Kurzemes Vārds

19:41 Piektdiena, 24. janvāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pakāpieni

Ar ticību. Cilvēkiem, Dievam un labajam

Daina Meistere

Iepazīstināšanai

Rita Glūmane

ir Liepājas Pedagoģijas akadēmijas vācu un angļu valodas skolotāja studiju programmas 3.kursa studente,

nupat atgriezusies no Frankfurtes pie Mainas, kur mācījās Vācu akadēmiskā apmaiņas dienesta rīkotajos vasaras kursos,

bez vācu un angļu valodas prot arī norvēģu valodu,

studijas apvieno ar darbu veikalā "Sala XL", ar dziedāšanu koros "Atbalss un "Initium",

tic Dievam un labajam cilvēkos.

Valodu mācās jau no bērnības

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Ģermāņu un romāņu katedras vadītāja Irēna Muižniece, runājot par savu studenti Ritu Glūmani, uzsvēra, ka šī meitene ir piemērs tam, cik daudz var paspēt un izdarīt jauns cilvēks, ja vien viņam ir vēlēšanās darboties un neapstāties savā attīstībā un izaugsmē. Rita paspēj gan studēt, gan būt aktīva un darbīga, gan arī nopelnīt naudu iztikai.

Rita ir liepājniece, beigusi 1.vidusskolu. Dzīve izveidojās tā, ka meitenei agri nācās mācīties būt patstāvīgai, pašai pieņemt lēmumus. Bet tas nav viņu padarījis ne īgnu, ne nomāktu. LPA studente ir smaidīga un dzīvespriecīga, viņa nebaidās sākt un izdarīt ko tādu, kas citus varbūt mulsinātu. Norvēģijā, piemēram, viņa slēpoja ar slaloma slēpēm, Vācijā – brauca ar lielo panorāmas ratu.

Jau skolas laikā Ritai labi padevās valodas. Varbūt tāpēc, ka viņai bija iespēja šo prasmi likt lietā. Meitenes vectētiņa radi dzīvoja Vācijā, Hamburgā, un turienes māsīcas rakstīja mazajai Ritai vēstulītes vācu valodā. Rita viņām atbildēja, tā pilnveidojot vācu valodas prasmi.

Pēc skolas beigšanas meitene viss nedevās uzreiz iekarot augstākās izglītības iestādes, bet gan aizbrauca uz Vāciju, lai tur strādātu par auklīti. Tas bija apzināts lēmums, viņa sazinājās ar aģentūru "Au Pair", kura kārto auklītes darbu jaunietēm. Liepājniece vēlējās doties tieši uz Vāciju, lai vēl vairāk pilnveidotu vācu valodas prasmi, un viņas vēlmi aģentūra arī ņēma vērā.

No Vācijas uz Norvēģiju

– Tā bija iespēja sevi un savu patstāvību apliecināt. Protams, ka ir grūti tūlīt pēc vidusskolas beigšanas atstāt ierasto dzīves vietu, draugus un doties prom, – saka Rita. Tagad meitene atzīst, ka viņai laimējās gan ar viesģimeni, gan ar bērniem. Ģimenē auga divi zēni, lielajam bija septiņi gadi, mazajam – divi. Jaunajai liepājniecei bija noteikti uzdevumi, kuros ietilpa gan mazo pieskatīt un ar viņu rotaļāties, gan lielāko uz skolu pavadīt. Izdevās arī īstenot brauciena ieceri – gan nopelnīt, gan vācu valodas prasmi pilnveidot. Būdama Vācijā, meitene vienā laikrakstā izlasīja sludinājumu, ka Norvēģijas Tautas augstskolā uzņem studentus. Tas mūsu aktīvo un darbīgo liepājnieci ieinteresēja, jo solīja arī stipendiju. Rita pieteicās uz šīm studijām. Viņu pieņēma.

Tā gadu mūsu jauniete dzīvoja un mācījās Oslo. Tajā pašā laikā viņa strādāja par tā saukto praktikanti jeb, vienkāršāk sakot, veica mājas darbus kādā norvēģu ģimenē. Vēl tajā gadā Rita dziedāja Oslo amerikāņu luterāņu baznīcas korī. Jo viņai ļoti patīk garīgā mūzika. Un mūzika vispār. Kora dziedāšana viņai tuva no 1.vidusskolas, kad Rita dziedāja Jēkaba Ozoliņa diriģētajā vidusskolēnu korī. Vidusskolas laikā Rita sāka dejot tautas deju ansamblī "Rucavietis", un, dzīvodama Oslo, liepājniece atrada tur tautisko deju kopu.

– Norvēģu dejas solis ir tāds kā mierīgāks, lēnāks. Nav tik drastiski un ātri ritmi kā latviešiem, – atceras Rita. – Es kopā ar norvēģiem piedalījos viņu neatkarības dienas svinībās, kur uzstājāmies koncertos. Tas arī bija zināms piedzīvojums – būt kopā ar tautu, kad tā svin savas vēstures nozīmīgu dienu. Tāds līdzpārdzīvojums dod daudz vairāk nekā stāstījumi, kas uzklausīti, sēžot auditorijā.

Laiks Norvēģijā meiteni bagātinājis. Viņa tagad var būt padomdevējs tiem, kuri gatavojas doties uz šo troļļu zemi, jo Tautas augstskolā viņa iepazina kā valodu, tā arī mācījās par Norvēģijas vēsturi un kultūru. Tāpat var būt par tulku, ja vajadzīgs.

– Man tur ļoti patika. Studējot Norvēģijā, varēju iepazīt šo pasakai līdzīgo zemi. Tā ir pavisam cita kultūra, citādi cilvēki nekā Vācijā. Lai gan Vācijā arī man cilvēki ļoti patika, ir dzirdēts, ka viņi esot pārāk skrupulozi, bet man visur ir laimējies satikt pretimnākošus un laipnus cilvēkus, – salīdzina Rita. – Norvēģijā bez valodas un citām iemaņām par ieguvumu uzskatu vēl to, ka iemācījos slēpot, un ar milzu pacēlāju uzbraucu kalnā un laidos no tā ar slaloma slēpēm. Te nekad nebiju to darījusi, mums jau arī nav tādu iespēju, pēdējā laikā nav arī bijis īstu ziemu.

Valoda paver iespējas

Atgriezusies mājās, Rita studijām izvēlējās Liepāju. Tā ir tuvāk mājām, te dzīvoja vectētiņš, kuram vajadzēja palīgu. Norvēģijā Rita papildināja arī angļu valodas prasmi, bet studējot tomēr par galveno izvēlējās vācu valodu. Meitene ir pateicīga akadēmijai un mācībspēkiem, kuri saprot, ka viņai pašai sev jāpelna iztika, un tāpēc viņa var sekmīgi apvienot darbu ar mācībām. Un arī veikalā "Sala XL" izprot jauno studenti laikā, kad tuvojas eksāmenu sesijas.

– Tiešām liels paldies maniem pasniedzējiem, kuri eksāmenu laikā iedrošina, tā ka varu turpināt studijas, – papildina Rita. – Jo akadēmija dod labas zināšanas, mums ir iespēja mācīties pie ārvalstu vieslektoriem, kuri nodrošina svešvalodu apguvē tik nepieciešamo saskarsmi ar tā saukto dzīvo valodu. Tāpat vēl citas zināšanu papildināšanas un mācību iespējas, ko piedāvā mūsu Pedagoģijas akadēmija.

Ar Vācu akadēmiskā apmaiņas dienesta dotajām iespējām mācīties un papildināt valodas prasmi mūsu studentus iepazīstināja toreizējais vieslektors Markuss Lukss no Vācijas.

Uz Vācu akadēmiskā apmaiņas dienesta rīkotajiem vasaras kursiem Rita pieteicās laikus, jo bija jāiztur zināms konkurss. Vasaras kursu kandidātiem Rīgā bija tikšanās ar akadēmijas profesoriem no Vācijas, kuri tad noteica dalībniekus. Meitenei gan ļoti gribējās aizbraukt uz Vāciju, uz Frankfurti pie Mainas, bet pārrunu laikā viņa nesasprindzinājās, jo pie sevis nodomāja, kā būs, tā būs – "ja tikšu, būs labi, ja ne – arī nekāda lielā nelaime nebūs". Viņas motivācijas paraksts un valodas prasme kursu rīkotājus pārliecināja.

– Kursi – tā bija ļoti laba valodas prakse. Mums bija nopietnas nodarbības pat līdz septiņiem vakarā, tajās ietilpa gan iepazīšanās ar pilsētas vēsturi un arhitektūru, gan politiskās situācijas apskate, jo Vācija gatavojās vēlēšanām. Mēs arī lasījām fragmentus no daiļliteratūras un dziedājām dziesmas. Brīvajās stundās varēju apskatīt Frankfurti. Ieguvu jaunus draugus – kursos piedalījās 150 studentu no dažādām pasaules valstīm, piemēram, Amerikas Savienotām Valstīm, Spānijas, Ēģiptes, Kosovas, Dānijas un citām. Iznāca arī satikties ar ģimeni, pie kuras strādāju par auklīti. Mani auklētie bērniņi jau krietni paaugušies, bet uzņēma tikpat laipni kā iepriekš un priecājās par mūsu atkalsatikšanos. Vasaras kursus beidzot, ieguvu attiecīgu sertifikātu.

"Esmu bagāta..."

Tagad atkal sācies ierastais dienas ritms – studijas plus darbs. Rita priecājas, ka viņas pircēji ir uzticīgi, ka atkal sveicina savu laipno un smaidošo pārdevēju. Un atkal jāņem rokā mācību grāmatas. Esot prom no Latvijas, Rita uzzināja vēl citus studiju piedāvājumus. Vācija kā bija, tā palikusi viņas sapņu zeme, tāpēc prātā vācu profesoru mudinājums studēt Vācijā. Meitene saka, ka viņas dzīves moto ir izlasītie Gētes vārdi: "Esmu bagāts, man pieder viss, kas ar mani ir noticis!" Tāpēc apsver iespēju, ka varētu visus šos notikumus vēl papildināt. Arī gads Norvēģijā nav bijis velts, jo tagad, ja jaunā liepājniece izšķirsies par studijām Vācijā, viņa kā papildu kursu varēs apgūt skandināvistiku. Rita neizslēdz arī tādu variantu kā darbu skolā. Viņa pati gan domā, ka labprātāk strādātu vidusskolas klasēs, jo pašai šķiet, ka mazajiem būs grūtāk iemācīt.

– Es ticu labajam cilvēkos, jo tā iznācis, ka esmu sastapusi tikai labus cilvēkus, visur, kur esmu bijusi, dzīvojusi un mācījusies. Vēl es ticu Dievam. Tam, ka mani viņš sargā un vada, un palīdz būt stiprai, – saka Rita.