Kurzemes Vārds

10:24 Trešdiena, 5. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Pie krējuma poda visi netiek

Pēteris Jaunzems

Pavasara pusē un jau pat kādu laiku pirms tam zemnieki bija sadumpojušies ne pa jokam. Tobrīd viņus visvairāk satrauca lauksaimniecībā izmantojamās zemes lēta iztirgošana ārvalstniekiem. Viņus varēja saprast. Nav nekāda prieka redzēt, kā tikai vēl pavisam nesen no svešiniekiem grūtā cīņā atgūti, meliorēti un auglīgi tīrumi par smiekla naudu pārceļo Dānijas vai kādas citas valsts dāsni sponsorētu uzņēmēju rokās. Piemēri nav tālu jāmeklē, arī mūsu rajonā tas jau noticis Gramzdas, Priekules, Embūtes, Kalvenes un Rucavas pagastos. Vēl aizvainojošāka izjūta pārņem, saprotot, ka pretoties šim procesam ir neiespējami, ka šīs lietas, pateicoties līdzšinējo likumdevēju neapdomībai vai savtīgiem apsvērumiem, ir kļuvušas nenovēršamas, un mūsu zemniekiem, kam naudas nav, atliek tikai notiekošajā noskatīties.

Valdības vīri sākumā valstij neperspektīvos darījumus vienotā korī mēģināja noliegt. Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, kurš bija ieradies tikties ar rajona lauku ļaudīm, pat kļuva pikts. Ja kāds šādus zemes iztirgošanas faktus esot pamanījis, lai žigli griežoties prokuratūrā un ziņojot tur par novērotajiem likuma pārkāpumiem. Tomēr īlenu maisā nenoslēpsi, jo pāris nedēļas vēlāk zemkopības ministrs Atis Slakteris un viņa izveidotā darba grupa lietas izpētīja un publiski atzina, ka zemes pārdošanu svešzemniekiem likums pie mums neaizliedz. Taču, lai nomierinātu saniknotos zemniekus, ministrs piebilda, ka centīšoties panākt, lai šajā, līdz šim nevienlīdzīgajā tirgū, turpmāk spēj iesaistīties arī mūsu lauksaimnieki.

Drīz tika paziņots, ka tādu iespēju tautiešiem pavēršot lētie kredīti, par to izmaksāšanu pusotra miljona latu apmērā panākta vienošanās ar Hipotēku un zemes banku. Ministrs pauda cerību, ka šis solis ne tikai atbalstīšot zemniekus, bet radīšot arī nopietnāku konkurenci mūsu zemes tirgū un celšot tās cenu. Tomēr nekādi brīnumi nenotika. Četru procentu aizdevuma likmes kredītu izmaksas programma sāka darboties jūlijā, bet jau septembra sākumā ieskanējās valodas par to, ka zemes iegādei atvēlētie resursi it kā esot izsmelti. Runāja, ka pusotra miljona latu aizplūduši uz Zemgali, tie aizrunāti bez kavēšanās un izkūpējuši kā karsts ūdens, uzliets uz pirts akmeņiem.

Tas vien jau liecināja, cik problēma ir aktuāla. Gribētāju netrūkst, interese par šīm lietām valstī ir milzīga, un mūsu lauksaimniekiem, pretēji apgalvojumiem, nepietrūkst patriotisma vai darba spara, bet gan finansiālo iespēju, lai zemi padarītu par savu. Arī Durbes novada dižsaimnieks Ēriks Putra, piemēram, "Kurzemes Vārdam" apliecināja, ka esot noskaņojies "Pīlādžu" platības paplašināt, taču domājot to darīt ziemā, kad palikšot vairāk laika papīru kārtošanai.

Tomēr nez vai viņam izdosies savas ieceres īstenot, jo tagad arī banka atzinusi, ka lētajiem kredītiem atvēlētā nauda patiešām ir beigusies. Pavisam esot piešķirti 47 aizdevumi, kuru kopējā summa 1,2 miljoni latu. Taču ir paziņots, ka arī pārējie līdzekļi ir aizrunāti. Lai apmierinātu visu gribētāju vēlmes, tiek lēsts, ka šogad būtu nepieciešams vēl vismaz viens miljons latu. Zemkopības ministrija paziņojusi, ka papildu līdzekļus mēģinās atrast, taču lauksaimnieki vairs netic, ka tas šogad tikšot izdarīts, jo Saeimas vēlēšanas ir pārāk tuvu.

"Zemniekus tikai kaitina," komentējot notikušo, strupi atzina Zemnieku federācijas rajona nodaļas valdes priekšsēdētājs Nikolajs Pušņickis. Viņš uzskata, ka ministrijas izveidotā darba grupa neko nav atrisinājusi. "Ar tādām mazām summām zemes iegādei nepietiek. Tādam mērķim ir jāatvēl vismaz pāris desmiti miljonu latu, un tam jānotiek katru gadu." Zemnieki nepārmet naskajiem zemgaliešiem, kas šoreiz izrādījās veicīgākie aizdevumu ņēmēji, tomēr uzskata, ka arī kredītus līdzīgi subsīdijām vajadzēja sadalīt pa reģioniem, jo citādi varot notikt, ka nacionālā lauksaimniecība mums saglabājas tikai vienā novadā.