ar karu, un pirmais konkrētais solis Bagdādes režīma gāšanai būs šomēnes Nīderlandē paredzētā Sadamam Huseinam opozīcijā esošo spēku konference, kas varētu sākt veidot Irākas jaunās valdības kontūras.

Tā kā ASV prezidents Džordžs Bušs par vienu no savas valdības galvenajiem mērķiem ir paziņojis Sadama Huseina gāšanu, tad viņam vairs nav kur atkāpties, un jautājums tikai - kad un kādā veidā? Kaut arī Vašingtona paziņojusi, ka tas varētu notikt drīz, un kaut arī arvien biežāk uzsver, ka amerikāņi negaidīs starptautisku atbalstu, bet rīkosies atbilstoši ASV interesēm, tas vairāk izklausās pēc Irākas biedēšanas.

Negribu ticēt, ka Savienotās Valstis ignorēs pasaules sabiedrisko domu, bet pagaidām nav jūtams atbalsts militāram triecienam. Gluži pretēji, arābu valstu vadītāji pat brīdina, ka tas varētu izraisīt pretreakciju šajās valstīs, un valdības vairs nevarēs apslāpēt tautu nemierus, bet tas destabilizētu stāvokli visā Tuvo Austrumu reģionā. Jau tagad tur valda pretamerikānisks noskaņojums, un viens no militārā trieciena priekšnoteikumiem ir ASV kā starpniekam panākt Izraēlas un palestīniešu konflikta mierīga noregulējuma sākšanos. Taču nekas tāds nav jūtams, jo, kaut arī Izraēla atvieglo pret palestīniešiem vērstās sankcijas, ebreju kolonisti sāk kampaņu, lai pārliecinātu Telavivu vērsties pret palestīniešiem ar vēl lielāku militāro spēku un sakautu tos.

Visa tā dēļ Savienotajām Valstīm nepieciešams starptautisks atbalsts kara sākšanai pret Irāku, un tāpēc Vašingtona acīmredzot pastiprinās pasaules pārliecināšanu. Pašreiz pasaule tiek biedēta ar to, ka Sadama Huseina rīcībā drīz būs arī kodolieroči un ka nevar gaidīt, kad viņš ar tiem sāks dominēt reģionā, kurā ir pasaules bagātākie enerģētikas avoti, galvenokārt nafta. Un arī ar to, ka Sadama Huseina radītās briesmas Eiropa apzināsies tikai tad, kad viņš uzbruks citām valstīm, tāpat kā Hitlera radītās briesmas Eiropa saprata tikai pēc viņa sāktā Otrā pasaules kara.

Tumši mākoņi virs Maskavas un Vašingtonas draudzēšanās

Negaidīti ass tonis bija ASV aicinājumam Krievijai atteikties no paredzētā tirdzniecības līguma ar Irāku, jo tas iekļaujot Vladimiru Putinu terorisma atbalstītāju vidū, un Krievija riskējot zaudēt gan ārvalstu investīcijas, gan ASV ekonomisko palīdzību.

Tas vēl nenozīmē, ka Vašingtona un Maskava atkal būtu sagājušas ragos, taču acīm redzams, ka vēl nesen tik ciešo draudzēšanos sāk apēnot arvien tumšāki mākoņi. Jo Savienotajām Valstīm vajadzēja skarbi aizrādīt Krievijai likt mierā Gruziju, un tas notika pēc tam, kad Gruzija vainoja Krieviju savas teritorijas bombardēšanā.

Šis incidents izraisīja lielu sašutumu Gruzijā, tā apsūdzēja Krieviju valsts terorismā, parlaments ierosināja izstāties no NVS un prasīt Krievijai izvest savu karaspēku no Abhāzijas, politiķi pat ieteica pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Krieviju, un tikai prezidenta Eduarda Ševardnadzes savaldība nomierināja sakarsušos prātus.

Var strīdēties par to, vai Gruzijai ir, vai nav sava stingra politika un vai tas var, vai nevar beigties ar šīs valsts sairšanu, tikai vairāk nekā skaidrs, ka Tbilisi vadītājiem iznāk manevrēt un balansēt starp ASV un Krievijas interesēm Kaukāzā. Un, lai arī kā Gruzija gribētu sliekties uz Vašingtonas pusi, kura vismaz pēc teritorijas netīko, tomēr tā nevar atļauties arī naidoties ar Krieviju, no kuras gāzi un elektroenerģiju saņem lētāk par pasaulē noteiktajām cenām.

Pats interesantākais, ka līdzīgus pārmetumus - par impēriskām ambīcijām - Krievijai vajadzēja uzklausīt arī no tik cieši ar to saistītās Baltkrievijas, kura tāpat ekonomiski atkarīga no Maskavas, tikai atšķirībā no Gruzijas grib vēl vairāk saplūst ar Krieviju.

Droši vien ambīcijas ir abpusējas, arī Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko, kas acīmredzot tīko pēc augsta posteņa, Baltkrievijai un Krievijai apvienojoties. Vai nu Putins gribēja Lukašenko nolikt pie vietas, vai arī Krievijai apnicis glābt Baltkrieviju no ekonomiska sabrukuma, taču Baltkrievijas līderim tika piedāvāts tāds abu valstu apvienošanās projekts, par kādu viņš bija patiesi sašutis, sakot, ka Putins esot viņu piekrāpis un kaut ko tādu neesot pat izdomājuši Ļeņins un Staļins.

Šis projekts faktiski nozīmē nevis divu valstu savienību, bet Baltkrievijas iekļaušanos Krievijas sastāvā un neatkarības pilnīgu zaudēšanu, taču zaudēt savu suverenitāti nevēlas arī Baltkrievija.

Protams, piedāvājot šādu apvienošanās variantu, Putins neriskēja mazināt Krievijas ietekmi uz Baltkrieviju, kaut arī tas šajā valstī lika uzplaiksnīt pret Maskavu vērstam noskaņojumam. Jo pats par sevi saprotams, ka Baltkrievijai bez Krievijas nav kur dēties, vienalga, vai tā tikai formāli, vai arī faktiski būs atkarīga no Maskavas.

Tikai diez vai Krievija nepārrēķinājās, spiedienam pret Gruziju izmantojot čečenu kaujinieku uzturēšanos tās teritorijā un pārmetot, ka Gruzija nespēj ar tiem tikt galā. Jo pēc Gruzijas karaspēka akcijām šajā rajonā kaujinieki devās atpakaļ uz Čečeniju, papildinot nemiernieku rindas, un arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc stāvoklis šajā dumpīgajā republikā atkal saasinājies. Domstarpības likvidēja arī vairāki nemiernieku grupējumi, vienojoties par kopēju darbību, un notiekošais Čečenijā vairs nav atsevišķi incidenti, bet jau atkal nopietna karadarbība.

Tā kā uz kaujinieku uzbrukumiem Krievijas karaspēks atbild arī ar nežēlīgām akcijām pret civiliedzīvotājiem, Savienotajām Valstīm īsā laikā vajadzēja trešo reizi vērsties pie Krievijas ar aicinājumu, šoreiz - aicināt konfliktu šajā reģionā atrisināt politiskā ceļā. Tikai šķiet, ka to izdarīt ir tikpat nereāli, kā apdzēst ugunsgrēku Tuvajos Austrumos.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju ierosina Dziesmu svētkus iekļaut pasaules kultūras meistardarbu sarakstā.

Beidzot kļūst zināmi hokeja halles cēlāji Rīgā.

Latviju min korumpētāko Eiropas savienības kandidātvalstu vidū.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Pētera Salkazanova vadītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas dokumenti nokļuvuši par krāpšanu aizturēto rokās.