Kurzemes Vārds

03:39 Pirmdiena, 16. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ministrs vēro kā bruģa zemnieks plēš līdumus

Pēteris Jaunzems

Bez lielas izrādīšanās, taču mērķtiecīgi un neatlaidīgi soli pa solim no savas mātes mantoto zemi zemnieku saimniecībā "Vilnīši" iekopj bijušais zvejnieku kolhoza "Kursa" kuģu mehāniķis Imants Zeme, kas kopā ar dēlu, sievu un vedeklu šurp pārcēlušies no pilsētas.

Tas notiek jau kopš zemniekošanas atjaunošanas pirmsākumiem pie Nīcas un Rucavas pagastu pašām robežām, Līgupītes krastā netālu no Papes ezera. Kādreiz šeit pletušies prāvi lauki un ganības, taču laika gaitā cilvēki cits pēc cita šo pusi pametuši, un tā aizaugusi ar bieziem brikšņiem. "Kad biju puika, atceros, no mūsu mājas pagalma varēja saskatīt ezera spoguli," teica bijušais jūrnieks un piebilda, ka katrs hektārs, ko viņi vēlas izmantot lauksaimniecības mērķiem, zemniekiem ar lielu piepūli ir jāatkaro no krūmiem." Zemes retransformācija izmaksājot ļoti dārgi, bet citas iespējas, ja gribot strādāt, viņiem ar ģimeni neesot. Vienlaikus katrs nopelnītais santīms tiekot ieguldīts arī celtniecībā. Turklāt Zemes, sekojot vislabākajiem paraugiem, vispirms ķērušies pie saimniecības ēku sakārtošanas, bet dzīvojamās mājas pārbūvi, pieciešot neērības, atstājuši uz vēlāku laiku.

Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja "Vilnīšu" saimnieks, viņi esot orientējušies uz piena ražošanu. Labību sējot tikai tik daudz, lai pietiktu lopbarībai. Kopā ar telēm šobrīd ganāmpulkā ir ap 30 dzīvnieku. Tie atrodoties aplokos, ko ierobežo elektriskais gans. No dzeloņdrātīm zemnieki atteikušies, jo tās savainojot govīm tesmeņus. Slaukumu nododot kooperatīvajai sabiedrībai "Dzēse". Par augstākā labuma pienu šobrīd saņemot 12 santīmu par litru. Sabiedrība, kuras dalībnieki ir Zemes, "Vilnīšus" nodrošinājusi ar bezmaksas aizdevumu, par ko iegādāta un uzstādīta firmas "Alfa Laval" piena dzesēšanas iekārta.

Pašreiz dēls Mārtiņš vaiga sviedros strādājot pie kūts atjaunošanas projekta īstenošanas. Tas izstrādāts jau pirms daudziem gadiem, bet lopkopībai smagajā periodā līdzekļu trūkuma dēļ ticis pārtraukts. Kūti sakārtot atbilstoši laikmeta prasībām, mehanizējot tur ražošanu un ierīkojot piena vadu, esot nepieciešams, lai turpmāk ne tikai paplašinātu ganāmpulku, bet arī atvieglotu kopējiem darba apstākļus. "Pašreiz nespējam ar visu nepieciešamo tikt galā, jo ļoti daudz saimniecībā, kuras īpašumā atrodas vairāk nekā 100 hektāru, ir roku darba," atzinās Imants Zeme. Tamdēļ, piemēram, gandrīz nemaz neatliekot brīvu brīžu, lai parūpētos par apkārtējo vidi. Darba procesu atvieglošanai pirms pāris gadiem iegādāts arī jauns un jaudīgs Baltkrievijā ražots traktors un siena savācējs.

Kaut gan Zemes savā nostūrī saimnieko bez liela trokšņa, informācija par viņa neatlaidīgo darbošanos bija sasniegusi Zemkopības ministru. Aizvadītās nedēļas nogalē, dodoties uz plānotiem sarīkojumiem Saldus rajonā, Atis Slakteris kopīgi ar liepājnieku un Saeimas deputātu Jāni Lagzdiņu apmeta prāvu līkumu, lai iepazītos tuvāk ar "Vilnīšos" paveikto. Kā tika paskaidrots "Kurzemes Vārdam", viņš vēlējies savām acīm pārliecināties, ka mūsdienu apstākļos var strādāt ne tikai Zemgalē, bet arī krūmiem aizaugušas zemes ir iespējams pārvērst lauksaimniecībai izmantojamās platībās un tādējādi īstenot itin vērienīgus plānus. "Vilnīšu" saimnieks gan neslēpa, ka tas prasa pārcilvēcīgas pūles - visa ģimene smagi strādājot sešpadsmit stundu dienā un par labu attīstībai atsakoties no citiem priekiem un ērtībām.

Zemnieku saimniecībā pie Papes ezera ministrs varēja novērtēt arī šīsvasaras ieilgušā sausuma sekas. Zāle izdegusi pilnīgi sarkana, govīm izslaukumi nokritušies gandrīz uz pusi, vasarāja graudi ir sīki un raža bijusi ļoti zema. Tagad zemnieks spiests izbarot govīm jau ziemai paredzētos barības krājumus. Atjaunot nākšoties arī ilggadīgo zālāju sējumus. Atis Slakteris atzina, ka Lejaskurzemē sausuma sekas vietumis esot pat smagākas nekā citur Latvijā, un piebilda, ka projekts par tā nodarīto zaudējumu kompensēšanu zemniekiem jau esot nodots premjeram. Ja tas tikšot pieņemts, piena lopkopēji par katru govi varēšot saņemt vairāk nekā 23 latus lielu piemaksu.